Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas Ināras Pētersones atkāpšanās sāga šodien atgādina labi iestudētu ziepju operu, kurā lielākie atbalsta paudēji viņas palikšanai amatā ir “Vienotības” ne tie spožākie pārstāvji – Solvitas Āboltiņas vai Andra Vilka personā.
Par spīti gadiem ilgi kritizētajai nodokļu iekasēšanas sistēmai, neefektīvajam iestādes darbam un problēmām dienesta iekšienē, kuru risinājums tieši pēdējos mēnešos šķietami tika meklēts, bet reformu kurētājas dezertēšanas dēļ atkal ir atstāts “karājamies gaisā”, Pētersone nu ir kļuvusi par labāko VID vadītāju “ever”.
Ir skaidrs, ka „Vienotība” šajā “izspēlē” grib saglabāt iestādes vadītāju, kuru paši ir iecēluši – Pētersoni VID ģenerāldirektores amatam virzīja tieši Vilks. Savukārt, kas ir padomā ZZS, šobrīd vēl nav loģiski skaidrojams, jo ģenerāldirektores pēcnācējs plašākai publikai pagaidām netiek rādīts.
Raugoties no vienas puses, protams, katram ir tiesības pēc saviem ieskatiem mainīt darbu vai nodarbošanos. Tādas tiesības ir arī VID ģenerāldirektoram, taču publiskā komunikācija un pašas Pētersones paskaidrojumi šajā sakarā ir vairāk nekā dīvaini un nepārliecina.
Cilvēks, kurš 20 gadus ir bijis birokrātiskās sistēmas sastāvdaļa un dzirnakmens citu likteņiem, pēkšņi sāk sūroties par politiķu birokrātiju, nepareizo un nepateicīgo attieksmi, un neticību pozitīvām pārmaiņām valsts pārvaldē. It kā tās pozitīvās pārmaiņas sabiedrībai jelkad iepriekš tiktu prezentētas, izņemot pašas VID kapacitātes audzēšanu ģeometriskā progresijā – “čakarētāju” un viņu algu pielikumu ziņā uz sabiedrības nabadzības pieauguma rēķina.
Pēc ģenerāldirektores publiski paustā, VID šobrīd ir nomelnots, pazemots un nesaprasts. Nevar noliegt – patiešām ir diezgan grūti saprast daudzas lietas, kas nesen izvilktas dienasgaismā, piemēram, VID kadru lieliskie personīgo finanšu rādītāji, izbrāķēto darbinieku rotācija, kuri it kā ir aizdomīgi, bet ne pierādāmi vainīgi.
Arī visu šo gadu VID darbības sausais atlikums ir vairāk nekā dramatisks. Par lielākajiem nodokļu maksātajiem ir kļuvis “veikals”, nevis ražotājs. Latvija ir cigarešu un alkohola kontrabandas lielvalsts, PVN krāpnieki darbojas jomās, par kurām, kā izrādās, Pētersonei nav informācijas. Tāpat kā par Kravaļa un viņa “māsas” štellēm, “borovikiem” un citām VID sistēmu izēdušām mušmirēm.
Skarbi, bet arī tīri cilvēciski Pētersones man nav žēl. Darbs valsts pārvaldes iestādē un atbildīgā postenī nav skaistuma vai talantu konkurss – atnācu, parādīju, ko protu, aplaudējiet, mīliet un pieņemiet mani tādu, kāds esmu! Katram, kurš piekrīt ieņemt atbildīgu amatu, ir jāzina, ka, runājot līdzībās, šo “zāļu” instrukcijā ir minēts ne tikai terapeitiskais efekts, bet arī daudzas blakusparādības, kas var būt un var nebūt. Tādēļ katras iestādes vadītājam ir jārēķinās, ka no viņa prasīs, sagaidīs un kritizēs. Iespējams, arī nepamatoti, bet tā ir katra atbildīga amata neatņemama sastāvdaļa.
Tādēļ, ja runājam par Pētersones individuālo devumu līdzšinējā amatā, jājautā: vai viņa ir ieviesusi sistēmu, kad VID vērtētu uzņēmumu faktisko iespēju samaksāt ar auditu noteikto uzrēķinu, kad no aprites tiek izslēgti reāli darbavietas radošie uzņēmumi? Kur ģenerāldirektore ir bijusi, kad politiskās rotaļas skāra mikrouzņēmuma nodokli? Kur paslēpās Pētersones stingrums šodienas lēmumā aiziet, kad bez mugurkaula klusējot pacieta visu, ko izpildīt lika iepriekšējie finanšu ministri?
Jau vairākus mēnešus bija skaidrs, ka Pētersones liktenis ir izlemts. Tāpēc svarīgāks ir jautājums – kas nāks vietā un kas mainīsies? Tikmēr līdzcietīgos ar šīs “Pētersones ziepju operas” iestudējumu “Vienotībai” nav jāmeklē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
