Pērtiķi un eksperti, leksika un politika, un tautas kaplis

»

Lai pilnvērtīgi diskutētu par šo rakstu, ir jābūt kovidniekam, ekspertam vai no tautas nākušam pērtiķim. Iespējams, jums svētdien tomēr izņēmuma kārtā pārdeva alkoholu. Gan nepilnīgs jums tas valodas korpuss, kurā smeļaties informāciju semantiskai analīzei, par ekspertu diemžēl nederat pat preskriptīvajā valodniecībā. Nemēģiniet atkārtot to mājās!

Atbildēt

kūda pret vakcīnām. Tā taču katra cilvēka problēma, ja tā jākliedz, tad jau kāds maksā.
kenediji asv mafija

Atbildēt

»

jo glupāks jo gudrāks, tādi laiki

Atbildēt

»

"Jurijs Perevoščikovs: Ja valsts iepērk vakcīnu, kas pirmām kārtām ir nepieciešama riska grupām, nez vai tā nonāks komerciālā tirgū."
Tad valsts ar Jurku uzņemas atbildību par iespējamiem blakusefektiem un nāvēm? jo tādas būs viennozīmīgi. Ja to nedara ražotājs.......

Atbildēt

Spožs raksts, elegants stils! Nevar uzspiest plusiņu.

Atbildēt

»

izmanto realitātes atspoguļošanai. Te ir pretēji - atspoguļo realitāti un tā šķiet pārspīlēta!

Kā valsts vakcinēs Latvijas iedzīvotājus pret Covid-19, un kādas «blaknes» var būt tiem, kuri atteiksies
06.12.21
Latvijā

9 komentāri
Autori: Sergejs Pavlovs (LSM.lv autors)

Ir virkne jautājumu par Latvijā plānoto masveida vakcināciju pret koronavīrusu SARS-Cov-2, uz kuriem pagaidām ir grūti izsmeļoši atbildēt pat ekspertiem un cilvēkiem, kuri tieši ietekmē lēmumu pieņemšanu. LSM.lv uzdeva šos jautājumus.

Atbildēt

»

Kāds ir tavs vēstījums!?

Īsāk un kodolīgāk!


Ja tev beigušās ta letes, zveni Viņķelei uz 112!

Atbildēt

https://edition.cnn.com/2020/12/06/us/california-covid-19-stay-home-orders/index.htmlp

Atbildēt

»

Tādā gadījumā pirmos vakcinēs Tvaika ielas pacientus, jo tiem taču zināms, gan vakcīnu sastāvs, gan to iedarbība, gan mērķi.

Atbildēt

»

Par aids aizmirsi

Atbildēt

»

Izklausās mazliet pārspīlēti, bet redzot kretīnus valdībā jābūt gataviem !

Atbildēt

»

Mediķi, pirmkārt, jo attāli izpror riskus savai veselībai un var imitēt vakcināciju ar iekšējo korupciju un pazīšanos. Maldināšanai sabiedrībai - ja jau mediķi aktīvi vakcinējas - plāno ziņot mediji, tad tautai ar jāsteidzas!

Pensionāri pēc 65. Viņi ir riska grupā, jāvakcinē ar steigu, jo lieks slogs budžetam un viņiem ir stipra imunitāti, ja tik ilgi nodzīvojuši.

Policistus vakcinēs ar pavēli.

Pedagogus pēc psiholoģiskas apstrādes. Pēc iebiedēšanas, ko viņi saprot, terorizējot skolasbērnus ik dienu!

Levits un Kariņš vēl cer, ka NATO armiju nevajadzēs iebaidīšanai izvest Latvijas ielās, kamēr nebūs vakcinēti policisti.

Krimināllikumu vēl vētīs, bet grozījumu mērķi saglabās - tos, kuri atteiksies no vakcinācijas, iebaidīs, ka atteikšanās ir terorisms pret visas sabiedrības veselību - kā “aicinājums neierobežot Covid-19 izplatību!

Atbildēt

Kas ir riska grupa? Vecie cilvēki, kuri ievēro izolāciju un kā redzams saslimst vismazāk. Par miršanu ir cits stāsts. Vai uzņēmumi, kuros strādā liels cilvēku skaits, mūžīgie ceļotāji un aprūpes iestādes, kur personāls aplipina tur guļošos iemītniekus. Kur būtu jāvakcinē vispirms, ja vakcīnas mērķis ir slimības izplatības apturēšana???

Atbildēt

»

Es sapratu. Paldies!

Atbildēt

»

Muļķu māja muļķiem un pajoliņiem no 6. palātas,
Beidzot tu saprati savu vietu.
DDD

Atbildēt

»

Muļķu māja muļķiem un pajoliņiem no 6. palātas? Tikai īsi, lūdzu!

Atbildēt

»

DDD - raksta autors mudaks
FSB - tavi maizes devēji
LL- HVZ

Atbildēt

»

Kas ir DDD un LL? Esi narkomāns? Tikai īsi, lūdzu!

Atbildēt

»

Tev beidzās tabletes?
Zvani 112
DDD.
DDD

Atbildēt

»

Kāds ir tavs vēstījums?
Īsi un kodolīgi! Neizklaidējies, monitorē. Turpini.

Atbildēt

»

LL ir FSB nodaļa? tirsien, runājot tavā leksikā..
DDD

Atbildēt

»

LL izteiks rājienu un būs tirsā ar DDD!

Atbildēt

»

Tu jau raksti kā ventiņš no Urāliem; vai Zimbabves.
DDD

Atbildēt

»

Aizej nosveries!
DDD

Atbildēt

»

aiztirš komentārus par krievu- latviešu tēmu!

Īsāk un kotolīgāk!

Atbildēt

»

ķēmot DDD!

Atbildēt

»

Idiņ no pietiek!
Īsāk un kodolīgāk!

Atbildēt

»

Skolā esi gājis?
Rakstīt arī mācīja?
Par lasīšanu neprasu.
DDD

Atbildēt

»

Pietiek nav tā vieta, pietiek svarīks aiztirsiens!

Īsāk, trolli!

Atbildēt

»

Raksta būtībā - ir maldinoša informācija sbiedrībai.
.

Atbildēt

»

Es neesamu pietiek lunis, īsi un kodolīgi pietiek vārdā notiršu, ja vajg visus un vēl pierakstu - DDD lai tirsiens labāks!

Īsāk, troļļi no kužiem!

Atbildēt

mediji maļ un maļ muļķības, muļķi rejas komentāros, viss notiek...absolūta laimība
bet vajadzētu medijos katru dienu 1 st infekcionista konsultāciju ar iespēju uzdot jautājumus

Atbildēt

»

Vai patiešām esi slims?
Vai jau kovidvakcinēcs?
Kāds ir tavējais vēstījums?
Īsāk un kodolīgāk, pietiek luni!

Atbildēt

»

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja;
Beidzu Medicīnas Institūtu kopā ar šo komjaunatnes vadoni;
domāju - kopš kura brīža viņai rūp Latvija.
DDD

Atbildēt

»

atbilstoši "tekošā momenta" aktualitātēm - NA TEKUŠČIJ MOMENT, krievu valodā, tulkojums tev, plānprātiņ ir tāds - uz doto brīdi..
DDD.
Mācies valodas...

Atbildēt

»

ātri jā akcinē;
Kā tas ir - AKCINĒT...
DDD

Atbildēt

»

Pietiek arī zombē ar sliktām ziņām tāpat.

Atbildēt

»

Nu kas Jūs piespiež TV un LR skatīties un klausīties , barot viņus enerģētiski un finansiāli, un galvenais -bendēt savu garīgo veselību? Atslēdziet, lai paši sevi skatās un klausās , sev tūkstošu prēmijas izmaksā.. Zombēt sabiedrību ir viņu pamatfunkcija.

Atbildēt

»

LUNOHODU jāsterilizē, vairāk viņam nelejiet!

Atbildēt

»

ātri jā akcinē, jo no tevis ir tikai nelaba smaka. Īsi un kodolīgi.

Atbildēt

»

Slims uz visu plakano galvu kopš dzimšanas.

Atbildēt

Bet mēdiji tak grib un dara visu to labāko - apgaismo neinformētības un nezināšanas tumsā smokošo maskoto tautu. Un pie viena apgūst ļoti daudzās naudas . Ir jāpasteidzas , jo vīruss un daudzās naudas nav bezgalīgas

Atbildēt

»

Tu esi slims?
Kāds ir tava komentāra vēstījums?
Īsi un kodolīgi.

Atbildēt

Kā valsts vakcinēs Latvijas iedzīvotājus pret Covid-19, un kādas «blaknes» var būt tiem, kuri atteiksies
Šodien, 15:11
Latvijā

9 komentāri
Autori: Sergejs Pavlovs (LSM.lv autors)

Ir virkne jautājumu par Latvijā plānoto masveida vakcināciju pret koronavīrusu SARS-Cov-2, uz kuriem pagaidām ir grūti izsmeļoši atbildēt pat ekspertiem un cilvēkiem, kuri tieši ietekmē lēmumu pieņemšanu. LSM.lv uzdeva šos jautājumus.
.
Pirmdien Lielbritānija pirmā no rietumvalstīm atļāva masveidā izmantot vakcīnu pret Covid-19. Britu vakcinācija sāksies jau nākamajā nedēļā. Latvijā – pēc optimistiska vērtējuma – vakcinācija varētu sākties kādu laiku pēc Jaunā gada.
Bet vai ir droši potēt “revolucionārās” vakcīnas, kuras izstrādājuši “Pfizer” (tās ir ieguvušas ārkārtas sertifikāciju tikai lietošanai Lielbritānijā) vai “Moderna” (pagaidām nekur nav sertificētas) atšķirībā no “tradicionālās” vakcīnas, kuru izstrādājusi “AstraZeneca” (arī pagaidām nekur nav sertificēta), ja neviens nevar precīzi pateikt, kādas sekas veselībai tas var radīt pēc gada vai pieciem? Vai daudzus atbaidīs blaknes pēc pirmās devas (jo iedarbīguma panākšanai nepieciešamas divas devas šo vakcīnu)? Vai izziņa par vakcinēšanos Eiropā kļūs par obligātu nosacījumu, lai iekārtotos darbā un saņemtu pakalpojumus? Cik ilgi saglabāsies imunitāte pēc vakcinācijas, un vai pret Covid-19 būs jāvakcinējas ik pēc pusgada, vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē? Un, ja notiks koronavīrusa mutācija, vai tas nozīmē, ka pašreizējās vakcīnas vairs nederēs?
Šos un citus jautājumus, no kuriem daži tiek aktīvi apspriesti ne tikai Latvijā, LSM.lv uzdeva Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētājai Dacei Zavadskai un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam.
ĪSUMĀ
1. Vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga. Tomēr – vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par obligātu prasību, lai strādātu atsevišķās jomās (piemēram, medicīnā) vai lai saņemtu pakalpojumus (piemēram, lai lidotu ar lidmašīnu)? Pagaidām grūti prognozēt, vai Latvijā atsevišķās jomās vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta, tomēr kopumā šāda pieredze Latvijā jau ir. Izslēgt šādus variantus nākotnē nav iespējams.
2. Vai pirmais vakcinācijas vilnis Latvijā sāksies orientējoši janvārī? Pēc ļoti optimistiska vērtējuma – februārī.
3. Vai tie, kuri nebūs riska grupā, varēs vakcinēties privātā kārtā, par savu naudu, negaidot “valsts rindā”? Par maksu, tostarp privātās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas.
4. Kas veiks vakcināciju – slimnīcas, doktorāti, vakcinācijas autobusi? Sākumā slimnīcas, iespējams, arī mobilās brigādes. Pēc tam pakāpeniski iesaistīsies lielie medicīnas centri, bet vēlāk droši vien arī ģimenes ārsti.
5. Ja jau masveida vakcinācija – nevis paaugstināta riska grupu, bet visu iedzīvotāju – var sākties tikai 2021. gada beigās, vai mēs visu nākamo gadu dzīvosim pašreizējā režīmā: maskās, distancējoties un veicot citus piesardzības pasākumus? Tiek plānots, ka visu valstu vajadzības pēc vakcīnām varēs tikt apmierinātas tikai līdz nākamā gada septembrim. Atgriešanās normālā dzīvē turpināsies visu nākamo gadu.
6. Cik nopietnas ir bažas par blaknēm tūlīt pēc vakcinācijas, un vai ir liels risks, ka šo blakņu dēļ cilvēki neieradīsies saņemt otro poti un neiegūs maksimālu imunitāti? Pēc jebkuras vakcīnas injicēšanas nebūtu jābrīnās, ja parādās paaugstināta temperatūra, nogurums, galvassāpes, apsārtums injekcijas vietā. Vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu apraksts neliecina par blakņu pārpilnību. To īpatsvars, kuri neierodas saņemt otro poti, parasti ir neliels.
7. Vai pēc potes pret Covid-19, ņemot vērā iespējamās blaknes, pienākas slimības lapa? Ja ir slikta pašsajūta, tad jā. Automātiski visiem kas vakcinējušies, – noteikti nē.
8. Vai pēc vakcinēšanās imunitāte pret Covid-19 izzudīs drīz? Vai būs jāvakcinējas atkārtoti,  vai arī pietiks to izdarīt reizi dzīvē? Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
9. Ko vakcinācijas kontekstā nozīmē jau reģistrētie, tostarp Latvijā, atkārtotās inficēšanās gadījumi? Parasti citām infekcijām, kas izplatās ļoti īsā laika posmā, atkārtotas inficēšanās iespējamība ir ļoti neliela.
10. Ja vīruss nākotnē mutēs, cik iedarbīgas (vai nederīgas) būs “vecās” vakcīnas? Vīruss jau mutē. Precīzi pateikt, kā viss attīstīsies, pagaidām nevar, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti vieš cerības.
11. Kura no trim perspektīvākajām vakcīnām – “Pfizer”, “Moderna” vai “AstraZeneca” – pirmā būs pieejama Latvijas iedzīvotājiem? Kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pateikt nav iespējams. Lielas cerības tiek saistītas ar visām trim vakcīnām.
12. ”Pfizer” un “Moderna” izstrādātās ir pirmās jaunā tipa vakcīnas. To iedarbības iespējamās ilgtermiņa sekas kļūs skaidras tikai pēc masveida vakcinācijas. Kā tās var ietekmēt veselību, piemēram, pēc gada? ”Pfizer” un “Moderna” tehnoloģija vakcīnām ir jauna, taču medikamentos jau tiek izmantota. Tomēr jebkurš preparāts var radīt negatīvas sekas – tas gadās ārkārtīgi reti, vienā gadījumā uz miljonu vai simt tūkstošiem cilvēku.
13. Vai vakcinējamais varēs izvēlēties, ar kuru no pieejamajām vakcīnām vakcinēties? Īpašas iespējas izvēlēties nebūs.
1. Vakcinēšanās Latvijā būs brīvprātīga. Turklāt viena pasaules aviokompānija jau paziņojusi, ka nākotnē pārvadās tikai pret Covid-19 vakcinētus pasažierus. Iespējams, ka aviācijā tas var kļūt par vispārēju globālu drošības standartu. Lielbritānijā par vakcinācijas jautājumiem atbildīgais ministrs teicis, ka tiem, kuri atteiksies vakcinēties, var tikt liegta piekļuve “normālai dzīvei” – restorāna, sporta zāles, kinoteātra un citu sabiedrisko vietu apmeklēšanai. Vai vakcinēšanās pret Covid-19 var kļūt par prasību atsevišķām profesijām Latvijā? Piemēram, jau tagad sabiedriskās ēdināšanas darbiniekiem ir jābūt sanitārajai grāmatiņai, bet ārzemniekiem, kas lūdz piešķirt uzturēšanās atļauju, jāiesniedz izziņa, ka viņi neslimo ar tuberkulozi.
Dace Zavadska: Valsts līmenī vakcinēšanās nav obligāta prasība, tostarp arī bērniem. Tomēr būs jāvērtē, kā mēs ar šo vīrusu turpmāk sadzīvosim. Teiksim, ja jums plānota sarežģīta operācija slimnīcā, piemēram, sirds pārstādīšana,
būtu pilnīga muļķība dot nevakcinētam cilvēkam jaunu sirdi, lai viņš pēc tam nomirtu ar Covid-19. 
 
Savukārt aviokompānijas, domāju, ka var [ieviest šādas prasības]. Aviolidojumi nav pirmās nepieciešamības produkts, negribi vakcinēties – nelido. Attiecībā par apkalpojošo sfēru, tiem pašiem restorāniem… Nez vai būs [prasība vakcinēties]. Demokrātijā tas nez vai ir iespējams, lai gan tās drīzāk ir manas personīgās izjūtas.
Jurijs Perevoščikovs: Nesaskatu [šādos ierobežojumos] nekā jauna. Piemēram, kopš neatminamiem laikiem pastāv vakcinācija pret dzelteno drudzi: cilvēks nevar [bez vakcinācijas sertifikāta] iebraukt konkrētās valstīs, un tas nevienu neizbrīna. Svētceļniekus, kuri dodas uz Meku, arī nepārsteigs, ka viņiem pieprasīs sertifikātu par vakcinēšanos pret meningokoku infekciju. Pasaulē pastāv obligātas prasības attiecībā uz divām vakcīnām ceļotājiem, kā arī vēl daudzas [vakcīnas] tiek ieteikts izmantot.
Studenti, kuri dodas uz Anglijas un Amerikas augstskolām, nav izbrīnīti, kad viņiem prasa informāciju par visām vakcinācijām, kādas viņiem veiktas, sākot no bērnības. Daudzi medicīnas darbinieki virknē Eiropas Savienības un ASV klīniku arī nav pārsteigti, ka ir prasība būt vakcinētiem pret hepatītu B tiem, kuri strādā ar pacientiem vai ar asinīm.
Tajā ir zināma loģika – ja vakcīna labi darbojas. Tomēr šobrīd ir grūti minēt, vai pēc vakcinācijas pret Covid-19 būs “sterila” imunitāte, kad cilvēks gan pats nesaslimst, gan neizplata infekciju. Vai imunitāte būs “nesterila”, kad cilvēks pats nesaslimst, bet – kā difterijas gadījumā – var būt infekcijas nēsātājs.
Un es nedomāju, ka aviokompāniju prasības ir kaut kas nenormāls. Protams, tās grib, lai to lidmašīnās cilvēki neinficētos, lai to bizness būtu pievilcīgs no drošības viedokļa.
 
Es neņemos spriest, vai Latvijā būs valsts regulējums un atsevišķās sfērās vakcinācija pret Covid-19 kļūs obligāta, bet kopumā šāda pieredze mums ir. Piemēram, cilvēkam jābūt vakcinētam pret hepatītu B, ja viņš strādā slimnīcā. Jo viņš tur var gan inficēties pats, gan inficēt citus. Tāpēc izslēgt kaut kādus variantus nākotnē nav iespējams.
2. Vai pirmais vakcinācijas vilnis Latvijā sāksies orientējoši janvārī?
Dace Zavadska: Pēc tam, kad vakcīnu būs reģistrējusi [Eiropas Zāļu aģentūra], paies vismaz vēl pāris nedēļu, lai vakcīnu nogādātu vispirms Eiropas Savienības (ES) valstīs un pēc tam vakcinācijas kabinetos. Pēc ļoti optimistiska vērtējuma, pati vakcinācija var sākties februārī.
3. Vai tie, kuri nebūs riska grupā, varēs vakcinēties privātā kārtā, par savu naudu, negaidot “valsts rindā”?
Dace Zаvadska: Nē. Par samaksu, tostarp privātajās klīnikās, šīs vakcīnas nebūs pieejamas. Visas riska grupas [tiks vakcinētas] pēc kārtas – mediķi, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, policisti, skolotāji un tā tālāk. Ja pēc tam mēs redzēsim, ka vakcīnas vēl ir atlikušas, paplašināsim loku, kam tās ir pieejamas. Bet noteikti nebūs tā, ka privātās klīnikas sāks veidot savas maksas rindas.
Jurijs Perevoščikovs: Ja valsts iepērk vakcīnu, kas pirmām kārtām ir nepieciešama riska grupām, nez vai tā nonāks komerciālā tirgū. Nedomāju, ka valsts situācijā, kad vakcīnu trūkst, sāks tās tirgot. Protams, vēlāk, ar laiku, jebkura vakcīna var nonākt privātajā sektorā. Bet parasti, ja valsts piedāvā vakcinēties bez maksas, privātajā sektorā šī vakcīna praktiski netiek piedāvāta.
4. Kas veiks vakcināciju – slimnīcas, doktorāti, vakcinācijas autobusi?
Dace Zavadska: Vakcinācijas autobusi – maz ticams. Medicīnas darbinieki, kurus vakcinēs pirmos, galvenokārt atrodas slimnīcās, tāpēc [mediķu] vakcinācija turpat arī notiks. Analoģiski tam, kā viņu vakcinācija pret gripu notika slimnīcās. Turklāt lielie medicīnas centri, kam ir daudz filiāļu, jau ir pateikuši, ka iesaistīsies.
Kad sāksim vakcinēt iedzīvotājus, kas vecāki par sešdesmit gadiem, visdrīzāk, iesaistīsies ģimenes ārsti. Būs jāorganizē loģistikas ķēde tā, lai viņiem šajā ziņā nebūtu lieku galvassāpju. Visticamāk, visas vakcīnas neatkarīgi no tā, kur tās tiks izmantotas – pie ģimenes ārsta vai slimnīcā – tiks piegādātas jau gatavas lietošanai.
Jurijs Perevoščikovs: Es labi atceros, kā mēs strādājām difterijas uzliesmojuma laikā 1993.–1995. gadā, kad bija masveida saslimšana. Tad pret epidēmiju notika vakcinācija, un galu galā tā iedarbojās. Un toreiz strādāja visi – gan stacionārie punkti, gan mobilās brigādes. Manuprāt, uz pansionātu pie cilvēkiem gados ir daudz vienkāršāk atbraukt mobilajai brigādei, veikt vakcināciju un doties tālāk. Vai arī atbraukt uz lielu darba kolektīvu. Uz daudzām darba vietām brauc arī tagad, potē pret gripu.
Mobilā brigāde ir labs variants, un par to tiek domāts.
 
5. Latvijas veselības aprūpes sistēmas vadītāji teic, ka masveida vakcinācija – nevis paaugstināta riska grupu, bet visu iedzīvotāju – var sākties tikai 2021. gada beigās. Vai mēs visu nākamo gadu dzīvosim pašreizējā režīmā: maskās, distancējoties un veicot citus piesardzības pasākumus?
Dace Zavadska: Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā cilvēki būs gatavi vakcinēties. Pirmais pusgads paies, lai panāktu, ka samazinās smagie saslimšanas gadījumi, kad cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība stacionārā. Un tad mums paliks vieglākie Covid-19 gadījumi. Domāju, ka atgriešanās iepriekšējā dzīvē turpināsies visu nākamo gadu.
Jurijs Perevoščikovs: Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka visu valstu vajadzības pēc vakcīnām tiks apmierinātas līdz nākamā gada septembrim. Tā nemēdz būt, ka uzreiz, janvārī, tiks izgatavots pietiekami daudz vakcīnu visiem.
6. Pēteris Apinis, kurš vēl pirms kāda laika vadīja Ārstu biedrību, rakstīja, ka daudziem būs blaknes tieši pēc vakcinācijas – gripai līdzīgs stāvoklis, kas varētu ilgt vairākas dienas pēc pirmās devas injicēšanas. Apinis pieļauj, ka tādēļ daudzi neieradīsies saņemt otro poti, kas nepieciešama, lai iegūtu maksimālu imunitāti. Cik pamatotas ir šādas bažas?
Dace Zavadska: Tas, ko esmu dzirdējusi par pētījumu rezultātiem, neliecina par būtiskām atšķirībām no citām vakcīnām. Jā, kādam sāp rokas, jauniešiem biežāk ir drudzis, paaugstinās temperatūra, gados vecākiem cilvēkiem vairāk ir lokālas reakcijas [injicēšanas vietā]. Tomēr kopumā cilvēkiem jāsaprot – vai tās būtu vakcīnas pret difteriju vai pret ērču encefalītu, jebkurā gadījumā jāgaida kaut kāda reakcija.
Mēs esam pārāk izlutināti, pieraduši, ka liela daļa vakcīnu nerada blaknes – sapotējies un aizmirsti. Tomēr pēc jebkuras vakcīnas nevajag brīnīties, ja parādās [paaugstināta] temperatūra, nogurums, galvassāpes, apsārtums injicēšanas vietā. Tas ir normāli. Var paciesties, zinot, ka pēc tam mums nebūs Covid-19 smagā formā, pat ja mēs tomēr inficēsimies.
Ja kāds iedzīvotājs blakņu dēļ neatnāks saņemt otro poti… Ir svarīgi, lai mediķi, jau injicējot pirmo devu, paskaidrotu: tā [slikta pašsajūta] var būt, tas ir normāli, nevajag baidīties.
Jurijs Perevoščikovs: Jebkurā vakcinācijā tiek ņemts vērā tā saucamais zaudējumu faktors, kad uz otro poti cilvēks neatnāk. Taču neatnākušo procents parasti ir diezgan neliels. Un vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu apraksts neliecina par blakņu pārpilnību.
7. Vai pēc vakcinēšanās pienāksies “Covid-19 slimības lapa”, kuru no pirmās dienas apmaksā valsts, nevis darba devējs?
Dace Zavadska: Ja ir slikta pašsajūta, var paņemt slimības lapu, tomēr automātiski visiem, kas vakcinējušies, noteikti nē [nepienāksies]. Ja kāds naktī nevar aizmigt, paguļ pāris stundas, bet nākamajā dienā nespēj normāli strādāt – mēs taču tāpēc neņemam slimības lapu.
8. Vai imunitāte pret Covid-19 pēc vakcinācijas izzudīs ātri? Vai ir skaidrība, cik bieži būs jāvakcinējas – reizi ceturksnī, reizi gadā vai pietiks to izdarīt reizi dzīvē?
Dace Zavadska: Dažiem pacientiem [vakcīnu izstrādātāju brīvprātīgajās testēšanas grupās] jau vasarā tika veikts pilns vakcinācijas kurss. Pagaidām neizskatās, ka antivielu koncentrācija viņiem pazeminās. Taču, vai imunitāte turēsies gadu, divus vai piecus, pagaidām nav skaidrs. Pagaidām šī infekcija neizskatās pēc tādas, pret kuru pietiks vakcinēties reizi mūžā.
Mēs arī nevaram pateikt, vai mums nāksies ilgi sadzīvot ar Covid-19.
 
Ir daudz infekcijas slimību, kuru uzliesmojumi notiek viļņveidīgi, ar maksimumiem ik pēc trim vai pieciem gadiem, bet starp uzliesmojumiem ir [saslimstības] kritums. Iespējams, ka ar Covid-19 būs analoģiski, un liela daļa pasaules iedzīvotāju galu galā iegūs imunitāti – vai nu no vakcīnas, vai izslimojot. Un tad nākamā saslimšana jau tik ļoti neapdraudēs veselību un dzīvību. Tomēr pagaidām mēs to precīzi nezinām.
Jurijs Perevoščikovs: Jautājums par to, cik ilga būs imunitāte pēc vakcinēšanās, ir sarežģīts. Viena lieta ir antivielas, cita – imunoloģiskā atmiņa šūnu imunitātes ceļā. Pēdējo ir grūtāk izmērīt. Vienkārši jāatceras – vakcīnas, tāpat kā pārciestā infekcija, dod ne tikai antivielas, bet arī tā saukto šūnu atmiņu. Un, ja mēs redzam antivielu līmeņa samazināšanos, tas vēl nenozīmē, ka, nākamo reizi nonākot kontaktā ar vīrusu, antivielas netiks izstrādātas pietiekamā daudzumā.
Pagaidām dod cerības pats fakts, ka pret daudzām infekcijas slimībām mums ir imunoloģiskā atmiņa.
9. Ziņots, ka atkārtotas inficēšanās gadījumi visā pasaulē ir ļoti reti (Latvijā atklāti divi šādi gadījumi). Ko tas nozīmē vakcinācijas kontekstā? 
Dace Zavadska: Parasti tā ir arī ar citām infekcijām, kas izplatās ļoti īsā laika posmā – inficēties [vienu reizi] un pēc mēneša vai diviem atkal saslimt ar to pašu – tā parasti nenotiek.
Jurijs Perevoščikovs: Cilvēki, kas izslimojuši pavasarī, veido ļoti mazu iedzīvotāju procentu. Tāpēc šodien pat tīri matemātiski nav liela varbūtība, ka kāds no pavasarī izslimojušajiem no jauna saslims tagad. Pagaidām tie ir diezgan mazi nejauši skaitļi, kuri visbiežāk palikuši lokālos – veselības aprūpes sistēmu vienkāršo darbinieku – līmeņos un nav nonākuši tālāk dziļā analītiskā statistikā. Tas nav gadījums, kad inficējusies būtiska iedzīvotāju daļa, un mēs gūstam iespēju novērot, cik liela daļa inficējusies otrreiz.
10. Vīruss, piemēram, gripas vīruss, “izvairās” no imunitātes mutējot. Vai kaut kas līdzīgs nenotiek arī ar koronavīrusu, un cik iedarbīgas (vai nederīgas) tad būs “vecās” vakcīnas?
Dace Zavadska: Pagaidām izskatās, ka vīruss īpaši nemainās. Bet, ja arī tas nedaudz mainīsies, tad pagaidām mēs redzam, ka galvenais proteīns, pret kuru izstrādātas vakcīnas, ir salīdzinoši stabils.
Taču, kā viss attīstīsies, pagaidām precīzi nevar pateikt.
 
Jurijs Perevoščikovs: Nesen uzzinājām, ka vīruss mutējis Dānijā – pārgājis no cilvēka pie ūdelēm, bet pēc tam atgriezies pie cilvēka. Uzmanīgu dara tas, ka vienā no [šīm] mutācijām tika atklāts, ka antivielas, kas izstrādājušās cilvēkam, kurš vīrusu jau izslimojis, sliktāk neitralizē šo mutējušo vīrusu. Sākumā tā izskanēja kā sensācija, bet pagaidām mēs neredzam šī stāsta turpinājumu. Tomēr jebkura vīrusa mutācijas riski, protams, pastāv, un to, cik stabils ir konkrēti šis vīruss, cik stabili reaģēs vakcinēta cilvēka organisma izstrādātās antivielas, mēs pagaidām nezinām. Jā, daudz kas vēl nav skaidrs, tomēr daudzu vakcīnu pret Covid-19 izmēģinājumu rezultāti izskatās ļoti cerīgi.
11. Kura no trim perspektīvākajām vakcīnām – “Pfizer”, “Moderna” vai “AstraZeneca” – pirmā būs pieejama Latvijas iedzīvotājiem?
Dace Zavadska: Eiropas Savienībā pieteikumus paātrinātai izvērtēšanai iesnieguši visi trīs minētie vakcīnu ražotāji, bet, kuru no tām pirmo apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra, pašlaik nav iespējams pateikt. Mēs saistām lielas cerības ar visām trim vakcīnām.
12. “AstraZeneca” vakcīna tiek ražota pēc sen un labi pazīstamas tehnoloģijas. “Pfizer” un “Moderna” preparāti ir revolucionāri, tās ir pirmās šāda veida vakcīnas. To iedarbības iespējamās ilgtermiņa blaknes kļūs skaidras jau pēc masveida vakcinācijas. Kā tās var ietekmēt veselību, piemēram, pēc gada?
Dace Zavadska: Šī tehnoloģija iedarbībai uz vīrusu ar tā dēvētā RNS ziņneša starpniecību vakcīnām ir jauna, taču jau tiek izmantota dažos medikamentos. No bioloģiskās varbūtības viedokļa nevajadzētu būt nekam sliktam, tostarp ilgtermiņā. Bet, protams, kā jebkuram medikamentam, arī vakcīnai var būt retas izpausmes, vienam cilvēkam no miljona vai no simt tūkstošiem. Tādus momentus mēs redzam tikai pēc ilgstošas izmantošanas.
13. Vai vakcinējamais varēs izvēlēties, ar kuru no pieejamajām vakcīnām vakcinēties?
Dace Zavadska: Iespējams, viena vakcīna būs efektīvāka gados vecākiem cilvēkiem, cita –  jauniešiem. To mēs vērtēsim. Tomēr kopumā, protams, īpašas iespējas izvēlēties nebūs.

Latvijā noteiktie pasākumi Covid-19 ierobežošanai

skatīt karti
Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā

Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iesaki šo rakstu:




Piesakies LSM pasta saņemšanai!
Šo vēstkopu mēs izsūtīsim aptuveni reizi nedēļā ar iespēju jebkurā brīdī no tās atteikties

Apstiprināt

Tev izdevās parakstīties uz LSM pasta saņemšanu!!
Lai pārliecinātos, ka pats pieņēmi lēmumu par parakstīšanos uz šo lielisko vēstkopu, to nepieciešams apstiprināt e-pastā.
9 komentāri
Rādīt labākos
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem

Komentāru iespējams pievienot anonīmi
* 
Draugiem.lv
* 
Facebook
* 
Google

Anonīms lietotājs #59740
Šodien, 19:13
Man ir tāds jautājums. Vai tās vakcīnas ir pārbaudītas arī uz cilvēkiem ar veselības problēmām? Piemēram ar diabētu, aknu mazspēju, sirds slimībām, onkoloģiju u.t.t. Un arī uz bērniem sākot no zīdaiņu vecuma. Man nez kāpēc liekas ka nē

+7

-2

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:45
Mūsu veselība ir atkarīga no mūsu dzīves veida, tai skaitā ļoti lielā mērā no tā, ko mēs ievadām vai neievadām savā organismā. Mūsu organisms ir mūsu personīgā teritorija, un jebkāda nesankcionēta, nepamatota vai vai ar meliem un iebaidīšanu manipulēta ielaušanās tajā ar kaitīgām substancēm ir uzskatāma par kriminālu vardarbību

+39

-9

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:35
Austrālijā policija atsakās piedalīties vakcinācijas noziegumā. Atklāta vēstule. ПОЛИЦИЯ ОТКАЗЫВАЕТСЯ УЧАСТВОВАТЬ В БЛОКИРОВКАХ И ВАКЦИНАЦИИ Открытое письмо копов Австралии 14 ноября 2020: С началом разного рода карантинов по COVID-19, покатившихся по всей планете, социальные сети наполнились роликами, в которых полицаи всех стран и народов занимаются противоправными действиями, нарушающими права и свободы граждан по случаю “пандемии”. Однако, похоже, по крайней мере в одной стране мира, как минимум, в полиции и в армии служат в том числе и хорошие люди, который видя, куда ведут планету, накатали своим начальникам коллективное письмо. Полностью с документом можно ознакомиться на сайте cairnsnews.org, а мы приводим его ключевые выдержки.

+16

-14

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:32
Pēc mRNS vakcīnas saņemšanas, vakcīnas izraisītās blaknes nebūs iespējams ārstēt iepriekšējā veidā. Ar organisma bojājumiem nāksies sadzīvot, jo to nebūs iespējams atveseļot, izvadot toksīnus no ķermeņa. Tas būs līdzīgi kā Dauna slimības slimniekiem, kā tiem, kuri slimo ar Klinefeltera sindromu, Tērnera sindromu, pārmantotām sirdsslimībām, hemofiliju, Reta sindromu, utt., jo gēnu bojājumi saglabāsies visa mūža garumā. Vienkārši sakot – ja pēc mRNS vakcīnas saņemšanas parādīsies nelabvēlīgi blakus simptomi, ārsts vairs nespēs palīdzēt, jo ģenētiski bojājumi nav atpakaļ pagriežami. Uzskatu, ka šīs jaunās vakcīnas ir pasaules vēsturē vēl nebijis noziegums pret cilvēci. Pieredzējušais ārsts Volfgangs Vodargs saka, ka ”lielākās iedzīvotāju daļas vakcinēšana ar šādu ”brīnumvakcīnu” būtu jāaizliedz, jo tā ir iejaukšanās gēnu darbībā”.

+30

-11

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:26
Roberts Francis Kenedijs Jr., amerikāņu jurists, vides aktīvists, bērnu tiesību aizstāvis, nogalinātā ASV prezidenta Džona F.Kenedija brāļadēls. "Steidzamā kārtā gribu pievērst jūsu uzmanību vakcinēšanai pret COVID-19. Pirmo reizi vakcinēšanas vēsturē paredzēts, ka – tā saucamās jaunās paaudzes mRNS vakcīnas, iejauksies cilvēku gēnu darbībā. Šāda gēnu manipulācija pielīdzināma pretrunīgi vērtētajai pārtikas produktu ģenētiskai modificēšanai.‼ Neskatoties, ka masu mediji un politiķi šobrīd trivializē problēmu un muļķīgi runā par jauna tipa vakcīnu, kura ļaus atgriezties pie ”jaunās normālības”, vakcīna ir problemātiska gan no veselības viedokļa, gan arī no morāles un ētikas viedokļa. Tā ir problemātiska arī no iespējamo ģenētisko bojājumu viedokļa, kas – atšķirīgi no pašreiz izmantotajām vakcīnām – radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas Pēc mRNS vakcīnas saņemšanas, vakcīnas izraisītās blaknes nebūs iespējams ārstēt iepriekšējā veidā.

+29

-14

Anonīms lietotājs #18561
Šodien, 17:17
Kam veseliem cilvēkiem vakcīna!!!Phizer ir afēristu kantoris,caur kuru noteikti savas nāves vakcīnas dzīs Geits!Ja tiek uzspiesta vakcīna-tātad kādi ir ieinteresēti!Kā jau Geits teica,ka jāatstāj miljards dzīvajos,pārējie lai izmirst-jauna pasaule.Vakcīna ir nāve,kur cilvēks dzīvos līdz gadam!Tas arī pierādīts!Un mūsējie to labi zin,bet tik un tā uzspiež savu!Tas nav normāli,ka tautai tiks uzspiestas šīs nāves vakcīnas-par to ir daudz rakstu,video!Cilvēks pēc vakcīnas paliks kā dārzenis!Viņiem augšā nospļauties par to,kas notiks ar mūsu bērniem,mazbērniem,tēviem,mātēm,brāļiem,māsām!Tās nav rūpes par tautu,bet gan iznīdēšana!Viss tas ir afēra,tik aklais to neredz,un kurlais nedzird!

+36

-16

Ernests Hemingvejs
Šodien, 17:00
PEERKAMIE LSM,KAADA H PEEC MAN LIEK SKATIITIES DEBIILU REKLAAMU???TAA IR VARMAACIIGA UZBĀŽŠANĀS.

+14

-13

Anonīms lietotājs #52663
Šodien, 15:30
Vai labāk negaidīt AstraZeneca vakcīnu? Tā balstīta uz jau senām zināšanām par tradicionālām vakcīnām. Tai arī nevajag -70° ledusskapjus. Būs ļoti grūti pārvadāt un izplatīt. Cik tas izmaksās gādāt transportlīdzekļus un ledusskapjus, kas uztur -70°?

+22

-8

Anonīms lietotājs #24714
Šodien, 15:21
Kā man patīk šis teiciens - "vīruss jau mutē...". Kam tas ir mutē, varbūt ir kāda statistika?

Atbildēt

»

Kas par mudaku ir rakstnieks;
INGRIDENTS...DDD

Atbildēt

»

vienīgais, ko rakstā ieraudzīji?

Atbildēt

»

atkal pieķēzījis visas vietas.

Atbildēt

»

ar savu murgu palagu.

Atbildēt

»

Godātais takstnieks nav sapratis komentāra būtību. Lai uzraktītu temperatūru NOSITOŠI līdzekļi ir jābeidz kāda FSB skola Sibīrijā.

Atbildēt

»

Britu ārsts minūtes laikā atspēko vakcīnu sazvērestības teorijas 4
RUNĀ SPECIĀLISTS Šodien 12:20
  Jauns.lv

Vispirms par Covid-19 vīrusa mutācijām

\\Latvijā
Zinātnieki: Latvijā Covid-19 ir atklāta mutācija


Latvijā sastopamie mutējošie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".
Līdz šim zinātniekiem esot izdevies identificēt vairākas unikālas mutācijas Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē.
Zinātnieki uzskata, ka pētījuma laikā iegūtā informācija par vīrusa mainību un mutāciju biežumu dos iespēju analizēt identificēto "SARS-CoV-2" variantu saistību ar saslimšanas smaguma pakāpi un terapijas efektivitāti, turklāt tā varot turpmāk tikt izmantota arī vakcīnas izstrādē.
Iegūtās vīrusa sekvences ir iesniegtas starptautiskajā atvērtajā datubāzē "Nextstrain", kur katru dienu tiek apkopota aktuālā informācija par vīrusa epidemioloģiju visā pasaulē. Šajā datubāzē publicētā informācija, kas ir balstīta uz globāliem datiem par vīrusa ģenētisko kodu, liecina, ka Latvijā sastopamie vīrusi ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija. Zinātnieki uzskata, ka iegūtie rezultāti varēs drīzumā tikt izmantoti arī epidemioloģiskajā izmeklēšanā, ko veic SPKC.
Kā uzskata pētnieki, pētījuma rezultāti sniegs papildus informāciju par vīrusa mainību Latvijā un pasaulē, ļaus padziļināti izvērtēt vīrusa izplatības ceļus, uzlabot infekcijas apkarošanas pasākumu efektivitāti, un potenciāli palielinās ārstēšanas iespējas COVID-19 pacientiem.
Sadarbojoties ar zinātniekiem Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", ir uzsākta arī atvērtas Covid-19 izpētes platformas izveide.
Izpētes platformas ietvaros tiks nodrošināta savlaicīga pacientu bioloģisko paraugu iegūšana, kontrolēta uzglabāšana un analīze. Tā apkopos gan vīrusa genoma datus, gan epidemioloģisko un klīnisko informāciju par Covid-19 pacientiem Latvijā, kas būs pieejama gan zinātniekiem, gan arī medicīniskajā aprūpē un infekciju apkarošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Tās mērķis ir apvienot spēkus, zināšanas un datus veiksmīgai vīrusa apkarošanai Latvijā tūlīt un nodrošināt iespēju labāk sagatavoties potenciāliem nākotnes uzliesmojumiem gan Latvijā, gan pasaulē, uzsver centrs.

Sekojoši - par vakcīnu pret vīrusu ierobežošanu radīšanas veidi

COV-2 vakcīnas radīšanas veidi ir dažādi:

• dzīva novājināta vakcīna – līdzīgi kā masalu vakcīna. Šajā gadījumā vīruss tiek kādā veidā apstrādāts un nespēj ierosināt slimību vai tās pārnešanu uz citu cilvēku, bet rada imūnās sistēmas reakciju, kāda rodas īstas inficēšanās laikā,

• inaktivēta vīrusa vakcīna, kura nevar izraisīt infekciju. Tām parasti ir mazāk blakus reakciju, salīdzinot ar dzīvām novājinātām vakcīnām, bet to radītā imūnā atbilde var būt nedaudz vājāka. Tāda ir, piemēram, sezonālās gripas vakcīna,

• vakcīna, kas satur izolētu vīrusa antigēnu vai tā daļu. Šādi tiek veidota, piemēram, garā klepus vakcīna,

• gēnu inženierijas vakcīnas. To princips ir izmainīt citu nekaitīgu vīrusu, ievietojot tajā COV 2 gēnu, kurš nekaitīgajam vīrusam liek ražot kādu COV-2 raksturīgu olbaltumu, kuru atpazīst imūnā sistēma.

https://medicine.lv/raksti/viedoklis-kapec-covid-19-vakcinas-izgudrosana-un-masu-vakcinesanas-nenotiks-tik-atri-81597b38e8

“Britu ārsts minūtes laikā atspēko vakcīnu sazvērestības teorijas 4
RUNĀ SPECIĀLISTS Šodien 12:20
  Jauns.lv

Pieaugot sabiedrības bažām par jauno vakcīnu drošumu, Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta ārsts Bendžamins Džanvejs sociālajos tīklos ievietojis video, kurā minūtes laikā atspēko sazvērestības teorijas pret Covid-19 vakcīnām.”

Britu mediķis apgalvo, ka vakcīnas pret Covid-19, ko pielietos Lielbritānijā un plāno ES, ir izgatavotas pēc dzīvas novājinātas vakcīnas, vai inaktivētas – līdzīgi kā masalu vakcīnas vai pretgripas vakcīnas tehnoloģijas.

Vai britu ārsta uzdevums nav “nomierināt pūli”, kuram jānotic tik vienkāršotai izskaidrošanai? Neapšaubāmi!

Mirstība no C19 komplikācijām ir viens procents no visiem mirušiem. Kāpēc tāda panika?

Visi sen skaidri zin, ka C19 ir mākslīgi radīts mutējošs vīruss, kura mutāciju iespaids uz katra cilvēka organismu ir atšķirīgs. Tādēļ britu ārsta izskaidrotās vakcīnas tehnoloģija ir meli. Jo praktiski nav iespējams izstrādāt visu veidu Covid-19 mutācijām vakcīnas pretstatā masalu un gripas vakcīnām!. Citiem vārdiem sakot - vakcīna šodienas mutējošam Covid-19 vīrusam neder rītdienas Covid-19 mutējošajam vīrusam, kura genoma nepārtraukti mainās atsķirībā no masalu un gripas genomas.

Tādēļ visticamākā tehnoloģija vakcīnu izstrādē ir gēnu inženierijas radīta vakcīna pret mutējošo Covid-19 vīrusu, kas iejaucas un sagrauj cilvēka dabisko imunitāti, liekot atpazīt C19 vīrusu, liekot cilvēka šūnām izstrādāt antivielas gan pret visa veida C19 mutācijām, gan gripas un citiem vīrusiem, kas izgatavota pēc komercnoslēpumu saturošas tehnoloģijas. Jau tagad mediķi pamanījuši, ka ar Covid-19 inficēto imunitātes dabiskā ceļā iegūtās antivielas ierobežo gripas vīrusa izplatību.

Tā tomāta genomā ievietots ledus zivs gēns pasargā tomātu no vispārējas sabojāšanās, bloķējot baktēriju attīstību.

Ar plānoto pūļa vakcināciju, visticamāk, tiek plānots sagraut cilvēka dabisko imunitāti vispār, plānojot vakcināciju pret Covid-19 turpināt, lai policejiskas valsts terora apstākļos ieviestu Veselības pases ar antivielu prasību personu sociālā reitinga uzturēšanai un totālai sabiedrības kontrolei.

Britu ārsts vakcīnas tehnoloģiju pret Covid-19 patvaļīgi un melīgi ar savu viedokli pielīdzina vakcīnai pret sezonālo gripu vai masalām, noslēpjot faktu, ka vakcīnas sastāvā ir ingridents, kurš nekad nav pielietots vakcīnu izgatavošanā un kam jānodrošina -80 pēc Celsija. Gripas vīrusam ir tikai divas A un B vakcīnas, personas vakcinējot, nezinot, kāds sezonālais vīruss izplatīsies.

Līdz šim vakcīnās nepielietota ingridenta sastāvam -80 C, ko pat nepiemin britu ārsts, jānodrošina vienmērīga cilvēka imūnsistēmas pretreakcija, pretējā gadījumā var iestāties vakcinētās personas nāve vispārējas alerģijas formā.

Britu ārsts vakcināciju pret Covid-19 pielīdzina “vieglai, ātrai un vienreizējai pastaigai parkā”.

Atbildēt