Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sociālajā tīklā x.com publicētais Lato Lapsas informācijas pieprasījums, kas adresēts Latvijas Dzelzceļam, rada jautājumus, kam būtu nepieciešams papildus paplašināts skaidrojums no adresāta. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju tīmekļa vietnē   https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-atbalsta-uznemuma-latvijas-dzelzcels-pamatkapitala-palielinasanu, uzņēmums 2024.gadā ir saņēmis ievērojamus valsts atbalsta līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023.gadu, un izskatās, ka tādi būs nepieciešami arī par 2024.gadu un 2025.gadu.

Šajā kontekstā jautājumi ir šādi: uz tiem būtu jāatbild, lai saprastu vai uzņēmums rīkojas atbildīgi, gādīgi un saimnieciski izlietojot šo saņemto valsts atbalstu.

1. Galvenais plānošanas analītiķis. Šādas ir trīs aizpildītas amata vietas uzņēmumā. Jautājums rodas par ikdienas darbiem/noslodzi, kas tad ir jādara vienlaicīgi visiem šiem trim cilvēkiem, no kuriem ir viens, par ko Lato Lapsa rakstāt savā informācijas pieprasījumā. Papildus tam Finanšu direkcijā ir Biznesa analīzes nodaļa un Ekonomikas daļa ar kopējo cilvēku skaitu virs 20.

2. Pieprasījumā norādītos jautājumus identiski varētu uzdot vēl par šādu amatu: eksperts infrastruktūras attīstības jautājumos, iepriekš amata nosaukums - valdes padomnieks infrastruktūras jautājumos. Amatu ieņem viens un tas pats cilvēks, kas publiski norādījis, ka ir beidzis programmētājus un robežsardzes skolu. Darbinieks veic neoficiālas pārrunas, tikšanās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuras netiek protokolētas un kurās nepiedalās neviens cits uzņēmuma pārstāvis. Šādu pārrunu notikšanu pats pārstāvis publiski ir atzinis. Jautājums ir, vai valde akceptē šādu savu uzticamības personas sarunu vešanu ar būvniekiem ārpus darba laika un kāds ir sarunu uzdevums un mērķis. Pēc tā visa izskatās, ka šeit zvaniņam būtu jāskan citās iestādēs un struktūrās. Uzņēmums sedz degvielas izdevumus, jautājums - vai tiek saņemtas atskaites par ceļazīmēm, degvielas izlietojumu privātai automašīnai. Valdes viedoklis? Padomes viedoklis? Akcionāra viedoklis? par labas pārvaldības principiem uzņēmumā.

3. Pieprasījumā norādītos jautājumus identiski varētu uzdot vēl par šādu amatu: nekustamā īpašuma pārdošanas vadītāja. Jauns amats. Pilsētā runā, ka amatā tikusi ar 2.punktā minētās personas gādību. Amatu ieņem NĪ tirdzniecības aģente. Sociālos tīklos tiek publicēta informācija, ka dzelzceļš tirgo vērtīgus īpašumus. Pēc FB sludinājuma LDz profilā izskatās ka nemaz izsole netiek organizēta. Vai tā ir? Kas tad ir notirgots un vai par atbilstošu cenu, vai varbūt ir radusies kāda īpašuma vērtības tirgus starpība, kas neieplūst uzņēmumā. Ko tad vēl plāno tirgot? Par uzņēmuma nekustamā īpašuma apsaimniekošanas viedokļu atšķirību ir likvidēta pārvalde, atlaisti darbinieki un pienākumi izšķaidīti radot informācijas vakuumu, vienlaicīgi mazinot kontroli un pārraudzību par īpašumu apsaimniekošanu.

Kādu labu laiku atpakaļ svētdienas analītiskais raidījums analizēja uzņēmuma SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vēlmi iegādājies elektroauto. Tai pat laikā LDz valde ilgtermiņa nomā nomā elektroauto - mājas/darbs/mājas. Vai tas ir adekvāti un atbalstāmi pret uzņēmuma finanšu rādītājiem un valsts atbalsta maksājumiem? Šeit būtu nepieciešams uzņēmuma padomes un akcionāra viedoklis un skaidrojums. Varbūt ikdienā, ja nepieciešams izmantot tos autotransporta resursus kas ir pieejami uzņēmumā.

Lato Lapsas informācijas pieprasījums Latvijas Dzelzceļam, uz ko uzņēmums atbildi nespēj sagatavot jau divas nedēļas:

Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:

1) vai VAS Latvijas dzelzceļš, kuras pastāvēšana ir atkarīga no Latvijas nodokļu maksātāju finansējuma, ko tai piešķir Latvijas valdība, ir amata vieta – galvenais plānošanas analītiķis?

2) kad šī amata vieta izveidota?

3) kādi ir pienākumi, kas jāpilda personai, kas ieņem šo amata vietu? Atbildei pievienojiet amata aprakstu.

4) nosauciet personu, kas pašlaik ieņem šo amata vietu (vārds, uzvārds).

5) kad šī persona ieņēma šo amata vietu?

6) vai uz šo amata vietu bija izsludināts konkurss? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Ja jā, nosūtiet prasību uzskaitījumu pretendentiem šajā konkursā, kuri bija iekļauti konkursa nolikumā. Atbildei pievienojiet arī visu konkursa dokumentāciju?

7) kas un kad pieņēma lēmumu par šīs personas pieņemšanu darbā attiecīgajā amata vietā?

8) kādi ir attiecīgās personas darba rezultāti, ieņemot šo amatu? Kā tie atspoguļojušies VAS Latvijas dzelzceļš darbības rezultātos?

9) cik lielu Latvijas valsts finanšu atbalstu no nodokļu maksātāju līdzekļiem VAS Latvijas dzelzceļš ir saņēmusi 2024. gadā?

10) cik lielu Latvijas valsts finanšu atbalstu no nodokļu maksātāju līdzekļiem VAS Latvijas dzelzceļš saņems 2025. gadā?

Attēlā – „mentu zaņķa” un noteiktās aprindās labi zināmās Semjonovu ģimenes pārstāvis, jaunais Latvijas Dzelzceļa drošības dienesta priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Novērtē šo rakstu:

176
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi