Pētersone nevēlas sniegt skaidrojumus par kļūmi, kas spilgti demonstrējusi VID attieksmi pret uzņēmējiem
PIETIEK28.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone (attēlā pa labi) nevēlas sniegt nekādus paskaidrojumus par Pietiek aprakstīto gadījumu, viņas vadītās iestādes darbiniece uzskatāmi apliecinot, cik maz VID, neraugoties uz publiskajiem apgalvojumiem, vēlas ieklausīties uzņēmējos.
Kļūdas pēc VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita daļas galvenā nodokļu inspektore Laila Lubāne bija kādam uzņēmumam nosūtījusi informāciju par auditā konstatēto, kurā cita starpā bija aprakstīts vēl nemaz nenotikušas sarunas ar uzņēmēju negatīvais rezultāts.
Taču trešdien ne Pētersone, ne kāds cits no VID vadības nevēlējās sniegt nekādus komentārus saistībā ar šo Pietiek aprakstīto gadījumu, savukārt VID sabiedrisko attiecību daļa apliecināja tikai to, ka "jautājumi ir saņemti".
Tikmēr pati Lubāne uzņēmējam elektroniskajā pastā paskaidrojusi, ka "šī ir provizoriska informācija, kura tika nosūtīta pirms audita nobeiguma sarunas". Saskaņā ar VID inspektores skaidrojumu uzņēmējam "kļūdas dēļ tika nosūtīta 2.sadaļa, kura tiek gatavota pēc audita nobeiguma sarunas".
VID inspektore uzņēmējam vēl arī piebildusi, ka esot "izmantots šablons" un ka "šis (..) ieraksts par nobeiguma sarunu neattiecas uz ... auditu", - neraugoties uz to, ka dokumentā, tai skaitā šajā sadaļā, daudzkārt minēts tieši šis uzņēmums.
Kā Pietiek jau informējis, patiesībā VID šajā dokumenta sadaļā bija sīki aprakstījis gan to, ko vēl nenotikušajā sarunā teiks uzņēmuma pārstāvis, gan to, ko uzņēmuma pārstāvis vēl nenotikušajā sarunā pieprasīs un norādīs, gan - kas būtiskākais - to, ka nekādus VID vērā ņemamus faktus uzņēmums nesniegs:
"VID NKP 20.08.2015. uz audita nobeiguma sarunu ieradās SIA ... pilnvarotā persona .... ... par nodokļu auditā konstatētajiem pārkāpumiem norādīja, ka nepiekrīt VID argumentiem un secinājumiem, nepiekrīt aprēķinātajiem koeficientiem.
... pieprasīja papildus laiku argumentu sagatavošanai un papildus attaisnojuma dokumentu iesniegšanai attiecībā uz auditā konstatēto līdz ...11.2015.
... tika informēts par lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanu ...11.2015.
VID NKP .11.2015. saņemta no e-pasta adreses:.....lv atsūtītā vēstule, kurā pilnvarotā persona ... norādīja, ka "Uzņēmums SIA ..." iepazinies ar nodokļu auditā konstatēto, nepiekrīt
Izvērtējot SIA ... pilnvarotās personas ...11.2015. vēstulē norādīto, ir secināms, ka vēstulē ir izteikts viedoklis, ka uzņēmums nepiekrīt audita rezultātiem, bet argumenti nav norādīti. Papildus attaisnojuma dokumenti nav iesniegti."
Foto no ventspils.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
