Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pensijā nolēmis doties Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kuram virkne augstu valsts amatpersonu var būt īpaši pateicīgas, - tieši šis virsprokurors 2010. gadā, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniedza dubultdāvanu: prokuratūra ne tikai nesaskatīja to vainu, bet arī sastādīja tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam vairs nebija pārsūdzams.

Prokuratūra Adlera personā valsts amatpersonu rīcībā pamanījās nesaskatīt nekādu nozieguma sastāvu vai nozieguma faktu un līdz ar to nolēma kriminālprocesu izbeigt kā Krimināllikuma pantā „Kukuļņemšana” paredzētā nozieguma fakta trūkuma dēļ, tā arī pantos „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”, „Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un „Valsts amatpersonas bezdarbība” paredzēto noziegumu sastāvu trūkuma dēļ Ministru kabineta locekļu rīcībā.

Savukārt Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības darbības vai bezdarbību LR Ģenerālprokuratūra vispār šī kriminālprocesa ietvaros nevērtēja, lai gan to pārstāvju liecības bija uzklausījusi.

Turklāt lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tika sastādīts tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem Parex bankas pārņemšanas sakarā (tostarp toreizējai valsts kontrolierei un finanšu ministram), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

Formāli Adlera lēmumā gan bija norādīts, ka to „var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā”. Taču vienlaikus šajā pašā dokumentā virsprokurors Adlers bija norādījis, ka kriminālprocesā vispār nav personu, kuras atzītas par cietušām, un arī personu, „kurām, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.panta 1.daļā noteiktajam, bija tiesības uz aizstāvību”. Tas nozīmēja, ka faktiski lēmumā pieminētā tā pārsūdzēšanas iespēja bija neiespējama.

„Latvijas Republikas Valdība - Ministru kabinets, rīkojoties savas kompetences robežās, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākas sekas Latvijas valstij, Latvijas finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot iespējamo Parex bankas bankrotu,” – šādi virsprokurors Adlers pamatoja savu faktiski nepārsūdzamo lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu noziedzīgo rīcību vai nolaidību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu.

No virsprokurora lēmuma izrietēja, ka Ģenerālprokuratūras ieskatā visas šajās norisēs iesaistītās valsts institūcijas un amatpersonas esot rīkojušās profesionāli, atbildīgi un operatīvi.

Tā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Adlera ieskatā „kā atbildīgā Latvijas iestāde par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību veica īpaši pastiprinātu banku nozares uzraudzību, lai sekotu banku likviditātes līmenim un riskiem, arī attiecībā uz Parex banku”, un tieši FKTK uzraudzība bijusi tā, kas palīdzējusi „operatīvi identificēt reālo situāciju Parex bankā un reaģēt uz to”.

FKTK esot precīzi izpildījusi likumu un 2008. gada 30. oktobrī informējusi Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru, lūdzot Latvijas Banku novērtēt, kādas negatīvas sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstātu Parex bankas bankrots.

Visnotaļ atbildīgi un profesionāli prokuratūras ieskatā rīkojies arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš atbildes vēstulē raksturojis Parex bankas vietu un lomu Latvijas banku sektorā, kā arī sniedzis atzinumu, ka „šāda mēroga finanšu tirgus dalībnieka bankrots nenoliedzami atstātu būtisku negatīvu ietekmi gan uz Latvijas finanšu sektoru, gan maksājumu sistēmu, mazinot investoru uzticību Latvijas komercbankām un valstij kopumā”.

Savukārt 2008. gada novembra pirmajās dienās atbildīgās institūcijas jau operatīvi noskaidrojušas, ka „Parex bankas problēmas ir tik nopietnas, lai to risināšanā tiktu iesaistīts Ministru kabinets un ka Parex bankas pārņemšanas iespēja varētu būs viens no efektīvākajiem variantiem Latvijas finanšu sistēmas stabilizācijas nodrošināšanai, sniedzot atbalstu Parex bankai”.

Tad arī visnotaļ pamatoti secināts, ka Parex bankai ir pietiekami daudz aktīvu un finanšu instrumentu, lai būtu iespējams Parex darbību stabilizēt, to pārņemot valsts kontrolē un piemērojot nepieciešamos atbalsta instrumentus. Turklāt, kā atzinumā norāda Adlers, „laikā, kad tika identificētas Parex bankas finanšu problēmas, banka bija maksātspējīga, kura pildīja savas saistības pret saviem klientiem, bet, nesaņemot valsts atbalstu, Parex bankai draudēja tūlītēja maksātnespēja”.

Nekādu valsts amatpersonu vai institūciju vainu Parex bankas krīzē Ģenerālprokuratūra vispār nesaskatīja: „Kā redzams no lietas materiāliem, galvenie Parex bankas krīzes cēloņi bija globālie satricinājumi finanšu tirgos, pastiprināta noguldījumu izņemšana no Parex bankas baumu un Parex bankas klientu finanšu resursu trūkuma ietekmē, it īpaši attiecībā uz Latvijas kaimiņvalstu rezidentiem, kā arī nepieciešamība 2009. gadā atdot divus sindicētos kredītus, ko vērtspapīru portfeļa vērtības krituma dēļ Parex banka nevarētu pārkreditēt vai atdot.”

Arī valdība saistībā ar Parex bankas krīzes risināšanu prokuratūras vērtējumā rīkojusies faktiski nevainojami – lēmumi esot pieņemti pamatīgi, izvērtēšanai nepieciešamo datu un dokumentu pieticis, turklāt neesot nekāda pamata domāt, ka valsts atbalstījusi bankas saimniekus un nevis pašu banku.

„Vērtējot lietas materiālus par Ministru kabineta pilnvaroto amatpersonu sarunām ar Parex bankas lielākajiem akcionāriem V.Karginu un V.Krasovicki, kā arī šo sarunu rezultātā sastādīto Ieguldījuma līguma projektu, kuru Ministru kabineta locekļi akceptēja 08.11.08. g. sēdē, pilnvarojot to parakstīt, tika konstatēts, ka valsts ir apņēmusies sniegt atbalstu Parex bankai, lai stabilizētu tās darbību, bet nevis sniegtu atbalstu bankas akcionāriem,” atzinis virsprokurors Adlers.

Nekādas vainas neesot arī ar Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki noslēgtajam ieguldījuma līgumam, kurā esot „konkrēti un detalizēti noregulēti gan valsts atbalsta sniegšanas nosacījumi, gan Parex bankas lielāko akcionāru V.Kargina un V. Krasovicka pienākumi uz līguma parakstīšanas brīdi, laika periodā no līguma parakstīšanas brīža līdz noslēguma nosacījuma iestāšanās brīdim un arī atbildība, t.sk. kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu”.

Arī visas pārējās valsts amatpersonu darbības sakarā ar bankas pārņemšanu bijušas visnotaļ likumīgas. „Lemjot par ierobežojumu uzlikšanu Parex bankas saistību izpildei, valdības locekļi rīkojušies savas kompetences robežās, atbildīgi, ņemot vērā banku speciālistu viedokli un konkrēto situāciju”, savukārt „finanšu ministrs A[tis]. Slakteris, uzdodot Valsts kasei Parex bankā noguldīt termiņnoguldījumus, rīkojies savu pilnvaru robežās, ievērojot valsts intereses, ņemot vērā to, ka tādas bankas kā Parex bankas sabrukums varēja radīt lielākus zaudējumus visai finanšu sistēmai, nekā Parex bankas glābšanā iztērētie līdzekļi”.

Prokuratūra īpaši norādīja, ka valsts budžetam no Parex bankas pārņemšanas pagaidām nekādi zaudējumi nav radušies. Šajā jomā Ģenerālprokuratūras loģika ir šāda: „Parex banka līdz šim ir pilnībā norēķinājusies par Valsts kases likviditātes atbalsta noguldījumiem, kā rezultātā budžets ir saņēmis ieņēmumus par noguldījumiem pilnā apmērā, kā arī noguldījumu procentu likmes ir balstītas uz Valsts kases resursu piesaistīšanas izmaksām, tādēļ Parex bankas likviditātes atbalsta rezultātā budžetam līdz šim nav radušies zaudējumi”.

Arī valsts galvojumu izsniegšana Parex bankas sindicēto kredītu devējiem neesot valsts budžetam radījusi nekādus zaudējumus: „Par izsniegtajiem galvojumiem valsts no Parex bankas saņem līgumā noteiktos procentu maksājumus, tādā veidā palielinot valsts budžeta ieņēmumus”, tāpēc esot secināms, ka „līdz šim valsts atbalsta sniegšana Parex bankai budžetam nav radījusi zaudējumus”.

Tagad jau ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas valsts Parex bankas glābšanā ieguldīja 1,7 miljardus eiro, no kuriem lielākā daļa tā arī nav atgūta. Valsts vēl turpina tiesāties ar Karginu un Krasovicki par aptuveni 230 miljonu eiro atgūšanu, taču jau tagad ir skaidrs, ka atgūt šos līdzekļus ir bezcerīgi.

Novērtē šo rakstu:

117
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...