Iesaki rakstu: 
Motto: Pie kremļa vārtiem stāv Kirhenšteins bāls / Ar lūgumu rokā pēc maizes un sāls. / Bet Staļins tik smaida, tas vecis ir traks, / Jo visiem tak zināms, ka Krievijā bads… (Raibo četrdesmito dziesma.)
Krievija ir miermīlīga. "Kopskaņa" arī! Klāt atkal sirdsapziņu izsole. Savas valsts patriots nedrīkst palikt malā, kad devalvētā valsts politika tiek atkal ietērpta pēc jaunākās modes. Partijas sola daudz un skaisti. Tiesa, partiju solījumi nedaudz atgādina puiša solījumu meitai uz vienu nakti.
Mana sirds pieder "kopskaņai", kas solījumu ziņā ir vislabākā, jo sola visiem paaugstinātas algas un pensijas, bezmaksas veselības aprūpi maznodrošinātajiem un īpašu dzīvokļu fondu repatriantiem, arī draudzību Krievijai, kas, manuprāt, būtiski atšķir to no pārējām. Par repatriāciju runājot, nav domāta repatriācija uz Krieviju, nepārprotiet. Cik lieliski jau tagad ir Rīgā, kur cilvēki sabiedriskajā transportā brauc pa lēto un ir citi pašvaldības doti labumi. Tā vajag visā Latvijā!
Jocīgākie gan grib zināt, kur ņems naudu tam visam. Par to ir domāts. "Kopskaņa" teic: Latvijas Bankas naudas rezerves, kas atrodas ārzemju bankās un pārsniedz lata stabilizēšanai nepieciešamo minimumu, vajag izmantot savējo kreditēšanai. Patiesi, kāda vajadzība ir likvidētajam latam turēt stabilizācijas rezervi. To vajag nekavējoši lietot. Vajag likt lietā to, kas guļ seifā, vajag dzīvot tūlīt, nevis rīt! Un, ja beigu galā arī pietrūks, tad Krievija palīdzēs. Izstāsimies no ES, atstājot tai parādus, un iestāsimies Krievijā. Putins noteikti palīdzēs! Tas droši.
Un ne tikai ņemt jau esošo naudu, bet radīt arī jaunu. "Kopskaņa" atradusi jaunu sviru ieņēmumu celšanai: Ar likumu noteikt ne tikai valdības un pašvaldību, bet arī Latvijas Bankas atbildību par tautsaimniecības attīstību un eksporta veicināšanu. Vienkārši! Inteliģents cilvēks pareizi sapratīs, ka līdz šim minētajām iestādēm tāda pienākuma nebija, bet, ja "Kopskaņa" uzvarēs, tad tā būs! Viņiem pavēlēs to darīt, un viņi darīs "kā mīļie". Kā Krievijā: kā Putins domā, tā notiek. Tā, lūk! Vajag pateikt, ka jārada kopprodukts un budžeta ienākumi. Vajag vienkārši viņiem PATEIKT!
Un, ja par naudu, tad vajag drosmīgāk aizņemties, vajag nebaidīties dzīvot uz budžeta deficīta rēķina, un celt labklājības līmeni. Ja kādam liekas, ka tas jau reiz ir bijis, tad tam jāpasaka, ka tagad tas ir citādāk. Te nav Grieķija. Un nepļāpājiet! Tā ir dzīves baudīšana tūlīt, nevis atlikšana. Mēs to varam gribēt. Kāpēc tad iestājāmies Eiropā? Mēs uzbūvēsim pareizu varas vertikāli!
Šeit jāsaprot, ka es jau sevi pieskaitu pie "Kopskaņas", tas mani iedvesmo. Un vēl tēze: robežlīguma ar Baltijas valstīm un Krieviju parakstīšana un partnerattiecību veidošana ar Krieviju. Visiem taču ir skaidri redzams, un notikumi to pierāda, ka Krievija ir mums draudzīga valsts un neko neapdraud, ja tai neturas pretī, tikai ārvalstu žurnālisti nelietīgā kārtā to apmelo. Skatieties Krievijas televīziju, tur ir patiesība. Tāpēc mums jābūt gudrākiem un jāsniedz draudzīga roka Krievijai šajā brīdi, kad tā cīnās pret Ukrainas nonākšanu Eiropas verdzībā.
Un ne tikai roka jāpasniedz. Visiem jābalso par "Kopskaņu", lai tā nonāk pie varas un lai beidzot attiecības ar Krieviju radniecīgi nokārto uz mūžīgiem laikiem, lai neviens vairs nevar mūs izraut no draudzīgo tautu saimes. Beigu beigās kas tad cits to roku Krievijai sniegs, ja ne tā partija, kas sadarbojas ar Putina partiju un ir uztverama kā tās turpinājums Latvijā. Tas ir tālredzīgi lolots daudzus gadus, un tā būs vienmēr.
Un vēl, ja kādam liekas, ka nauda tomēr nesanāk, tad ir taču visas iespējas pārdot atlikušos valsts īpašumus, kaut Latvijas hidroelektrostacijas, vai vienu - otru salu Daugavā, vai arī Daugavu pašu. Nav šaubu, ka Krievijas investori tās labprāt paņemtu, ja būtu pietiekoši lēti un bonusā dotu pilsonību. Tad mēs kļūtu Krievijas sastāvdaļa un līdz ar to pilnīgi neatkarīgi draudzīgas valsts klēpī, kā tas bija kādreiz.
Vēl ir arī iespējas taupīt uz nevajadzīgās armijas uzturēšanu, kā tas ne reizi vien debatēs dzirdēts. Kāda vajadzība pēc NATO un savas armijas, ja mēs atrastos draudzīgās Krievijas varenajā aizsardzībā. Rietumi mīņājas un nezina, ko Krievijai padarīt par draudzīgo atbalstu Ukrainai, kas ir apjukusi un nezina, kurp grib iet. Vai maz jāšaubās, ka Krievijai tas ir labāk zināms, un turp tad arī jāiet. Un Latvija tāpat var kaut vai sākt ar Latgales autonomiju Krievijas sastāvā.
Kustību jau mēs organizējam, šīs gaišās domas atbalstītāji jau strādā, tikai nevajag traucēt. Mūsu partija to izdarīs! Zaļie vīriņi savus atvaļinājumus varēs te jautri pavadīt, būs mīļi gaidīti. Un nu vēl svaiga "Kopskaņas" doma: Latvijai pielaikot Skandināvijas valstu modeli. Es gan pagaidām īsti neaptveru, kā šī pielaikošana notiks, bet, ņemot vērā, cik sekmīgi savā laikā Godmanis pielaikoja finlandizāciju, gribas ticēt, ka viss beigsies "harašo"
Visu to saprotot, balsojiet par "Kopskaņas" sarakstu kā visdaudzsološāko, un jums viss būs, būs pilnīga saskaņa, sākot no lētiem autobusiem un beidzot ar Krievijas vispusīgu aizsardzību. Tad sāksies īstā dzīve. Vai Krimai tagad ir slikti, vai Abhāzijai slikti, vai Dienvidosetijai, vai … slikti? Arī mums var būt tāpat! Tāpēc balsojiet. Man šajā ziņā izvēle skaidra, un iesaku to arī lasītājam.
Seko mums 
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
