
Pie bankrota priekšā esošā „Latvijas dzelzceļa” siles barojas vēl vesels bars „ekspertu” un „analītiķu”
Pietiek lasītājs23.05.2025.
Komentāri (36)
Sociālajā tīklā x.com publicētais Lato Lapsas informācijas pieprasījums, kas adresēts Latvijas Dzelzceļam, rada jautājumus, kam būtu nepieciešams papildus paplašināts skaidrojums no adresāta. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju tīmekļa vietnē https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-atbalsta-uznemuma-latvijas-dzelzcels-pamatkapitala-palielinasanu, uzņēmums 2024.gadā ir saņēmis ievērojamus valsts atbalsta līdzsvara maksājumus par 2022. un 2023.gadu, un izskatās, ka tādi būs nepieciešami arī par 2024.gadu un 2025.gadu.
Šajā kontekstā jautājumi ir šādi: uz tiem būtu jāatbild, lai saprastu vai uzņēmums rīkojas atbildīgi, gādīgi un saimnieciski izlietojot šo saņemto valsts atbalstu.
1. Galvenais plānošanas analītiķis. Šādas ir trīs aizpildītas amata vietas uzņēmumā. Jautājums rodas par ikdienas darbiem/noslodzi, kas tad ir jādara vienlaicīgi visiem šiem trim cilvēkiem, no kuriem ir viens, par ko Lato Lapsa rakstāt savā informācijas pieprasījumā. Papildus tam Finanšu direkcijā ir Biznesa analīzes nodaļa un Ekonomikas daļa ar kopējo cilvēku skaitu virs 20.
2. Pieprasījumā norādītos jautājumus identiski varētu uzdot vēl par šādu amatu: eksperts infrastruktūras attīstības jautājumos, iepriekš amata nosaukums - valdes padomnieks infrastruktūras jautājumos. Amatu ieņem viens un tas pats cilvēks, kas publiski norādījis, ka ir beidzis programmētājus un robežsardzes skolu. Darbinieks veic neoficiālas pārrunas, tikšanās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuras netiek protokolētas un kurās nepiedalās neviens cits uzņēmuma pārstāvis. Šādu pārrunu notikšanu pats pārstāvis publiski ir atzinis. Jautājums ir, vai valde akceptē šādu savu uzticamības personas sarunu vešanu ar būvniekiem ārpus darba laika un kāds ir sarunu uzdevums un mērķis. Pēc tā visa izskatās, ka šeit zvaniņam būtu jāskan citās iestādēs un struktūrās. Uzņēmums sedz degvielas izdevumus, jautājums - vai tiek saņemtas atskaites par ceļazīmēm, degvielas izlietojumu privātai automašīnai. Valdes viedoklis? Padomes viedoklis? Akcionāra viedoklis? par labas pārvaldības principiem uzņēmumā.
3. Pieprasījumā norādītos jautājumus identiski varētu uzdot vēl par šādu amatu: nekustamā īpašuma pārdošanas vadītāja. Jauns amats. Pilsētā runā, ka amatā tikusi ar 2.punktā minētās personas gādību. Amatu ieņem NĪ tirdzniecības aģente. Sociālos tīklos tiek publicēta informācija, ka dzelzceļš tirgo vērtīgus īpašumus. Pēc FB sludinājuma LDz profilā izskatās ka nemaz izsole netiek organizēta. Vai tā ir? Kas tad ir notirgots un vai par atbilstošu cenu, vai varbūt ir radusies kāda īpašuma vērtības tirgus starpība, kas neieplūst uzņēmumā. Ko tad vēl plāno tirgot? Par uzņēmuma nekustamā īpašuma apsaimniekošanas viedokļu atšķirību ir likvidēta pārvalde, atlaisti darbinieki un pienākumi izšķaidīti radot informācijas vakuumu, vienlaicīgi mazinot kontroli un pārraudzību par īpašumu apsaimniekošanu.
Kādu labu laiku atpakaļ svētdienas analītiskais raidījums analizēja uzņēmuma SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vēlmi iegādājies elektroauto. Tai pat laikā LDz valde ilgtermiņa nomā nomā elektroauto - mājas/darbs/mājas. Vai tas ir adekvāti un atbalstāmi pret uzņēmuma finanšu rādītājiem un valsts atbalsta maksājumiem? Šeit būtu nepieciešams uzņēmuma padomes un akcionāra viedoklis un skaidrojums. Varbūt ikdienā, ja nepieciešams izmantot tos autotransporta resursus kas ir pieejami uzņēmumā.
Lato Lapsas informācijas pieprasījums Latvijas Dzelzceļam, uz ko uzņēmums atbildi nespēj sagatavot jau divas nedēļas:
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) vai VAS Latvijas dzelzceļš, kuras pastāvēšana ir atkarīga no Latvijas nodokļu maksātāju finansējuma, ko tai piešķir Latvijas valdība, ir amata vieta – galvenais plānošanas analītiķis?
2) kad šī amata vieta izveidota?
3) kādi ir pienākumi, kas jāpilda personai, kas ieņem šo amata vietu? Atbildei pievienojiet amata aprakstu.
4) nosauciet personu, kas pašlaik ieņem šo amata vietu (vārds, uzvārds).
5) kad šī persona ieņēma šo amata vietu?
6) vai uz šo amata vietu bija izsludināts konkurss? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne? Ja jā, nosūtiet prasību uzskaitījumu pretendentiem šajā konkursā, kuri bija iekļauti konkursa nolikumā. Atbildei pievienojiet arī visu konkursa dokumentāciju?
7) kas un kad pieņēma lēmumu par šīs personas pieņemšanu darbā attiecīgajā amata vietā?
8) kādi ir attiecīgās personas darba rezultāti, ieņemot šo amatu? Kā tie atspoguļojušies VAS Latvijas dzelzceļš darbības rezultātos?
9) cik lielu Latvijas valsts finanšu atbalstu no nodokļu maksātāju līdzekļiem VAS Latvijas dzelzceļš ir saņēmusi 2024. gadā?
10) cik lielu Latvijas valsts finanšu atbalstu no nodokļu maksātāju līdzekļiem VAS Latvijas dzelzceļš saņems 2025. gadā?
Attēlā – „mentu zaņķa” un noteiktās aprindās labi zināmās Semjonovu ģimenes pārstāvis, jaunais Latvijas Dzelzceļa drošības dienesta priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: