Iesaki rakstu: 
Jau nākamās nedēļas vidū no labi iesildītā lidostas Rīga valdes priekšsēža krēsla var nākties šķirties Par labu Latvija līdera Aināra Šlesera protežētajam Krišjānim Peteram. Viņa vietā varētu iecelt pašreizējo Valsts darba inspekcijas direktoru, ar ZZS cieši saistīto Arni Luhsi. Oficiāli satiksmes ministrs Uldis Augulis pārmaiņas lidostā nekomentē, vien norāda, ka nav apmierināts ar lidostas vadību un, ka jāgaida nākamās nedēļas vidus.
Oficiāli satiksmes ministrs Augulis (ZZS) izsakās tikai pusvārdos, ļaujot noprast, ka pašreizējā valsts a/s lidosta Rīga valdes priekšsēža Petera darbs viņu īsti neapmierina un ka varētu būt kādas izmaiņas.
Tikmēr neoficiāli Pietiek zināms, ka Auguļa neapmierinātība ar Peteru, kurš dēvēts par vienu no bijušā satiksmes ministra, Par labu Latvija līdera Šlesera protažē, jau sasniegusi kritisko robežu un, visticamākais, jau nākamnedēļ Satiksmes ministrija (SM) kā lidostas īpašniece rīkosies, lai veiktu izmaiņas lidostas Rīga valdē.
Proti, no drošiem avotiem Pietiek zināms, ka Peteru plānots atstādināt no lidostas valdes priekšsēža amatā, savukārt viņa vietā par jauno lidostas valdes priekšsēdi SM varētu virzīt pašreizējo Valsts darba inspekcijas vadītāju, ar ZZS cieši saistīto Luhsi (attēlā – kopā ar Auguli).
Nākamās nedēļas sākumā paredzēta lidostas Rīga akcionāru sapulce, kurā, visticamākais, arī tiks izlemts par izmaiņām lidostas valdē. Oficiāli par izmaiņām lidostas vadībā SM, ātrākais, varētu paziņot nedēļas vidū.
Noprotams, ka Peteram tiks pārmesta gan lidostas attīstības plānu neīstenošana, gan ieilgušās domstarpības ar nacionālo lidsabiedrību airBaltic par aptuveni 2,5 miljonu latu parādu.
Ar Peteru Pietiek piektdien neizdevās, taču lidostas Rīga preses pārstāvis Mārtiņš Langrāts ceturtdien atzina, ka neko nezinot par gaidāmajām izmaiņām lidostas vadībā. Pēc Langrāta sacītā, Peters atrodas darbā, slimības lapu nav paņēmis un arī par to, ka lidostas valde tiks nomainīta, neko nezinot.
Peters amatu lidostā Rīgā ieguva, laikā kad satiksmes ministrs bija Šlesers.
Luhse par VDI direktoru kļuva šā gada sākumā. Medijos tad izskanēja šaubas par viņa izglītību un atbilstību šim amatam. Luhse ilgstoši kā ar ZZS spēkiem saistīta persona darbojies valsts uzņēmumu valdēs un padomēs. Viņš ieņēmis augstus amatus Latvijas Zaļajā partijā (LZP) un ZZS. Luhse ir bijis LZP valdes priekšsēdētājs un ZZS – valdes loceklis.
Pēc LETA arhīva ziņām, 2002.gadā Luhse kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, bet 2005. un 2009. gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no ZZS saraksta.
Luhse bijis padomes loceklis Lattelecom, Latvijas Gaisa satiksmē, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Elektronisko sakaru direkcijā. Luhse strādājis arī kā praktiskās psiholoģijas pasniedzējs un bijis Rīgas Centra rajona izpilddirektors.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
