Iesaki rakstu: 
Trešdien par jauno Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdi atbilstoši Pietiek jau sestdien ziņotajam kļuva ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) cieši saistītais Arnis Luhse. Savukārt lidostas vadītāja krēslu atstāja par bijušā satiksmes ministra Šlesera protažē dēvētais, eksministrs Krišjānis Peters, kurš sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka lidostas vadības maiņa viņu nepārsteidz, jo „vēlēšanās uzvarējušās partijas valsts pārvaldītājās kapitālsabiedrības vēlas redzēt savus cilvēkus.”
Peters un pārējā lidosta valde trešdien tika atlaista, noslēdzot savstarpēju vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un saskaņā ar likumu paredzot arī kompensāciju par darba zaudēšanu divu mēnešalgu apmērā.
Šodien [trešdien] lidostas Rīga vadībā tikāt nomainīts ar ZZS pietuvināto Luhsi. Kā vērtējat straujās izmaiņas lidostas valdē?
Politiskā situācija ir mainījusies, mēs redzam to, ka līdz ar katrām vēlēšanām arī valsts kā akcionārs nomaina valsts kapitālsabiedrību vadību.
Galu galā, mēs to varam saukt, kā gribam, bet Latvija ir parlamentāra republika, un tam ir pakārtots arī tas, ka parlaments ievēl ministrus, kuri ir atbildīgi par attiecīgās ministrijas pārraudzībā esošajām sabiedrībām. Attiecīgi šajā gadījumā lidostas valdē tiek iecelti tie cilvēki, kurus ministrs kā akcionāra pārstāvis redz par vēlamiem.
Es patiesībā šo situāciju, lai gan varbūt man vajadzētu būt aizvainotam, vērtēju kā normālu.
Vai, jūsuprāt, šis gadījums pārkāpj valdības kodola, Vienotības politiķu līdz šim deklarēto, ka valsts kapitālsabiedrība vadībā, valdēs jābūt profesionāļiem, nevis ar valdošām partijām cieši saistītiem cilvēkiem, par kādu uzskatīja jūs un kāds ir jaunais lidostas šefs Luhse?
Nu, man ir grūti par to runāt. Es pēdējos četrus gadus tiešām neesmu bijis politikā. Es nevaru komentēt to, vai Vienotība, valdošā koalīcija seko saviem deklarētajiem principiem par to, kādiem jābūt valsts kapitālsabiedrību vadītājiem.
Es saprotu un rēķinos ar to, ka pēc katrām vēlēšanām tajās uzvarējušās partijas, valdošā koalīcija valsts pārvaldītajās kapitālsabiedrībās vēlas redzēt savus cilvēkus.
Domāju arī, ka būtu beidzot laiks to godīgi atzīt, nevis māžoties ar kaut kādiem konkursiem un tā tālāk. Būtu laiks beidzot atzīt, to, ka tās partijas, kurām ir pietiekami liela ietekme valdībā, arī īsteno savu politiku valsts uzņēmumos.
Rietumos tas tiek atzīst publiski, pie mums tas tiek slēpts un īstenots caur kaut kādiem konkursiem un skaidrošanu sabiedrībai.
Vai trešdien sapratāt, kas ir SM pārmetumi jums kā lidostas valdes priekšsēdim un lidostas valdei?
Nekādus pārmetumus - ne rakstiskus, ne mutiskus - no ministrijas neesmu saņēmis. To, ka šonedēļ tikšu atlaists, uzzināju no medijiem pagājušo sestdien. Pirms tam biju ticies ar ministru Auguli, un mēs runājām par lidostas attīstību, un nekādus pārmetumus vai mājienu tad nesaņēmu.
No SM izskanējis, ka viens no būtiskākajiem pārmetumiem jums ir nespēja ilgstoši atrisināt strīdu ar airBaltic par lidostas nodevu maksājumiem un aptuveni 2,5 miljonu latu lielo airBaltic parādu lidostai. Kāda stadijā šo jautājumu šobrīd Luhse pārņems?
Mums airBaltic ir bijuši vismaz seši mierizlīguma piedāvājumi par parādu atmaksu. Ne uz vienu no tiem lidosta līdz šim nav saņēmusi pozitīvu atbildi.
Ir bijuši parakstīti divi mierizlīgumi, kuri no airBaltic puses netiek ievēroti. Līdz ar to Luhses kungam šī parāda lieta tiek nodota kā balta lapa.
Kāds bija pēdējais mierizlīguma piedāvājums, summa, kuru lidosta piedāvāja airBaltic samaksāt?
Nē, to es nevaru atbildēt. Tās ir divu komercsabiedrību attiecības.
Jums pārmesta arī kavēšanās ar lidostas modernizācijas, jaunā termināļa projekta īstenošanu.
Ir bijuši vairāki projekti. Tagad pēdējais juridiskais dokuments faktiski ir MK pieņemtais lēmums par to, ka tiek būvēts jauns termināls un ka tiek veidotas attiecības ar airBaltic. Līgumu starp lidostu un airBaltic, lai tas stātos spēkā, vajadzēja nodot Konkurences padomei, bet Konkurences padomei līgums nav nodots, jo mums bija domstarpības ar airBaltic.
Vai ir tā, ka airBaltic nekaunīgi izmanto savu nosacīti dominējošo stāvokli lidostā Rīga? Cik ticami ir, ka tagad ZZS „krusttēvs” Lembergs, nevis ministrs Augulis vai Luhse ņems šīs lidostas un airBaltic lietas savā pārraudzībā?
Es nekomentēšu.
Ko tagad darīsiet?
Ziemsvētku un Jaunu gadu pavadījuši ģimenes lokā un tad skatīšos, ko darīt. Neesmu nopelnījis valsts darbā miljonus, lai tagad varētu atpūsties.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
