Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Petersa mantinieki. Nobeigums

Pietiek lasītājs
09.12.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzmaz katru Latvijas politikas interesentu tirda jautājums, tad kuri valsts specdienestu vadītāji ir strādājuši vai strādā uz mūsu lielo Aizzilupes kaimiņu? Sāksim ar to, ka vēsturiskās čekas un GRU vervēšanas tradīcijas faktiski liedz strādāt ar šāda līmeņa cilvēkiem. Daudzu praktisku apsvērumu pēc tas nav racionāli. Cita lieta - ar vietniekiem vai vietnieku vietniekiem.

Faktiski viennozīmīgi var apgalvot, ka nelaiķim J. Maizītim nekad nav bijuši pat mazākie kontakti ar mūsu valsts nedraugiem. Skaidrs, ka reālo situāciju bijušais SAB direktors izprata labāk par Nacionālo drošības padomi kopumā, tāpēc ik dienas mierinājumu meklēja vīriešiem tik raksturīgajā glāzē. Viņš bija absolūts Andra Šķēles cilvēks daudzus gadus, kuram uzticīgi kalpoja pat vairāk nekā CIP rezidentam Latvijā.

Arī ļoti ārēji un iekšēji nesimpātiskais N. Mežviets nav Krievijas aģents, jo gļēvuma dēļ iekristu pirmajā nedēļā. Lai kļūtu par īpaši vērtīgu Krievijas spiegu, karjerā ir jāaug no ierindas amata, kas prasa daudzus gadus. Tevi apzināti izvēlas, vervē, ieliek mazā krēslā un tad ceļ pa karjeras kāpnēm. Pie kam ceļ uz amatiem, kuros ir maksimāli pieejama klasificētas informācijas aprite.

Te nu mums atkal jāatgriežas 80. gadu beigās. Uzskatu, ka VDK viens no „zelta dūžiem” bija jauns, ambiciozs un gudrs zēns, kuru sauca par Ilmāru Rimšēviču. Fantastiska līmeņa nelietis ar vēl fantastiskāka līmeņa pieeju visaugstākās raudzes informācijai.

Viņa karjera ir viena no visteicamāk nostrādātām Stūra mājas operācijām, kā teikt - ar piešaudi desmitiem gadu uz priekšu. Tas nekas, ka dzīves gaitā Latvijas Bankas prezidentam nācās padarboties arī uz Lengliju vai ēku Šaula Ha - Meleha bulvārī, i vašim, i našim. Latvijas Bankas prezidents vienkārši ņēma piemēru no valsts prezidentiem, kas gan tur slikts vai nosodāms.

Atsevišķā rakursā skatāms visiem tik godātais Jānis Kažociņš, kurš kopš 1994. gada ir bijis viens no visinformētākajiem cilvēkiem valstī. Kažociņš un krievi, nu, bet absurds! Sākumā daudziem arī „Kembridžas piecinieks” likās absurds un neiespējams, šodien to akadēmiski studē pasaulē visās spiegu augstskolās. Padomājiet, cik veiksmīgām (vai - neveiksmīgām) karjerām Latvijā šis inteliģenta skata britu ģenerālis ir bijis blakus?

Dabīgi, kā jebkuram arī viņam ir bijuši nepatīkami aplauzieni. Galveno aplauzienu sauc par Igoru Rajevu. NBS pulkvedi Igoru Rajevu. Latviskots krievs ar Maskavas Augstākās vispārējā karaspēka komandieru karaskolas (Krievijā saukti par Kremļa kursantiem) izglītību.

Te vajadzīga neliela atkāpe. Tieši šī karaskola gan PSRS, gan tagad KF gatavo visuzticamākos armijas vadītājus. Tās izglītība patiesi ir izcila, bet kursantu atlase pārsniedz kritērijus, kas savlaik tika piemēroti pat darbam VDK.

Nu, lūk, - tieši J. Kažociņš bija tas, kurš kopš 90. gadu vidus cēla un bīdīja I. Rajevu pa karjeras kāpnēm. Nevis kādu virsleitnantu Jāni Bērziņu no Zemessardzes, bet Kremļa kursantu Igoru Rajevu. Pat iemesls, ka Rajevs aizbrauca no Krievijas uz Latviju, tur neizšķiroties ar vienu sievu, bet Rīgā apprecot otru, nekavēja gūt vienu amatu pēc otra.

Faktiski sen kārotais NBS komandiera krēsls (augstākā līmeņa NATO pielaide) bija jau rokā, kad mūsu aizokeāna stratēģiskie partneri pateica kategorisku – nē, un šodien Igors var sniegt tikai intervijas, un komentēt notikumus Ukrainā. Jautājums, kas bija Kažociņa īpašas attieksmes pret Rajevu pamatā, paliek neatbildēts, kā arī daudzi daudzi citi?

Turpināšu ar Andreju Krastiņu. Cilvēku, kura ietekme uz Latvijas aizsardzības un iekšlietu politiku nav pat sākta izvērtēt. VDK ziņotājs, vēlāk - sevišķa līmeņa uzticības persona, bez kura aktīvas līdzdalības un atbalsta šodien nevienam neko neizteiktu vārdi Maigurs Strīķis, Anna Potapova, Edgars Rinkēvičs, Jānis Sārts (iespējams, nākamais SAB direktors), Aigars Sparāns un vēl desmitiem vārdu, un uzvārdu.

Uzsveru, Andrejam Krastiņam 90. gadu sākumā un vidū bija noteicošā loma gan Saeimā, gan ministriju vadīšanas laikos spēka bloka (aizsardzība, iekšlietas, specdienesti) kadru politikā. Puišeļi, kurus viņš tolaik salika par daudzām pakāpēm augstākos amatos (piemēram, E. Rinkēvičs darbu Aizsardzības ministrijā uzsāka 1995. gadā vecākā referenta amatā, bet jau 1997. gadā 24 (speciāli, vārdiem - divdesmit četru) gadu vecumā kļuva par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru!), šodien vada valsti. Un cik savukārt vajadzīgus un savus cilvēkus amatos vēlāk jau iebīdīja paši Krastiņa puišeļi?!

Ja atgriežamies pie DP kadru politikas, tad tur ir vēl jautrāk. Profesionāls VDK spiegs izveidoja neatkarīgās Latvijas ārējo izlūkošanu. Bez humora, pilnīgi nopietni. "Andris Trautmanis grāmatā par sevi sniedz šādas ziņas: "Atvaļināts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Drošības policijas 2. Galvenās pārvaldes (ārējā izlūkošana) priekšnieks, pulkvedis, diplomāts, jurists, žurnālists. Dzimis 1934. gadā Jūrmalā mērnieka inženiera un pasta darbinieces ģimenē. 1952. gadā absolvējis Jūrmalas pilsētas Pumpuru vidusskolu, 1958. gadā Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1968. gadā PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātisko akadēmiju. Strādājis Latvijas PSR Ārlietu ministrijā, PSRS vēstniecībā Londonā, PSRS vēstniecībā Berlīnē, PSRS konsulātā Rostokā. No 1986. gada Ārzemju informācijas galvenās redakcijas galvenais redaktors Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejā. 1991. gadā Latvijas Republikas valdības uzdevumā atjaunoja, organizēja un vadīja Latvijas ārējo izlūkdienestu. 2002. gadā pēc ārzemju kolēģu rekomendācijas uzņemts par biedru "Starptautiskajā izlūkdienestu vēstures asociācijā"."

Taču arī tas vēl nav viss, ir kadrs, kura biogrāfija ir ārpus jebkuras konkurences. "Bijušajam VDK virsniekam, tagad Iekšlietu ministrijas konsultantam korupcijas un kontrabandas apkarošanas jautājumos Andrim Strautmanim iekšlietu ministrs Mareks Segliņš gādā atļauju     piekļūšanai valsts noslēpumus saturošai informācijai.

Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga uzskata, ka jānošķir jautājums par čekistu piekļūšanu pie valsts noslēpumiem no viņu izmantošanas konsultantu un ekspertu statusā.

IeM preses sekretārs Normunds Beļskis Neatkarīgajai apstiprināja, ka A. Strautmanis pieņemts darbā uz trim mēnešiem par ministrijas konsultantu. Līgumā noteikto samaksu par darbu N. Beļskis nevarēja nosaukt. Ar A. Strautmani esot parakstīts «atsevišķs līgums». Viņa pirmais uzdevums - palīdzēt Kontrabandas apkarošanas centram (KAC) sakārtot krimināli procesuālās darbības, arī pierādījumu vākšanas mehānismu. «KAC šajā jomā ir acīm redzami maz pieredzes,» sacīja preses sekretārs.

Nākamnedēļ M. Segliņš vērsīšoties pie Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora ar lūgumu A. Strautmanim izsniegt atļauju piekļūšanai valsts noslēpumus saturošai informācijai. N. Beļskis pieļāva, ka ministrs par šo nodomu jau ir telefoniski informējis SAB.

Vaicāts, vai ministrs, pieņemot šādu lēmumu, nav ņēmis vērā A. Strautmaņa pagātni, N. Beļskis sacīja - šeit nav saskatāmas pretrunas, jo A. Strautmanis savulaik zvērējis kalpot Latvijas valstij, turklāt viņš devis nozīmīgu ieguldījumu vairākās operācijās, piemēram, nelegālās migrācijas tranzītkoridora caur Latviju slēgšanā. Turklāt, pēc N. Beļska teiktā, A. Strautmanim «ir plaši operatīvie sakari».

Tumšā pagātne

Policijas pulkvedis Andris Strautmanis, bijušais Drošības policijas 1. galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks, no 1985. līdz 1990. gadam vadīja LPSR VDK izmeklēšanas daļu, no 1990. līdz 1991. gadam bija LPSR VDK organizētās noziedzības apkarošanas daļas 1. nodaļas priekšnieks.

Pagājušā gada vasarā Neatkarīgajai izdevās sazināties ar bijušajiem politieslodzītajiem, no kuriem dažus           tolaik   pratinājis A.  Strautmanis.

1983. gadā čeka Padomju Latvijā aizsāka masveida cilvēktiesību aizstāvju arestus. Kamerās nonāca Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris, Gunārs Astra, Gunārs Freimanis, Alfrēds Lēvalds, Ints Cālītis, Lidija Doroņina - Lasmane u. c. Tolaik viens no pratinātājiem čekas izmeklētāja statusā bija Andris Strautmanis.

Pēc pratināšanas Jānis Rožkalns čekas ieslodzījumā Krievijā pie Permas pavadīja trīs gadus, Jānis Vēveris - divus gadus, bet Alfrēds Lēvalds pratināšanas laikā mira. To gan čeka tolaik rūpīgi centās slēpt. Abi bijušie politieslodzītie A. Strautmani raksturoja kā nežēlīgāku par citiem čekas izmeklētājiem - asu, centīgu un ātri reaģējošu. «Ar citiem čekistiem noritēja visai maigas sarunas, ar Strautmani ne, » stāstīja J. Vēveris.”

Cik specdienestu darbinieku (un - ne tikai) savukārt amatos ir salikuši gan Trautmanis, gan Strautmanis? Es šet pat neizskatu „Itera Latvija” un „Latvijas Gāzes” pilnu vēsturi un ietekmi uz kadriem politikā un augstākajā ierēdniecībā. Pietiek vien paskatīties, kas pēc mega amatiem valsts pārvaldē šajās struktūrās ir atsēdies.

Vienas publikācijas ietvaros nav iespējams izklāstīt, kas un par kādu naudu finansēja „Ave Lat Grupa”, „Baltijas holdings”, „SWH” struktūras, dažādus Vladimirus Komogorcevus (bijušās LPSR Valsts drošības komitejas 2. pārvaldes (pretizlūkošana) priekšnieka vietnieks, atvaļināts apakšpulkvedis), Guntus Indriksonus ( sākotnēji - VDK 5. daļas 7. nodaļas darbinieks), kuri pēkšņi pēc neatkarības kļuva par SIA „Latvijas Republika" īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem!

Pandēmijas laika izklaidei katrs pats var meklēt faktus un datus par tēmām ”Guntis Indriksons un Rimi ienākšana Latvijā", „Ivars Godmanis, VDK un Austrija", „Kas, kur un kāpēc izdomāja akciju „Baltijas ceļš””, „Raimonds Graube un šāvieni mugurā pie Bastejkalna, „Auseklis Pļaviņš, GRU un Latvijas Militārās pretizlūkošanas dienests”, „Kur palika PSRS skaidrie rubļi pēc repšiku ieviešanas”, „Kas, kam un par cik 90. gados izsniedza gala lietotāja sertifikātus LR Aizsardzības ministrijā kuģiem, līdz bortiem, piekrautiem ar Krievijas tankiem un reaktīvajiem iznīcinātājiem, kas pazuda Tuvo Austrumu virzienā" utt...

Bet mēs bļāvām: "Kaut pastalās, bet brīvi...”

Novērtē šo rakstu:

240
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...