Pēc vairākiem PIETIEK "pamudinājumiem" VID vadība spiesta atzīt ievērojama skaita muitas darbinieku aizturēšanu
PIETIEK14.11.2022.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Pēc ilgstošas noklusēšanas un vairākiem Pietiek pamudinājumiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība pirmdien bija spiesta atzīt ievērojama skaita muitas darbinieku aizturēšanu, paziņojot, ka VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP) Rīgas Muitas kontrolpunktos pēdējo nedēļu laikā aizdomās par kukuļošanu aizturējusi 15 muitas amatpersonas, kā arī piecus ar tranzītbiznesa nozari saistītus uzņēmējus.
VID oficiālajā paziņojumā teikts: „Kopumā šobrīd kriminālprocesā tiesības uz aizstāvību ir 20 personām. Ar VID Nodokļu un muitas policijas, Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbalstu kriminālprocesā tika veiktas vairāk nekā 40 kratīšanas un citas apjomīgas sākotnējās izmeklēšanas darbības.
VID IDP darbs šajā jomā noticis, plānveidīgi un riskos balstīti iegūstot pierādījumus organizētai un sistemātiskai kukuļošanai, kas notikusi vairākus gadus saistībā ar muitas formalitāšu kārtošanu. VID ir veicis nepieciešamās darbības, lai aizturētās muitas amatpersonas tiktu atstādinātas no pienākumu pildīšanas dienestā, daļa no tām ir pārtraukušas darba attiecības ar VID.
Darbs korupcijas apkarošanas jomā ir viena no VID ikdienas darba prioritātēm, kas tiek īstenots jau ilgstoši un intensīvi tiks realizēts arī turpmāk. Izmeklēšana tiek veikta ciešā sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, un papildu informācija tiks sniegta, tiklīdz tās atklāšana nekaitēs izmeklēšanas interesēm.”
Šis paziņojums tika sniegts trīs dienas pēc Pietiek pēdējās publikācijas, kurā vēlreiz tika norādīts, ka VID vadība joprojām slēpj no sabiedrības informāciju par vismaz desmit aizdomās par korupciju aizturētiem muitas darbiniekiem.
Labi informēta lasītāja sniegtā informācija bija pat detalizētāka nekā šodienas VID paziņojumā atklātais: „Kā jau ziņots iepriekš, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki pēdējo divu nedēļu laikā ir veikuši daudzskaitlīgas VID Muitas pārvaldes darbinieku aizturēšanas.
Aizturēšanas, kratīšanas un citas procesuālās darbības tika veiktas Rīgas Brīvostas muitas punktā, Rīgas lidostas muitas punktā, Muitas pārvaldes telpās centrālajā VID ēkā, kā arī aizdomās turamo dzīvesvietās.
Aizturēto vidū ir gan ierindas darbinieki, gan muitas punktu vadītāji, gan augstāka līmeņa Muitas pārvaldes darbinieki. Kratīšanu laikā ir izņemti pierādījumi par ilgstoši veiktām koruptīvām darbībām.
Tiem, kuri neizprot, kā šādu informāciju var slēpt no sabiedrības, ir jāsaprot notiekošā fons. Pašreiz amatā vēl esošais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir atstādinājis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi no amata tieši muitā neveikto pārmaiņu dēļ.
Pašlaik notiekošās disciplinārlietas ietvaros I.Jaunzeme ir uzsvērusi, ka muita viņas, Muitas pārvaldes direktora Raimonda Zukula un viņa vietnieces Sandras Kārkliņas-Ādmines vadībā ir strādājusi lieliski, korupcijas riski ir izslēgti, tādēļ Finanšu ministrijas pieprasītās pārmaiņas ir nepamatotas.
Tādēļ I.Jaunzemei ir ārkārtīgi neizdevīgi, ja parādītos informācija par kārtējiem korupcijā pieķertiem muitas darbiniekiem, kas liecinātu, ka korupcija muitā viņas vadībā ne tikai nav izskausta, bet ir ieēdusies struktūrā no ierindas darbiniekiem līdz pārvaldes vadībai.
I.Jaunzeme ir tā, kura, draudot ar disciplinārsodiem, ir izdevusi rīkojumu, kas aizliedz VID darbiniekiem sniegt jebkādu informāciju medijiem bez viņas padomnieka komunikācijas jautājumos Andreja Vaivara atļaujas. Savukārt A.Vaivars ļoti labi saprot, ka I.Jaunzemes atbrīvošana no darba arī viņam nozīmēs siles zaudēšanu.
Tādēļ šobrīd VID vadībā ir izveidojusies cilvēku grupa, kuri ļoti grib saglabāt amatus un kuriem ļoti traucētu patiesas, bet neērtas informācijas publiskošana. I.Jaunzemei tas nozīmētu zaudēt pamatu viņas apgalvojumiem par korupcijas neesamību muitā, R.Zukulam un S.Kārkliņai-Ādminei tas visdrīzāk nozīmētu amatu zaudēšanu, bet par A.Vaivaru vispār nav vērts izteikties.”
„Ja ne mediji, tad varbūt politiķi sadūšosies uzdot pašreizējai VID vadītājai Indrai Kārkliņai jautājumu: kā tad tur īsti ir ar tiem aizturētajiem muitniekiem?” pirms trim dienām retoriski jautāja Pietiek publikācijas autors. Kā redzams, nu VID vadība ir bijusi spiesta sniegt atbildi.
Seko mums 
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu "Putina troļļi", kas stāsta par Krievijas informācijas kara operācijām. Lai arī žurnāliste apraksta Kremļa operācijas citās valstīs, grāmata palīdz labāk saprast arī to, kas notiek Latvijā, tāpēc izlēmu padalīties ar dažiem vērojumiem un secinājumiem.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos vispirms – izveidot. No viņa var pamācīties gan lapsa kūmiņš, gan pelēkais vilks, gan zaķītis – strupastītis. Turklāt Rinkēvičs saviem uznācieniem ir arī pielāgojis kādu mēbeli – skapi, kas kalpo ne tikai kā drēbju pakaramais, bet arī kā savdabīgs pjedestāls uz kā pakāpties.
Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies, kas ir bijis aktuāls Baltkrievijas un Krievijas attiecībās pēdējā laikā.
