Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī krīze ir beigusies – reizē ar ziņojumiem par nāves gadījumu skaita samazinājumu, salīdzinot ar citiem gadiem, krīze pārstājusi eksistēt. Apokaliptiskā pandēmija, izvirdusi visaptverošā panikā, nupat jau pārvērtusies komēdijā, ko spēlē lauka hospitāļu kategorijās domājošie medicīnas administratori un politiskie ielikteņi, aizstāvot savu “bet, ja nu” pozīciju ar arvien vairāk izkropļotiem un sagrozītiem statistikas datiem.

Tagad krīze skars politiķus un politisko doktoru Fauci, kurš lētticīgi pieņēma un izklaigāja pa pasauli to, ko statistiķis Viljams Brigss sauc par "visu laiku kolosālāko un dārgāko izbazūnēto nepareizo prognozi".

Nožēlojamais statistiskais šausmu stāsts par miljoniem prognozēto nāves gadījumu, kam pievienoti saldi politiski glaimi un skaudru briesmu akcenti no Londonas Imperiālās koledžas, Hārvardas Sabiedrības veselības skolas un līdzīgām, iedrošināja politiķus uzspiest sabiedrībai patiesi iznīcinošu ekonomikas bloķēšanu.

Tas būtu bijis noziegums pat tādā gadījumā, ja ekonomikas apstādināšanu izraisījušie pieņēmumi nebūtu tik mežonīgi nepareizi. “Līknes saplacināšana” vienmēr bijis “risinājums” muļķiem, kas tikai palielina zaudējumus.

Prezidentam Trampam (Kariņa valdībai arī – tulkotāja piezīme) bija vērts labāk iedziļināties problēmu būtībā. Drīz viņam nāksies izstrēbt šo gigantisko paviršas un slikti plānotas politikas un vadības savārīto podu. Neviens pat nepamanīs, ka viņa pretinieki mudināja pat uz vēl paniskākām kļūdām.

Jaunākie rādītāji par kopējo nāves gadījumu skaitu (no visiem cēloņiem) neliecina par mirstības pieaugumu. Mirušo skaits ir mazāks nekā 2019., 2018., 2017. un 2015. gadā, nedaudz lielāks nekā 2016. gadā. Jebkura augšupejoša tendence ir izskaidrojama ar iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Rakstot grāmatu par krīzi kopā bestselleru autoru Džeju Ričardsu, Briggs secina: "Tā kā mirušo skaits ar pneimoniju ir pieaudzis, bet visi pārējie nāves gadījumi ir samazinājušies, tas var nozīmēt tikai to, ka nāves gadījumi no citiem iemesliem tiek reģistrēti retāk nekā parasti.” Jeb vienkārši - nāves gadījumi no citiem cēloņiem tiek attiecināti uz koronavīrusu.

Kā parasti katru gadu, janvārī nāves gadījumu skaits sāka samazināties. Tāda tendence ir pierādījusies daudzu gadu statistiskajos datos. Pārbaudiet paši! Tā kā pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi sākās tikai marta vidū, politiķi nevar apgalvot, ka viņu politikai ir bijis kāds sakars ar nāves līmeņa samazināšanos.

Izraēlas Kosmosa aģentūras un Pētniecības un attīstības padomes priekšsēdētāja profesora Īzaka Ben-Izraēla publicētais globālais pētījums liecina, ka "koronavīrusa izplatība samazinās līdz gandrīz nullei pēc 70 dienām - neatkarīgi no tā, kurā pasaules daļā tas nonāk, un neatkarīgi no tā, kādus pasākumus valdības ievieš, lai mēģinātu vīrusa izplatību novērst”.

Faktiski, kavējot kolektīvās imunitātes iegūšanu, jo īpaši studentu un citu uzņēmīgu jauniešu vidū, ASV ir pagarinājusi un saasinājusi medicīnisko problēmu. Kā secina Briggs: "Cilvēkiem ir jāiekļūst vīrusus nogalinošos saules staros un antibakteriālajā tīrajā meža gaisā."

Šī gripa tāpat kā visas iepriekšējās vīrusu gripas izveidos kolektīvo imunitāti, vai nu dabiskā ceļā reaģējot uz ārkārtīgi infekciozo patogēnu, vai arī gūstot panākumus vienā no simtiem vakcīnas projektu.

Nekādi pierādījumi neliecina, ka šī gripa būtu bijusi ārkārtīgi bīstama. 20. martā franči publicēja lielu kontrolētu pētījumu, kas neuzrāda nekādu pārmērīgu mirstību no koronavīrusa salīdzinājumā ar citiem gripu vīrusiem. Gan SARS, gan Mers bija daudz nāvējošāki un neradīja to, ko Brigga lasītājs "Uncle Dave" raksturoja kā "āmura un sirpja pielietošanu ekonomikā".

Tagad mēs zinām, ka krīze bija kļūdu komēdija. Ķīnieši ļāva tam sākt darboties Uhaņas neapstrādāto sikspārņu tirgū. Bet kopā ar korejiešiem ķīnieši ļāva vīrusam plosīties sešas nedēļas un ļāva veidoties kolektīvajai imunitātei, pirms visus ieslodzīja dzīvokļos un sociālās distancēšanās noteikumos. Tāpēc ķīnieši un korejieši bija vieni no pirmajiem, kas no vīrusa atguvās.

Itāļi visus nobiedēja ar savu neveiklo veselības sistēmu un pārmērīgo smēķēšanu. Sabāzti metro un īres namos, ņujorkieši reģistrēja ar īsu, ekstrēmu vīrusa gadījumu uzliesmojumu. Izrādījās, ka intubācijas un ventilatori nespēj palīdzēt (80 procenti šādi ārstēto nomira), kas izraisīja bailes un neapmierinātību medicīnas personāla vidū, pamazām apjaušot, ka vīruss rada problēmas ar hemoglobīna līmeņa pazemināšanos asinīs, nevis veicina mirstību no plaušu bojājumiem.

Ņujorkas plašsaziņas līdzekļi radīja panikas uzliesmojumu ar viltus ziņojumiem par pieaugošo nāves gadījumu skaitu. "Koronavīrusa nāves gadījumu” skaits pieauga, pieņemot, ka cilvēki, inficēti ar vīrusu, mirst no vīrusa. Vēlāk uz koronavīrusu tika attiecināti itin visi nāves gadījumi cilvēkiem ar plaušu saslimšanas simptomiem, pat bez koronavīrusa pārbaudes. Šobrīd ar vīrusu inficēto skaits tiks palielināts, veicot bezjēdzīgus COVID testus.

Kā norāda Briggs: "Fauci prasa" trīskāršot "testēšanu, kas var tikai paaugstināt “saslimušo” kopsummu. Un tad sāks likties, ka notiek reāls inficēšanās pieaugums. Ak, mans Dievs! Konstatēto gadījumu skaits ik dienas pieaug! Tas nozīmē, ka slimība strauji izplatās! Glābjas, māsiņas! Nē. Tas varētu nozīmēt, un, iespējams, ņemot vērā visus pārējos pierādījumus, kas mums tagad ir no paraugu ņemšanas, arī nozīmē, ka vīruss jau ir bijis tik plaši izplatīts un mēs tikai tagad to esam izmērījuši."

Mirstības līmenis tiek mākslīgi palielināts, turpinot pārklasificēt pneimoniju un citus plaušu nāves gadījumus. Kad mēs sasniegsim kolektīvo imunitāti, gandrīz visiem būs konstatējams antigēns, un TAD gandrīz visos nāves gadījumos varēs konstatēt COVID19 klātbūtni. Hei, tas būs superapokaliptiskas panikas pasludinājums! Mēs visi mirsim! (Taisnība.) No COVID19! (Tiešām?)

Pārtrauksim izlikties, ka mūsu politika ir bijusi racionāla un tā ir pakāpeniski jāizbeidz, it kā tai kādreiz būtu bijis racionāls mērķis. Šobrīd būtu jāpagriežas pretējā virzienā un iepriekšējā “politika” jāatzīst par kļūdu, kuru izdarījuši statistiķi ar kļūdainiem datoru modeļiem. Varbūt tad mēs kaut ko iemācīsimies no šīs pieredzes, lai atkal pilnībā neapstādinātu ekonomiku kādas citas “krīzes” (piemēram, klimata pārmaiņu) vārdā.

* This pandemic is over. Now let's stop the economic suicide and get back to work: George Gilder, RealClear Markets

Novērtē šo rakstu:

95
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi