Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešdien par jauno Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdi atbilstoši Pietiek jau sestdien ziņotajam kļuva ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) cieši saistītais Arnis Luhse. Savukārt lidostas vadītāja krēslu atstāja par bijušā satiksmes ministra Šlesera protažē dēvētais, eksministrs Krišjānis Peters, kurš sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka lidostas vadības maiņa viņu nepārsteidz, jo „vēlēšanās uzvarējušās partijas valsts pārvaldītājās kapitālsabiedrības vēlas redzēt savus cilvēkus.”

Peters un pārējā lidosta valde trešdien tika atlaista, noslēdzot savstarpēju vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un saskaņā ar likumu paredzot arī kompensāciju par darba zaudēšanu divu mēnešalgu apmērā.      

Šodien [trešdien] lidostas Rīga vadībā tikāt nomainīts ar ZZS pietuvināto Luhsi. Kā vērtējat straujās izmaiņas lidostas valdē?

Politiskā situācija ir mainījusies, mēs redzam to, ka līdz ar katrām vēlēšanām arī valsts kā akcionārs nomaina valsts kapitālsabiedrību vadību.

Galu galā, mēs to varam saukt, kā gribam, bet Latvija ir parlamentāra republika, un tam ir pakārtots arī tas, ka parlaments ievēl ministrus, kuri ir atbildīgi par attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošajām sabiedrībām. Attiecīgi šajā gadījumā lidostas valdē tiek iecelti tie cilvēki, kurus ministrs kā akcionāra pārstāvis redz par vēlamiem.

Es patiesībā šo situāciju, lai gan varbūt man vajadzētu būt aizvainotam, vērtēju kā normālu.

Vai, jūsuprāt, šis gadījums pārkāpj valdības kodola, Vienotības politiķu līdz šim deklarēto, ka valsts kapitālsabiedrība vadībā, valdēs jābūt profesionāļiem, nevis ar valdošām partijām cieši saistītiem cilvēkiem, par kādu uzskatīja jūs un kāds ir jaunais lidostas šefs Luhse?

Nu, man ir grūti par to runāt. Es pēdējos četrus gadus tiešām neesmu bijis politikā. Es nevaru komentēt to, vai Vienotība, valdošā koalīcija seko saviem deklarētajiem principiem par to, kādiem jābūt valsts kapitālsabiedrību vadītājiem.

Es saprotu un rēķinos ar to, ka pēc katrām vēlēšanām tajās uzvarējušās partijas, valdošā koalīcija valsts pārvaldītajās kapitālsabiedrībās vēlas redzēt savus cilvēkus.

Domāju arī, ka būtu beidzot laiks to godīgi atzīt, nevis māžoties ar kaut kādiem konkursiem un tā tālāk. Būtu laiks beidzot atzīt, to, ka tās partijas, kurām ir pietiekami liela ietekme valdībā, arī īsteno savu politiku valsts uzņēmumos.

Rietumos tas tiek atzīst publiski, pie mums tas tiek slēpts un īstenots caur kaut kādiem konkursiem un skaidrošanu sabiedrībai.

Vai trešdien sapratāt, kas ir SM pārmetumi jums kā lidostas valdes priekšsēdim un lidostas valdei?

Nekādus pārmetumus - ne rakstiskus, ne mutiskus - no ministrijas neesmu saņēmis. To, ka šonedēļ tikšu atlaists, uzzināju no medijiem pagājušo sestdien. Pirms tam biju ticies ar ministru Auguli, un mēs runājām par lidostas attīstību, un nekādus pārmetumus vai mājienu tad nesaņēmu.

No SM izskanējis, ka viens no būtiskākajiem pārmetumiem jums ir nespēja ilgstoši atrisināt strīdu ar airBaltic par lidostas nodevu maksājumiem un aptuveni 2,5 miljonu latu lielo airBaltic parādu lidostai. Kāda stadijā šo jautājumu šobrīd Luhse pārņems?

Mums airBaltic ir bijuši vismaz seši mierizlīguma piedāvājumi par parādu atmaksu. Ne uz vienu no tiem lidosta līdz šim nav saņēmusi pozitīvu atbildi.

Ir bijuši parakstīti divi mierizlīgumi, kuri no airBaltic puses netiek ievēroti. Līdz ar to Luhses kungam šī parāda lieta tiek nodota kā balta lapa.

Kāds bija pēdējais mierizlīguma piedāvājums, summa, kuru lidosta piedāvāja airBaltic samaksāt?

Nē, to es nevaru atbildēt. Tās ir divu komercsabiedrību attiecības.

Jums pārmesta arī kavēšanās ar lidostas modernizācijas, jaunā termināļa projekta īstenošanu.

Ir bijuši vairāki projekti. Tagad pēdējais juridiskais dokuments faktiski ir MK pieņemtais lēmums par to, ka tiek būvēts jauns termināls un ka tiek veidotas attiecības ar airBaltic. Līgumu starp lidostu un airBaltic, lai tas stātos spēkā, vajadzēja nodot Konkurences padomei, bet Konkurences padomei līgums nav nodots, jo mums bija domstarpības ar airBaltic.

Vai ir tā, ka airBaltic nekaunīgi izmanto savu nosacīti dominējošo stāvokli lidostā Rīga? Cik ticami ir, ka tagad ZZS „krusttēvs” Lembergs, nevis ministrs Augulis vai Luhse ņems šīs lidostas un airBaltic lietas savā pārraudzībā?

Es nekomentēšu.

Ko tagad darīsiet?

Ziemsvētku un Jaunu gadu pavadījuši ģimenes lokā un tad skatīšos, ko darīt. Neesmu nopelnījis valsts darbā miljonus, lai tagad varētu atpūsties.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...