Iesaki rakstu: 
Pērn un šogad kopā notikušas trīs Valsts policijas darbinieku pašnāvības, - tā augustā noklusēto policista nošaušanos Latgalē komentē policijā, norādot, ka tā ir šogad otrā policista pašnāvība, bet pērn tāda bijusi tikai viena.
„Par katru gadījumu tiek veikta dienesta pārbaude, informācijas apzināšana, tajā skaitā arī iespējamo cēloņu konstatēšana. Iemesli ir saistīti ar personīgo dzīvi un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat katrā no šiem gadījumiem arī tiek pieaicināti Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi,” skaidro policija. Turklāt Valsts policijas amatpersonām arī ikdienā tiekot nodrošināta iespēja saņemt dažādus psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.
Par to, kādu tieši iemeslu dēļ notikusi pēdējā – šā gada augustā notikusī policista pašnāvība, nekādas ziņas gan sniegtas netiek, vien atzīstot, ka par šo faktu ir sākts kriminālprocess.
Pietiek jau informēja, ka, turpinot Inta Ķuža laikā iedibināto „tradīciju”, Valsts policijas tagadējā vadība ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena klusējošu piekrišanu ir mēģinājusi noslēpt informāciju par jau kārtējo policijas darbinieka pašnāvību, - tā augusta vidū notikusi Latgalē, Daugavpils pusē. Turklāt policists pašnāvību izdarījis nošaujoties – cik zināms, izmantojot dienesta ieroci.
Tas, ka Valsts policijas vadība dara visu, lai sabiedrība iespējami retāk uzzinātu par atkal jaunu policista pašnāvību un it īpaši tās iemesliem, ir zināms jau daudzus gadus. Tagad kļuvis skaidrs, ka nekas nav mainījies arī
Pēdējoreiz plašāku informāciju par policistu
Nekādu plašāku informāciju par 2015. gadā policijas darbinieku izdarīto pašnāvību
Par nule notikušo policista pašnāvību 21.
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
