Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pensijā nolēmis doties Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kuram virkne augstu valsts amatpersonu var būt īpaši pateicīgas, - tieši šis virsprokurors 2010. gadā, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniedza dubultdāvanu: prokuratūra ne tikai nesaskatīja to vainu, bet arī sastādīja tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam vairs nebija pārsūdzams.

Prokuratūra Adlera personā valsts amatpersonu rīcībā pamanījās nesaskatīt nekādu nozieguma sastāvu vai nozieguma faktu un līdz ar to nolēma kriminālprocesu izbeigt kā Krimināllikuma pantā „Kukuļņemšana” paredzētā nozieguma fakta trūkuma dēļ, tā arī pantos „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”, „Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un „Valsts amatpersonas bezdarbība” paredzēto noziegumu sastāvu trūkuma dēļ Ministru kabineta locekļu rīcībā.

Savukārt Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības darbības vai bezdarbību LR Ģenerālprokuratūra vispār šī kriminālprocesa ietvaros nevērtēja, lai gan to pārstāvju liecības bija uzklausījusi.

Turklāt lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tika sastādīts tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem Parex bankas pārņemšanas sakarā (tostarp toreizējai valsts kontrolierei un finanšu ministram), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

Formāli Adlera lēmumā gan bija norādīts, ka to „var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā”. Taču vienlaikus šajā pašā dokumentā virsprokurors Adlers bija norādījis, ka kriminālprocesā vispār nav personu, kuras atzītas par cietušām, un arī personu, „kurām, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.panta 1.daļā noteiktajam, bija tiesības uz aizstāvību”. Tas nozīmēja, ka faktiski lēmumā pieminētā tā pārsūdzēšanas iespēja bija neiespējama.

„Latvijas Republikas Valdība - Ministru kabinets, rīkojoties savas kompetences robežās, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākas sekas Latvijas valstij, Latvijas finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot iespējamo Parex bankas bankrotu,” – šādi virsprokurors Adlers pamatoja savu faktiski nepārsūdzamo lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu noziedzīgo rīcību vai nolaidību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu.

No virsprokurora lēmuma izrietēja, ka Ģenerālprokuratūras ieskatā visas šajās norisēs iesaistītās valsts institūcijas un amatpersonas esot rīkojušās profesionāli, atbildīgi un operatīvi.

Tā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Adlera ieskatā „kā atbildīgā Latvijas iestāde par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību veica īpaši pastiprinātu banku nozares uzraudzību, lai sekotu banku likviditātes līmenim un riskiem, arī attiecībā uz Parex banku”, un tieši FKTK uzraudzība bijusi tā, kas palīdzējusi „operatīvi identificēt reālo situāciju Parex bankā un reaģēt uz to”.

FKTK esot precīzi izpildījusi likumu un 2008. gada 30. oktobrī informējusi Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru, lūdzot Latvijas Banku novērtēt, kādas negatīvas sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstātu Parex bankas bankrots.

Visnotaļ atbildīgi un profesionāli prokuratūras ieskatā rīkojies arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš atbildes vēstulē raksturojis Parex bankas vietu un lomu Latvijas banku sektorā, kā arī sniedzis atzinumu, ka „šāda mēroga finanšu tirgus dalībnieka bankrots nenoliedzami atstātu būtisku negatīvu ietekmi gan uz Latvijas finanšu sektoru, gan maksājumu sistēmu, mazinot investoru uzticību Latvijas komercbankām un valstij kopumā”.

Savukārt 2008. gada novembra pirmajās dienās atbildīgās institūcijas jau operatīvi noskaidrojušas, ka „Parex bankas problēmas ir tik nopietnas, lai to risināšanā tiktu iesaistīts Ministru kabinets un ka Parex bankas pārņemšanas iespēja varētu būs viens no efektīvākajiem variantiem Latvijas finanšu sistēmas stabilizācijas nodrošināšanai, sniedzot atbalstu Parex bankai”.

Tad arī visnotaļ pamatoti secināts, ka Parex bankai ir pietiekami daudz aktīvu un finanšu instrumentu, lai būtu iespējams Parex darbību stabilizēt, to pārņemot valsts kontrolē un piemērojot nepieciešamos atbalsta instrumentus. Turklāt, kā atzinumā norāda Adlers, „laikā, kad tika identificētas Parex bankas finanšu problēmas, banka bija maksātspējīga, kura pildīja savas saistības pret saviem klientiem, bet, nesaņemot valsts atbalstu, Parex bankai draudēja tūlītēja maksātnespēja”.

Nekādu valsts amatpersonu vai institūciju vainu Parex bankas krīzē Ģenerālprokuratūra vispār nesaskatīja: „Kā redzams no lietas materiāliem, galvenie Parex bankas krīzes cēloņi bija globālie satricinājumi finanšu tirgos, pastiprināta noguldījumu izņemšana no Parex bankas baumu un Parex bankas klientu finanšu resursu trūkuma ietekmē, it īpaši attiecībā uz Latvijas kaimiņvalstu rezidentiem, kā arī nepieciešamība 2009. gadā atdot divus sindicētos kredītus, ko vērtspapīru portfeļa vērtības krituma dēļ Parex banka nevarētu pārkreditēt vai atdot.”

Arī valdība saistībā ar Parex bankas krīzes risināšanu prokuratūras vērtējumā rīkojusies faktiski nevainojami – lēmumi esot pieņemti pamatīgi, izvērtēšanai nepieciešamo datu un dokumentu pieticis, turklāt neesot nekāda pamata domāt, ka valsts atbalstījusi bankas saimniekus un nevis pašu banku.

„Vērtējot lietas materiālus par Ministru kabineta pilnvaroto amatpersonu sarunām ar Parex bankas lielākajiem akcionāriem V.Karginu un V.Krasovicki, kā arī šo sarunu rezultātā sastādīto Ieguldījuma līguma projektu, kuru Ministru kabineta locekļi akceptēja 08.11.08. g. sēdē, pilnvarojot to parakstīt, tika konstatēts, ka valsts ir apņēmusies sniegt atbalstu Parex bankai, lai stabilizētu tās darbību, bet nevis sniegtu atbalstu bankas akcionāriem,” atzinis virsprokurors Adlers.

Nekādas vainas neesot arī ar Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki noslēgtajam ieguldījuma līgumam, kurā esot „konkrēti un detalizēti noregulēti gan valsts atbalsta sniegšanas nosacījumi, gan Parex bankas lielāko akcionāru V.Kargina un V. Krasovicka pienākumi uz līguma parakstīšanas brīdi, laika periodā no līguma parakstīšanas brīža līdz noslēguma nosacījuma iestāšanās brīdim un arī atbildība, t.sk. kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu”.

Arī visas pārējās valsts amatpersonu darbības sakarā ar bankas pārņemšanu bijušas visnotaļ likumīgas. „Lemjot par ierobežojumu uzlikšanu Parex bankas saistību izpildei, valdības locekļi rīkojušies savas kompetences robežās, atbildīgi, ņemot vērā banku speciālistu viedokli un konkrēto situāciju”, savukārt „finanšu ministrs A[tis]. Slakteris, uzdodot Valsts kasei Parex bankā noguldīt termiņnoguldījumus, rīkojies savu pilnvaru robežās, ievērojot valsts intereses, ņemot vērā to, ka tādas bankas kā Parex bankas sabrukums varēja radīt lielākus zaudējumus visai finanšu sistēmai, nekā Parex bankas glābšanā iztērētie līdzekļi”.

Prokuratūra īpaši norādīja, ka valsts budžetam no Parex bankas pārņemšanas pagaidām nekādi zaudējumi nav radušies. Šajā jomā Ģenerālprokuratūras loģika ir šāda: „Parex banka līdz šim ir pilnībā norēķinājusies par Valsts kases likviditātes atbalsta noguldījumiem, kā rezultātā budžets ir saņēmis ieņēmumus par noguldījumiem pilnā apmērā, kā arī noguldījumu procentu likmes ir balstītas uz Valsts kases resursu piesaistīšanas izmaksām, tādēļ Parex bankas likviditātes atbalsta rezultātā budžetam līdz šim nav radušies zaudējumi”.

Arī valsts galvojumu izsniegšana Parex bankas sindicēto kredītu devējiem neesot valsts budžetam radījusi nekādus zaudējumus: „Par izsniegtajiem galvojumiem valsts no Parex bankas saņem līgumā noteiktos procentu maksājumus, tādā veidā palielinot valsts budžeta ieņēmumus”, tāpēc esot secināms, ka „līdz šim valsts atbalsta sniegšana Parex bankai budžetam nav radījusi zaudējumus”.

Tagad jau ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas valsts Parex bankas glābšanā ieguldīja 1,7 miljardus eiro, no kuriem lielākā daļa tā arī nav atgūta. Valsts vēl turpina tiesāties ar Karginu un Krasovicki par aptuveni 230 miljonu eiro atgūšanu, taču jau tagad ir skaidrs, ka atgūt šos līdzekļus ir bezcerīgi.

Novērtē šo rakstu:

117
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

9.maijs - Lielā lūzera diena

FotoKo tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?
Lasīt visu...

21

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

FotoJa nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā cilvēkam, kuru interesē Satversmes tiesas lēmumu ietekme uz cilvēktiesībām Latvijā, man nepatīk lasīt tiesībsarga pausto. Es gribētu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarīgi sabiedrībai kā tie ieguvumi, kurus prognozē Tiesībsargs.
Lasīt visu...

21

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

FotoPēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta sabiedrības homofobiskā, neiecietīgā attieksme pret cilvēku, kas neizvēlējās savu seksuālo orientāciju, šķirstot katalogu, un nevēlējās beigt savu dzīvi 29 gadu vecumā, vērojot, kā liesmas aprij viņa dzīvību. Izdarot loģiskus secinājumus pēc medijos publiski pieejamās informācijas, N.Kindzulis ir izcietis morālu spiedienu no homofobiem, kuri viņam sūtījuši naidīgus komentārus un draudus dzīvībai seksuālās orientācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

FotoNu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu vadītājiem un dalībniekiem - lietot sejas maskas, ja raidījums ilgāks par 15 minūtēm. Ārkārtējās situācijas laikā tas bija noteikts MK rīkojuma nr. 655. punktā nr.5.43.1, tagad - MK noteikumos nr. 360 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Lasīt visu...

18

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

FotoAprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto sarakstā. Ordeņu piešķiršana pēdējās dienās raisījusi publisku rezonansi, tāpēc uzskatu par pienākumu dalīties arī ar savām domām. Arī par atteikšanos no šī apbalvojuma.
Lasīt visu...

21

Levita - Ēlertes branža

FotoEs iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums! Bet te pēkšņi viss apgriežās kājām gaisā un garastāvoklis uz nulli, jo pretī nāk Sarmīte Ēlerte.
Lasīt visu...

21

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

Foto1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš 1990. gada 4. maijā Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Kas šai Neatkarības deklarācijas 31. gadadienā būtu aktuālākais mūsu šodienas dievkalpojuma un lūgšanas kontekstā?
Lasīt visu...

15

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

Foto2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Lasīt visu...

12

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

FotoNu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu pienācīgi cīnījušies pret sērgu. Sākumu it kā varētu aizbildināt, ka nezināja un nesaprata, tak arī tas būtu melots. Jo tas, kas un kāpēc darāms, jomas lietpratējiem bija zināms arī 2019. gadā un senāk, un atliktu vien to darīt.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....