Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Petersa mantinieki

Pietiek lasītājs
06.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat, ja 10% romāna "Nāve" pirmajā daļā un nākamajā dižpārdoklī "Ādamsona faili: valstiskais organizētās noziedzības grupējums” attēloto faktu un notikumu būtu ar reālu segumu, tad labākās virsniecības tradīcijās galvenajam slepenuma aizstāvim ar redzamām ādas problēmām sejā no Barona ielas sen Brīvības pieminekļa fonā jāveic pašnošaušanās akts. Vēlams, līdz tam uzliekot valsts karogu uz krūtīm un pilnā parādes formā ar ordeņiem. Patriotiski, neaizmirstami un valstiski cēli. Diemžēl mūsu galvenais spiegu apkarotājs netiek tālāk par Jelgavu, kur ar dienesta auto pa piektdienām braukā apciemot radiniekus. Viss banāli pierasti. Tomēr stāsts šoreiz ne par atsevišķu indivīdu, bet sistēmas problēmām kompleksi.

Lai izprastu, kā tā sanācis, ka faktiski 4. maija parauga brīvvalsts augstākās politiskās varas pārstāvji trīs gadu desmitu periodā vaiga sviedros ir strādājuši ne tikai uz Krievijas Federācijas interesēm, bet totāli piesegti no Latvijas specdienestu puses, jāatgriežas 20. gadsimta 80. gadu vidū. Tieši tad PSKP augstākai vadībai Maskavā radās ideja par to, ka pietiek īstenot praksē nodrāztas un garlaicīgas marksisma - ļeņinisma dogmas, bet pienācis laiks taisīt vēsturi un pelnīt džunguru.

Lai sekmīgi nograutu PSRS, tika mākslīgi uztaisīta ekonomiski sociālā krīze, paralēli aizkurinot iemigušus nacionālos konfliktus visas valsts nostūros. Padomju Latvija ne tikai nebija izņēmums, bet atradās līdz tam pasaules vēsturē nepieredzēta ģeopolitiska eksperimenta avangardā. Pats par sevi saprotams, ka Komunistiskā partija šādu izteikti sarežģītu, līdz zināmam brīdim pilnīgi konfidenciāla procesa vadību varēja uzticēt tikai zēniem ar tīrām rokām un karstām sirdīm, respektīvi - Valsts drošības komitejai.

VDK pretēji tās nosaukumam kļuva par PSRS kapraci. Pie kam tīri juridiski visi tās virsnieki ar retiem izņēmumiem lauza karavīra zvērestu un nodeva savu valsti. Vēsturiski ļoti īsā periodā Latvijas teritorijā uzradās vesela plejāde neformālu organizāciju, kuras jau pēc pāris gadiem pārauga un evolucionēja jaunas valsts politiskās arhitektūras fundamentā. Pilnīgi visu šo organizāciju vadības tika veidotas uz jau pārbaudītu un zināmu VDK ziņotāju un uzticības personu bāzes. Citu kadru vienkārši nebija.

VDK bija ļoti svarīgi ar vadāmām kabatas organizācijām nosegt visu republikas iedzīvotāju grupu un sociālo slāņu spektru. Ar Jura Vidiņa (Ilzes Viņķeles tēvs) parādīšanos Helsinki - 86 vadībā tā saucamās „neatkarības” uzvaras gājiens bija sācies. Par Viņķeļu klana saikni ar VDK un Krievijas Federācijas specdienestiem šodien nav ne mazāko šaubu. Var bezgalīgi smieties vai ierēkt, bet pat šodien Pēteris Viņķelis ir iekšlietu ministres (sic !) Marijas Golubevas ārštata padomnieks.

Faktiski paralēli (ja precīzi, tad 1988. gada 10. jūlijā) uzradās LNNK, kurā apgrozījās G. Astras ģimenē ieprecinātais Einārs Repše un VDK aģents "Varis” (savervēts 2. daļā, kuratori - E. Sakss un C. Gudakovskis, vervēšanas pamats - strādājot Jūrmalas Iekšlietu daļā, dzērumā restorānā tiekoties ar mīļāko, aizmirsts portfelis, kurā krimināllietas materiāli) Andreja Krastiņa personā. Par precībām, precīzāk, specdienestu valodā runājot, - piesegģimenēm atsevišķa novele, kuru varētu rakstīt ne tikai E. Repše, bet arī Maigurs Strīķis par Annu Potapovu un Pēteris Viņķelis par Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta darbinieci Darju Kulaginu ar tēvu - profesionālu VDK spiegu Kulaginu Vladimiru Maihailoviču komplektā.

Par Vides aizsardzības klubu un tā vadītāja Arvīda Ulmes sakariem ar VDK analoģiski nav ne mazāko šaubu. Tāpat zīdainim pierādāms, ka faktiski visa Tautas frontes vadība bija VDK ielikteņi. Minimums 18 Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti, kas balsoja par neatkarību, bija VDK aģenti ar daudzu gadu ziņošanas vēsturi. Nodalāma un pētījuma vērta ir VDK aģentu - latviešu vervēšana Maskavas augstskolās ar tālāku to iefiltrēšanu etniskajā dzimtenē. Daudz šeit stāstams būtu Sandrai Veinbergai un Aināram Dimantam.

Pilnīgi ekskluzīva ir trimdas latviešu emigrācijas organizāciju vadītāju un redzamu aktīvistu slepena sadarbība ar VDK. Jo, kā smiet, neviens un nekas nav aizmirsts. VDK izdoma, metodes, kā arī neredzamo ķepu aptvēriens tiešām apbrīnas vērts. Minimums, divi atjaunotās Latvijas Republikas prezidenti no trimdas rindām 100% kādos savos dzīves posmos ir sadarbojušies ar VDK, ja kas, tad šodien ir dzīvs viens no viena prezidenta sakaru virsniekiem. Tas tā, kā teiktu krievi – k slobu, pie vārda.

Žēl, bet nekad mēs neuzzināsim, kas bija Gunāra Meierovica (Amerikas latviešu apvienība un PBLA) un VDK uzticības personas Andreja Panteļējeva (dēls Kārlis - Arlietu ministrijas šī brīža darbinieks) sarunu pamatā 1993. gadā par politiskās varas sadali Latvijā starp vietējiem un trimdas čekas aģentiem, jo viena sarunu puse jau mirusi, bet otrs var stāstīt jebkādus alkoholizētus pekstiņus. Maskavas čekistu aprindās nav svešs Ata Lejiņa vārds (dēls – NBS brigādes ģenerālis Ilmārs Atis Lejiņš), bet tas jau ir cits un ne šīs publikācijas stāsts.

Jebkurai varai ir nepieciešama ārējā un iekšējā politiskā izlūkošana. Sākas poēma par Drošības policiju. Oficiālā versija: „Pēc valstiskuma atgūšanas 1991. gadā tika sākta specdienestu sistēmas atjaunošana. 1991. gadā tika izveidots Informācijas departaments, kas veica izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumus. Vienlaikus, lai aizsargātu jaunizveidoto Latvijas valdību, tika izveidoti Latvijas Republikas Drošības dienests un Valdības apsardzes dienests.

1993. gadā, apvienojot Informācijas departamentu ar Valdības apsardzes dienestu, tika izveidots Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments. Šī iestāde tika veidota kā pagaidu risinājums, lai nodrošinātu tam brīdim aktuālus valsts drošības jautājumus.

1994. gadā tika pieņemts Valsts drošības iestāžu likums, kas precīzi noteica Latvijas specdienestu kopumu un to tiesisko statusu. Tā rezultātā Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departaments tika reorganizēts un izveidota Drošības policija. Ar grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā, kuri tika pieņemti 2018. gadā, no 2019. gada 1. janvāra Drošības policija tika pārsaukta par Valsts drošības dienestu.”

Drošības policijas izveidē lielu roku pielicis Ziedonis Čevers (padomju laikā aktīvi darbojies komjaunatnē (iestājies 1981. gadā) un PSKP, bijis komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajons) komitejas pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsētas komitejas pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā. Pats par sevi saprotams, ka Drošības policijā kā augsta ranga virsnieki dienējuši arī viņa dēli.

Ja šodien bez „redzamākajiem Krievijas spiegiem” - dīvaiņa Aleksandra Gapoņenko, alkoholiķa Jurija Aleksejeva, faktiski šizofrēniski slima pensionēta apakšpulkveža Oļega Buraka vai „Latvijas dzelzceļa” ceļu meistara Aleksandra Krasnopjorova citu nav, tad tiešām smaga situācija. Jo DP-VDD ik gadu saņem daudzmiljonu budžetu un beidzamajos laikos stratēģiskie partneri no vienas vēstniecības pieprasa konkrētu, un taustāmu rezultātu, pie kam - ne pārsūtītu dzelzceļa videonovērošanas kameru ierakstu formā vai no Aleksejeva IP adreses it kā sūtītu neta komentāru veidā (kurus visdrīzāk uzmontējuši pašu kadri no Barona ielas).

Tā nu sākas sāga ar nabaga patiesi slimo Jāni Ādamsonu, kurš vislabāk atbilst sabiedrībā pieņemtajiem kritērijiem par lielizmēra krievu spiegu. Pseidospiegu kriminālprocesu fabricēšana īpaši aktīvi notika bijušā DP priekšnieka vietnieka Inta Ulmaņa laikā un vadībā. Tieši pateicoties šim subjektam, iepriekš juridiski un tiesiski neiespējamais, šodien jau ir stabila tradīcija.

Jautājums - kuru valsts augstāko amatpersonu un politiķu darbībai Krievijas labā piesegšanai bija nepieciešams novirzīt faktiski visus DP spēkus operatīvo pārbaužu un izstrāžu veikšanai, lai tvarstītu dažādus lindermanus? Jautājums, kā teiktu Uļjanovs - Ļenins, arhisvarīgs!

Domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka DP izveidoja no VDK bijušajiem kadriem. Tas ir aptuveni tas pats, ja Viktors Arājs vai Herberts Cukurs pēc 1945. gada amatu apvienošanas kārtībā tiktu atkomandēti tālākai dienesta gaitu turpināšanai uz kabinetiem Stabu ielā (lai gan nekad nesaki nekad, jo viens tāds kadrs no SD zīmotnēm tiešām pārgāja uz padomju zvaigznēm un sauca viņu Boriss Kinstlers, bet tas atkal jau cits stāsts).

Pēc mūsu partnerdienestu datiem, neskaitot oficiālus spiegus zem diplomātiskā pieseguma no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas vēstniecībām un konsulātiem, Latvijā netraucēti darbojas līdz 50 lielās kaimiņvalsts izlūku un ietekmes aģentu visos valsts politikas līmeņos, nozīmīgāko stratēģiskās infrastruktūras uzņēmumu vadībās, specdienestos, visās policijas struktūrās, lielo pašvaldību domēs, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Valsts kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienestā, Uzņēmumu reģistrā, interneta portālos (kā Delfi), utt un joprojām pēc saraksta. Vieglāk būtu pateikt, kur Krievijas ausu un snuķa nav!

Man nekādi nav saprotams, kāpēc vēl savā amatā atrodas VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors ģenerālis Kaspars Podiņš, par kura sadarbību ar Maskavu jau klīst leģendas. Kā vispār jebkādu pielaidi var saņemt VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietniece K. Prusaka - Brinkmane, kura priekšnieka Podiņa dzēruma laikā nodarbojas ar LR stratēģiski nozīmīgas informācijas apstrādi un analīzi, datus pārvietojot uz personīgiem elektroniskiem nesējiem?

Pat tādā it kā spiegošanai neraksturīgā lauciņā kā PVD Pārtikas uzraudzības departaments kāds no Latvijas specdienestiem ir pētījis, ko dara un kā rīkojas ar pieejamo darba informāciju vesels departamenta direktors Ernests Zavadskis? Vienīgais, kas šodien skaidrs - Valmieras drāmas teātrī un Madonas novada domē Krievijas spiegu, un ietekmes aģentu nav!

Kas interesanti - gatavie strādāt uz Krieviju stāv rindā, pie kam krievi ar šādiem tādiem durakiem pat nerunā, nozīme ir tikai tiešām kvalitatīvai informācijai vai iespējai ietekmēt valstiski svarīgus lēmumus ar stratēģisku nozīmi. Mūsu kaimiņi īpaši mīl strādāt ar spiegu ģimenēm (dinastijām) vairākās paaudzēs.

Nobeigums sekos…

Novērtē šo rakstu:

216
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...