Pēc visa spriežot, SPRK atbalsta „Sadales tīkla” iecerēto megazādzību
Māris Niklass01.06.2023.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
24.maijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola paziņoja: “Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.” Tiktāl šo labi atalgotās amatpersonas teikto varētu uzskatīt par reklāmu.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par tarifu projektu, daudziem no mums kā sistēmas pakalpojumu saņēmējiem nav skaidrības par to pamatotību un iespējamo piemērošanu. Tiek apgalvots, ka Sadales tīkla (ST) pakalpojumu tarifi pieaugs vidēji par 32%. Faktiski pats mazākais – mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 A pieslēgumu – tarifa pieaugums ir no 3,87 eiro uz 7,55 eiro mēnesī jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar triju fāžu 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 eiro uz 36,4 eiro mēnesī. Pieaugums – 370,3%.
Tarifa pieteikuma iesniedzēji nav pamatojuši ar konkrētiem aprēķiniem, kāpēc tiek diferencēta maksa par jaudas uzturēšanu un kāpēc ir tik lielas atšķirības pakalpojumu cenā – līdz pat 9,5 reizēm!
Nav saprotams, kālab mājsaimniecībām atkarībā no pieslēguma jaudas ir jāmaksā tik dažādi? Vai ST ir tāda izdevumu struktūra un uzskaite, kas pamato šādu tik atšķirīgu diferencētas maksas pakalpojumu piemērošanu mājsaimniecībām? Vai tiešām 3 fāzu 32 A pieslēgumu jaudas uzturēšana AS Sadales tīkls izmaksā piecas reizes dārgāk nekā mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu?
Pēc provizoriskiem aprēķiniem no mājsaimniecībām vien par jaudas uzturēšanu pēc AS Sadales tīkls publiski sniegtās informācijas papildus tiks iekasēti vairāk nekā 80 miljoni eiro. Ja 2022.gada rudenī tarifa projektā tika plānots tarifu palielināt par 75%, kas ST kasi papildinātu ar 182 miljoniem eiro,tad aprīlī iesniegtā pieteikuma 32% pieaugums ir 77 miljoni eiro.
Tātad tikai no mājsaimniecībām vien paredzētā “par jaudas uzturēšanu” papildus iekasējamā summa pilnībā nosedz plānoto 32% tarifa pieaugumu pret pašreiz spēkā esošo.
Par jaudas uzturēšanu maksās arī iestādes un uzņēmumi. Kopumā valstī ir 1,11 miljoni pieslēgumu pie ST. Ja vienam vidēji palielina maksu tikai par 7 eiro mēnesī, tas dod papildu ienākumu – 93,24 miljonus eiro gadā. Šie skaitļi liek aizdomāties, vai tikai tarifu projekts nav ar krietnu uzkūlumu? Varbūt padomāt par citiem risinājumiem, kas nav tik atšķirīgi, piemērojot maksu par jaudas uzturēšanu?
Vai tiešām ir izdarīts viss, lai tarifa projekts, kas ietekmēs katru mājsaimniecību, iestādi, uzņēmumu ilgtermiņā, valsts konkurences spēju un attīstību, ir pilnībā pamatots ar precīziem aprēķiniem?
Nesen TV24 raidījumā Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs publiski atzina, ka valstī nav enerģētikas stratēģijas, ka visu nosaka Latvenergo. Te nu prātā nāk pirms trim gadiem 13. Saeimas OIK afēras izmeklēšanas komisijas pēc deviņu mēnešu darba secinājums: 25 gadus eksistējusi sistēma, kas neatbilda Latvijas interesēm. Ne ministri, ne Saeimas komisiju deputāti neizpildīja Satversmē noteiktos pienākumus – aizsargāt savas tautas un valsts intereses. To pašu gribu teikt arī par 14. Saeimas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir kontrolēt SPRK darbību. Šai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likums uzliek par pienākumu – aizstāvēt enerģijas patērētājus. Aizdomīgais klusums un bezdarbība no institūciju puses neliecina par pienākumu veikšanu.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
