Pēc „žurnālista” – stukača signāla saņemšanas Rīgas dome pārtrauc sadarbību ar „nepareiza” viedokļa izteicēju
PIETIEK06.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņēmusi sevi par žurnālistu dēvējošā portāla TVNET pārstāvja Toma Lūša (attēlā) signālu par to, ka veselīga dzīvesveida propagandētājs Kaspars Zlidnis ir atļāvies Facebook izteikt „nepareizu” viedokli vakcinācijas sakarā, Mārtiņa Staķa vadītā Rīgas dome ir nekavējoties paziņojusi par sadarbības pārtraukšanu ar K. Zlidni projektā PeldRīga, jo šī esot bijusi „nepareiza sadarbības partneru izvēle”. Pietiek šodien publicē K. Zlidņa „nepareizo” viedokli:
„LAIMĒT 100 000!
Pēdējā laikā man uzdod vienu un to pašu jautājumu, un es vairs nevaru to ignorēt, tāpēc atbildu visiem, kuru prātus nomāc šī tēma un mans viedoklis. Sākšu ar to, ka es neesmu ne par, ne pret vakcinēšanos un šis nav mēģinājums kādu pārliecināt. Katram sava galva uz pleciem!
Es neesmu vakcinējies un netaisos to darīt, kamēr vien man ir dots veselais saprāts, stipra imunitāte, brīva izvēle un neesmu apstākļu spiests to darīt, bet ne jau tāpēc, ka neticu vai noliedzu vīrusa esamību, bet gan šī visa “kovidcirka” dēļ, kas masveidā tiek uzspiests gan ekonomiski, gan sociāli, gan politiski.
Līdz šim man nav bijusi un arī tagad nav ne vēlēšanās, ne vajadzība to darīt, jo es neatceros neko citu, ko kāds bez loģiska pamatojuma tik ļoti dedzīgi censtos iestāstīt, iepārdot un uzspiest darīt. Mārketings ir ļoti pārliecinošs, bet par laimi ne pats vīruss.
Nav noslēpums, ka tās saucamās brīvprātīgās potes tiek uzspiestas lielākajai daļai valsts iedzīvotāju, tāpēc ne par kādu brīvprātību te sen vairs nav runa. Katru brīdi visos iespējamos veidos notiek manipulācija ar sabiedrisko domu, lai iebiedētu un pārliecinātu pat tos, kuri sākumā bija lielākie pošu pretinieki. Tāpēc vēlreiz atgādinu, ka es neesmu ne par, ne pret! Visu daru pēc vajadzības, un vakcīna pilnīgi noteikti vismaz pagaidām nav manu vajadzību prioritāšu sarakstā.
Es par savu veselību visu mūžu rūpējos pats un ar grūtībām varu klausīties, kā fiziski, mentāli un garīgi vāji cilvēki mani cenšas pārliecināt par to, ka iesprostošanai četrās sienās, sejas maskām, dezinfekcijas līdzekļiem un vakcīnai ir jelkāda saistība ar cilvēka veselības saglabāšanu vai stiprināšanu.
Man arī nav nekādu ilūziju, ka valsts sistēmai un visiem pošu faniem veselība, fiziskais un mentālais stāvoklis jelkad bijis svarīgs. Ņemot vērā visus valdības kalpu nekonsekventos lēmumus, nepamatotos ierobežojumus un soda sankcijas, arī šis “vakcīnšovs” ar balvu fondu nav nekāds izņēmums.
Es nepārmetu nevienam viņa izvēli, jo katrs dara, kā pats vēlas, tomēr, vairums manu pazīstamo cilvēku vakcinējušies ne jau tāpēc, ka viņiem bail no “nāvējošā” vīrusa, bet gan tāpēc, ka jau noguruši no visiem ierobežojumiem, tāpēc, ka darbā ir šāds noteikums, tāpēc, lai varētu ceļot, apmeklēt kultūras pasākumus un publiskas vietas, un tagad noteikti būs arī tādi, kuri vēlēsies laimēt loterijā, kas parāda to, cik absurda ir šī “vakcīnkampaņa” un idejas tās īstenošanai.
Es neesmu gatavs savu veselo saprātu un veselību iemainīt pret kino un popkornu, atpūtu Ēģiptes kūrortā vai iespēju laimēt loterijā, bet es pilnīgi noteikti esmu gatavs turpināt rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību ikdienā, popularizējot un veicinot aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kas kopumā ilgtermiņā ir spējīgs uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un izglābt vairāk dzīvību nekā zāļu bizness.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
