Pēc visa spriežot, neviens negatavojas vērtēt, kādu daļu arestētās mantas Meroni ir izšķiedis vai piesavinājies
PIETIEK05.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc visa spriežot, neviens negatavojas vērtēt, kādu daļu no arestētās un „glabātās” mantas Šveices jurists Rūdolfs Meroni aizvadītajos 12 gados ir izšķiedis vai piesavinājies, turklāt arī pati mantas pārņemšana, ja vispār notiks, ir gaidāma tikai nezināmā nākotnē, - tas izriet no Pietiek šodien publicētajām Nodrošinājuma valsts aģentūras atbildēm. Tieši šī iestāde, kas vēl nekad ne ar ko tādu nav nodarbojusies, ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu ir nozīmēta par jauno arestētās mantas glabātāju.
1. Vai Aģentūrai ir pieredze šādas mantas glabāšanā? Ja jā, aprakstiet šo pieredzi.
2. Vai Aģentūrai ir nepieciešamās prasmes un kompetence šādas mantas glabāšanā? Ja jā, aprakstiet šīs prasmes un kompetenci.
Aģentūra līdz šim nav glabājusi šāda veida mantu - akcijas, kas atrodas dažādās kompānijās, patiesā labuma guvēja tiesības noteiktu procentu apmērā dažādās kompānijās, tiesības uz naudas līdzekļu un aizdevuma procentu atmaksu un saistības izmaksāt aizdevuma procentus.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 365. panta 2.1 daļai un pašlaik spēkā esošajiem Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” (turpmāk - Noteikumi Nr.1025) Aģentūra glabā, realizē un iznīcina tikai tādu arestēto mantu, kas ir ķermeniska (materializēta), kuru nevar atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes loceklim vai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas ir liela apjoma, kuras glabāšanai ir nepieciešamas speciāli aprīkotas telpas un kuru nav iespējams glabāt izmeklēšanas, prokuratūras vai tiesu iestādes glabātavā vai pie komersanta, ar kuru atbilstoši Noteikumu Nr. 1025 6. punktam noslēgts līgums.
3. Ja Aģentūrai nav nepieciešamo prasmju un kompetences šādas mantas glabāšanā, aprakstiet, kādā veidā Aģentūra gatavojas tās iegūt.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 1025 6. punktam, kas nosaka, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā aģentūra var slēgt līgumu ar komersantu par pakalpojumu, kas saistīts ar lietiskā pierādījumā, arestētas mantas nodošanu glabāšanā, glabāšanu, realizāciju, iznīcināšanu vai novērtēšanu.
4. Vai Aģentūrai ir pieredze šādas mantas pārņemšanā? Ja jā, aprakstiet šo pieredzi.
5. Vai Aģentūrai ir nepieciešamās prasmes un kompetence šādas mantas pārņemšanā? Ja jā, aprakstiet šīs prasmes un kompetenci.
Aģentūra līdz šim nav pārņēmusi glabāšanā šāda veida mantu - akcijas, kas atrodas dažādās kompānijās, patiesā labuma guvēja tiesības noteiktu procentu apmērā dažādās kompānijās, tiesības uz naudas līdzekļu un aizdevuma procentu atmaksu un saistības izmaksāt aizdevuma procentus.
6. Ja Aģentūrai nav nepieciešamo prasmju un kompetences šādas mantas pārņemšanā, aprakstiet, kādā veidā Aģentūra gatavojas tās iegūt.
Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību Aģentūra risina jautājumu par komersanta piesaisti.
7. Miniet, kādā tieši veidā Aģentūra ir sazinājusies ar atcelto mantas glabātāju Rudolfu Meroni, lai sāktu mantas pārņemšanu, vai arī, ja tas nav noticis, kādā veidā ir mēģinājusi sazināties ar šo personu vai plāno ar to sazināties.
Aģentūra 2020. gada 19. augustā ir nosūtījusi vēstuli Rūdolfam Meroni ar lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc vēstules saņemšanas, rakstveidā informēt Aģentūru par veidu, kādā līdz šim tika nodrošināta tiesas lēmumā minētās mantas glabāšana, kā arī sniegt informāciju par laiku un kārtību, kādā tiks nodrošināta mantas nodošana glabāšanā Aģentūrai, kā arī informāciju par personu vai personām, kuras nodrošinās mantas nodošanu Aģentūrai.
8. Miniet, kādu tieši procedūru Aģentūra plāno izmantot mantas pārņemšanai.
Lai piesaistītu ārpakalpojumu, jāveic iepirkumu procedūra, kuras veidus un to piemērošanu nosaka Publisko iepirkumu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. 2020. gada 1. septembrī Aģentūra ir nosūtījusi vēstuli Iepirkumu uzraudzības birojam ar lūgumu sniegt skaidrojumu par Publisko iepirkumu likuma piemērošanu tiesas lēmuma izpildei. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 66. pantam, Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē un funkcijās ietilpst iepirkuma procedūru uzraudzība, to atbilstības vērtēšana normatīvo aktu prasībām, kā arī metodiskās palīdzības un konsultāciju sniegšana.
9. Miniet, kādā tieši veidā Aģentūra plāno veikt pārņemamās mantas novērtējumu un vai šī novērtējuma veikšanai piesaistīs trešās personas, kas profesionāli nodarbojas ar šāda veida mantas vērtēšanu.
Rokasgrāmatā rīcībai ar mantu kriminālprocesā (Tieslietu ministrija Rokasgrāmata rīcībai ar mantu kriminālprocesā. Jurista Vārds, 08.10.2019., Nr. 40 (1098), 28. lpp.) (turpmāk - Rokasgrāmata), kas izstrādāta pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju, Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Dr.iur. Juri Stukānu un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju izpildītāju padomi, ir norādīts, ka attiecībā uz arestētās mantas glabāšanu. Latvijai ir saistošas vairākas starptautisko tiesību aktu prasības. Rokasgrāmatā ir atsauces uz to. ka Varšavas konvencijas (Eiropas Padomes konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju) 6. pants, 2014. gada 19. maija Eiropas Parlamenta un Padomes 20 - gada 3. aprīļa Direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva) Preambulas 31. un 32. punkts un Direktīvas 10. pants paredz, ka dalībvalstīs ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā pieņemt normatīvos un cita veida aktus, ar kuriem nodrošina, ka iesaldētais īpašums tiek pienācīgi pārvaldīts, lai to, iespējams, vēlāk konfiscētu. Direktīvas Preambulas 32.punktā minēts, ka īpašums, kas iesaldēts, ņemot vērā tā iespējamu vēlāku konfiskāciju, būtu pie pienācīgi jāpārvalda, lai tas nezaudētu savu saimniecisko vērtību.
Aģentūra veiks visas nepieciešamās darbības, lai glabāšanā nodotā arestētā manta tiktu pienācīgi glabāta. Uz arestētās mantas pārņemšanas brīdi Aģentūra organizēs mantas vērtības noteikšanu.
10. Miniet, kā tieši Aģentūra gatavojas rīkoties, ja pēc novērtējuma rezultātu iegūšanas izrādīsies, ka mantas vērtība tās glabāšanas laikā ir būtiski samazinājusies.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2020.gada 28.augusta vēstulē Aģentūrai norāda, ka ne lēmumā par aresta uzlikšanu mantai, ne protokolā par aresta uzlikšanu mantai arestētās mantas vērtība nav norādīta, tāpat no mantas glabātāja Rūdolfa Meroni nekādas atskaites par mantas vērtību nav saņemtas, līdz ar to šobrīd tiesai nav informācijas par arestētās mantas vērtību.
Aģentūras kompetencē neietilpst vērtēt Rūdolfa Meroni darbības saistībā ar viņam līdz šim glabāšanā nodoto arestēto mantu.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
