„Pensionāru šantāžas” atklājējs aktīvi darbojies „apdāvināšanās shēmās”
L. Lapsa02.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kas publiski vainojis Latvijas pensionārus nevēlmē solidarizēties ar sabiedrību un atteikties no izcīnītajiem pensiju palielinājumiem par labu atbalstam jaunajām ģimenēm, nekustamo īpašumu buma gados ir aktīvi līdzdarbojies „apdāvināšanās shēmās”, kas, saskaņā ar īpašumu tirgus ekspertu teikto, veikliem darboņiem ļāva krāpt valsti un izvairīties no lielu nodevu nomaksas.
Saskaņā ar Rungaiņa teikto žurnālam Kapitāls, pensionāri, kas esot „vienīgā privileģētā mūsu sabiedrības grupa”, ar savu nevēlēšanos piekrist pensiju samazinājumam liedzot „iespēju veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, meklējot risinājumu demogrāfijas problēmai”.
„Lielākā daļa šīsdienas pensionāru savulaik strādāja, ceļot komunismu, bet pēdējos divdesmit gadus laida valsti grīstē,” paziņojis Rungainis, vēl piebilstot, ka „šauru interešu grupas ir iemācījušās uzurpēt sabiedrības interešu pārstāvību un celt skaļus ļembastus”.
Tikmēr, kā izriet no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas, pats Rungainis valsts iespējas veidot atbalstu jaunajām ģimenēm, iespējams, ir mazinājis, aktīvi līdzdarbojoties „apdāvināšanās shēmās”, kas veikliem nekustamo īpašumu darboņiem ļāva apiet likumu ar līkumu un izvairīties no nodokļu un nodevu nomaksas valstij.
Jaunā Rīgas teātra galvenais režisors Alvis Hermanis, par kura „fantastiski izdevīgajiem” īpašumu darījumiem Pietiek rakstīja jau trešdien, 100 kvadrātmetru plašo dzīvokli Rīgas klusajā centrā pērn iegādājās par acīm redzami samazinātu cenu, tā, iespējams, liekot valstij iztikt bez liela valsts nodevas maksājuma.
Savukārt Rungainis vairākos nekustamo īpašumu buma laikā – 2007. un 2008. gadā – veiktajos darījumos ir izvēlējies vēl revolucionārāku metodi: viņš dārgus nekustamos īpašumus Pierīgā ir nevis pircis un pārdevis par fiktīvi samazinātām cenām, bet vienkārši dāvinājis vai saņēmis dāvinājumā.
Tā nepilnu pusi no 1,4 hektārus liela zemes īpašuma Garkalnes novadā (visticamākais, izcili dārgajā Baltezerā vai tā tuvumā) Rungainis, kā rāda Zemesgrāmatas dati, 2007. gada septembrī saskaņā ar valstij sniegtajiem datiem nevis nopircis, bet vienkārši saņēmis kā dāvinājumu.
Dāvinātāja bijusi nevis kāda Rungaiņa radiniece vai cita tuva persona, bet gan bijušā Ministru prezidenta Viļa Krištopana dzīvesbiedre Aija Krištopane, kas pazīstama ar savu darbību nekustamo īpašumu tirgū.
Par šīs formālās dāvanas patieso vērtību liecina fakts, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu informāciju kopš pagājušā gada rudens īpašums bankā ieķīlāts par vairāk nekā 2,35 miljoniem latu (no Zemesgrāmatas datiem nav precīzi skaidrs, vai šī hipotēka attiecas uz vēl kādiem citiem īpašumiem).
Turklāt Krištopanes simpātijas pret Rungaini bijušas tik iespaidīgas, ka ar šo īpašumu tagadējā „pensionāru šantāžas” atklājēja saņemto dāvanu klāsts vēl nav izsmelts.
Tajā pašā 2007. gada septembrī ekspremjera kundze viņai simpātiskajam baņķierim uzdāvājusi arī divas trešdaļas no cita, 2,2 hektārus plaša zemesgabala tajā pašā Garkalnes novadā - pēc visa spriežot, arī uz šo īpašumu attiecas 2,35 miljonu latu hipotēka.
Turklāt Rungainis, iespējams, atstājot valsti bešā, dārgas dāvanas nekustamo īpašumu izskatā saņēmis ne tikai no ekspremjera kundzes, bet arī no sava dzimuma pārstāvjiem.
Tā nepilnu septīto daļu no 4,4 hektāriem zemes Babītes pagastā baņķieris 2008. gada februārī nevis pircis, bet jau atkal kā dāvanu saņēmis no 1939. gadā dzimušā Andreja Valža Siliņa (par īpašuma vērtību liecina tas, ka atlikušās sešas septītdaļas Siliņš kādai SIA dažus mēnešus iepriekš pārdevis par 347 tūkstošiem latu).
Šajā gadījumā Rungainis valsti ar garu degunu, iespējams, atstājis, īpašumu ne tikai saņemot kā dāvanu, bet arī to dāvinot tālāk: jau 2008. gada jūnijā viņš savu nepilno septītdaļu aizdāvinājis kādam 1961. gadā dzimušam Uldim Liekniņam.
Pats Rungainis trešdien sākumā aicināja Pietiek piezvanīt vēlāk, taču pēc tam uz telefona zvaniem vairs neatbildēja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
