Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu
AndrisKulbergs17.03.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Neviens nespēj izskaidrot, kā var būt tāda datu variācija. Bet es varu, tie ir piedzīti dati, lai Rail Baltica projekts taptu ar pozitīvu ieguvumu ar jau traģiski samilzušām izmaksām. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai gūtu ES atbalstu, jo ar negatīvu rezultātu ES nefinansēs.
Rezultātā pārspīlētās pasažieru plūsmas pārtop arī tehniskajās prasībās, jo, lai apkalpotu tādu pasažieru skaitu, ir jābūvē ēkas, stacijas, termināļi atbilstoši šādas plūsmas apkalpošanai
Šādi arī no viena, piebraucoša pie RIX termināla, Rail Baltica perona tas viss ir uzblīdis izmērā, kur Rail Baltica RIX stacija ir lielāka par RIX Lidosta termināli. 2026.gadā bija paredzēta 64x vilcienu dienā apkalpojošā kapacitāte!
Lūk, ir rezultāts tam, kad nedz ministri, nedz premjers, nedz prezidents Edgars Rinkēvičs neliekas ne zinis par Latvijas gadsimta lielāko infrastruktūras objektu.
Tagad tiks iztērēti ap ~1 miljardu eiro tikai betona stacijās, kur šo naudu būtu bijis 100x lietderīgāk ieguldīt pamattrasē.
Šīs politiskās ignorances dēļ visi Rīgas un Latvijas iedzīvotāji ir 100% situācijas ķīlnieki.
Es nekavējoties pieprasu Evikai Siliņai, Ministru kabinetam, Arvilam Ašeradenam sniegt skaidru atbildi par to:
- ko ir beidzot plānots uzbūvēt pirmajā RB kārtā?
- kādas ir aprēķinātās izmaksas un kā ir plānots tās finansēt?
- kāds ir būvniecības termiņš?
- kur valdība plāno ņemt būvniecības resursu (darbarokas, tehniku, inženierus, izejmateriālus), ja tie ir paralēli plānoti citos būvniecības projektos?
- vai Rail Baltica risina Latvijas aizsardzības vajadzības, Andri Sprūd?
- kad tiks sasaukta Igaunijas, Latvjas, Lieuvas premjeru tikšanās un informēti kaimiņi par to, ka Latvija esošā finansējuma modeļa apstākļos nav spējīga pildīt savas uzņemtās saistības?
- kad Rail Baltica tiks piešķirts officiāls militārās nozīmes statuss un ieviesti militārie risinājumi?
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
