Pēc visa spriežot, SPRK atbalsta „Sadales tīkla” iecerēto megazādzību
Māris Niklass01.06.2023.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
24.maijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencētos tarifus, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola paziņoja: “Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.” Tiktāl šo labi atalgotās amatpersonas teikto varētu uzskatīt par reklāmu.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju par tarifu projektu, daudziem no mums kā sistēmas pakalpojumu saņēmējiem nav skaidrības par to pamatotību un iespējamo piemērošanu. Tiek apgalvots, ka Sadales tīkla (ST) pakalpojumu tarifi pieaugs vidēji par 32%. Faktiski pats mazākais – mājsaimniecībām ar vienas fāzes 16 A pieslēgumu – tarifa pieaugums ir no 3,87 eiro uz 7,55 eiro mēnesī jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar triju fāžu 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 eiro uz 36,4 eiro mēnesī. Pieaugums – 370,3%.
Tarifa pieteikuma iesniedzēji nav pamatojuši ar konkrētiem aprēķiniem, kāpēc tiek diferencēta maksa par jaudas uzturēšanu un kāpēc ir tik lielas atšķirības pakalpojumu cenā – līdz pat 9,5 reizēm!
Nav saprotams, kālab mājsaimniecībām atkarībā no pieslēguma jaudas ir jāmaksā tik dažādi? Vai ST ir tāda izdevumu struktūra un uzskaite, kas pamato šādu tik atšķirīgu diferencētas maksas pakalpojumu piemērošanu mājsaimniecībām? Vai tiešām 3 fāzu 32 A pieslēgumu jaudas uzturēšana AS Sadales tīkls izmaksā piecas reizes dārgāk nekā mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu?
Pēc provizoriskiem aprēķiniem no mājsaimniecībām vien par jaudas uzturēšanu pēc AS Sadales tīkls publiski sniegtās informācijas papildus tiks iekasēti vairāk nekā 80 miljoni eiro. Ja 2022.gada rudenī tarifa projektā tika plānots tarifu palielināt par 75%, kas ST kasi papildinātu ar 182 miljoniem eiro,tad aprīlī iesniegtā pieteikuma 32% pieaugums ir 77 miljoni eiro.
Tātad tikai no mājsaimniecībām vien paredzētā “par jaudas uzturēšanu” papildus iekasējamā summa pilnībā nosedz plānoto 32% tarifa pieaugumu pret pašreiz spēkā esošo.
Par jaudas uzturēšanu maksās arī iestādes un uzņēmumi. Kopumā valstī ir 1,11 miljoni pieslēgumu pie ST. Ja vienam vidēji palielina maksu tikai par 7 eiro mēnesī, tas dod papildu ienākumu – 93,24 miljonus eiro gadā. Šie skaitļi liek aizdomāties, vai tikai tarifu projekts nav ar krietnu uzkūlumu? Varbūt padomāt par citiem risinājumiem, kas nav tik atšķirīgi, piemērojot maksu par jaudas uzturēšanu?
Vai tiešām ir izdarīts viss, lai tarifa projekts, kas ietekmēs katru mājsaimniecību, iestādi, uzņēmumu ilgtermiņā, valsts konkurences spēju un attīstību, ir pilnībā pamatots ar precīziem aprēķiniem?
Nesen TV24 raidījumā Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs publiski atzina, ka valstī nav enerģētikas stratēģijas, ka visu nosaka Latvenergo. Te nu prātā nāk pirms trim gadiem 13. Saeimas OIK afēras izmeklēšanas komisijas pēc deviņu mēnešu darba secinājums: 25 gadus eksistējusi sistēma, kas neatbilda Latvijas interesēm. Ne ministri, ne Saeimas komisiju deputāti neizpildīja Satversmē noteiktos pienākumus – aizsargāt savas tautas un valsts intereses. To pašu gribu teikt arī par 14. Saeimas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir kontrolēt SPRK darbību. Šai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai likums uzliek par pienākumu – aizstāvēt enerģijas patērētājus. Aizdomīgais klusums un bezdarbība no institūciju puses neliecina par pienākumu veikšanu.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
