Pie sasistas siles

Otrkārt, laiks iet, taču pat koalīcijas deputātiem joprojām nav vienota viedokļa par projekta turpmāku virzību. Solīja kaut kādās trīs dienās par kaut ko vienoties. Tātad vēl šonedēļ. Paskatīsimies, taču neizskatās ticami.

Treškārt, naudas joprojām nav. Dāldera kungs, kurš pārstāvēja Vienotību, tātad Finanšu ministrijas un premjeres viedokli, minēja, ka no valsts budžeta varētu piešķirt maksimums vienu miljardu eiro. Minimālajā variantā vajagot apmēram piecus miljardus.

Esot nepilns pusotrs miljards ES naudas. Tāpat kaut ko varētu pārdalīt no citām ES programmām. Kaut kādā nesaprotamā veidā "tumbiņā" esot atrasti 500 miljoni eiro neizmantotu CO2 kvotu naudas līdzekļu, kurus arī varētu novirzīt projektam. (Neiedomājams bardaks vai kaitniecība fonda finanšu līdzekļu uzskaitē. Visu laiku neatrada un te pēkšņi ne no kurienes 500 miljoni.)

Vairāk vai mazāk bija vienprātība, ka papildu finanšu līdzekļus no ES ātrāk par 2029. gadu saņemt neizdosies. Tātad satiksmes ministra Briškena vāvuļošanai par to, ka gan jau kaut kā no ES to naudu dabūsim, it kā būtu pielikts punkts. Nedabūsim.

Risinājums varētu būt avansa maksājums no valsts budžeta, kā tas notiek Lietuvā un Igaunijā, un tad gan varētu cerēt dabūt. Dāldera k-gs iebilda, ka likums neatļaujot. Uz Dombura repliku, ka paši jau tos likumus pieņemat, Dāldera k-gs nomurmulēja kaut ko par garantiju trūkumu, jo ES naudu varot arī nedabūt. Esot papildu riski budžetam.

Dīvaina atbilde, un šeit sāk parādīties aizdomas par sabotāžu no Vienotības puses. Risinājums būtu loģisks, ļautu plānot darbus bez visādām miljonos mērāmām konservācijām katru reizi, kad nauda izbeigsies, un samazināt būvnieku riskus, kas pašiem arī jāapmaksā. Varētu būtiski ieekonomēt, taču nē. Tas nav vajadzīgs. Dīvaina izvēle. Atkal esam sava neracionālā ceļa spītīgi gājēji. Pēc projekta beigām, ja tas vispār realizēsies, būs interesanti salīdzināt visu trīs valstu viena kilometra izmaksas. Īsāk sakot - naudas nav.

Ceturtkārt, izrādās, ka tilta balstus Daugavā Briškena k-gs ir atļāvis būvēt tāpēc, ka esot bijušas bailes pazaudēt ES līdzfinansējuma daļu! Malacis! Ir pazaudējis arī valsts budžeta līdzfinansējuma daļu. Turklāt, kā izrādās, tas balsts ilgi tā stāvēt nevarēšot un varot ja nu ne apgāzties un aizpeldēt, tad vismaz sašķiebties gan. Briškens tādus gribēja trīs. Bez vārdiem!

Piektkārt, Satiksmes ministrija nav uzskatījusi par vajadzīgu šogad pakonsultēties ar Rīgas domi par projekta tālāku virzību. Bet Rīgas dome ir pacietīgi gaidījusi un ar savu iniciatīvu nav traucējusi Briškena k-ga vīzijas. Ķirša k-gs it kā ir no premjeres partijas. Kāpēc tāda kautrība? Tur taču kāds pasteidzās ar veloceliņa uz nekurieni izbūvi. Nez kurš tas bija? Kurš atlika malā Rīgas ielu un ceļu būvei paredzētos projektus un nofinansēja šo veloceliņa daļu kādus gadus divdesmit par ātru. Visdrīzāk, ka tas tur tā stāvēs ļoti ilgi. Kamēr sabruks vai tiks nojaukts. Saimnieciski.

Sestkārt, skaidrs, ka līdz 2030. gadam nekāda pamattrase uzbūvēta netiks. Ticamāk, ka, šādi turpinot, varētu pabeigt uz kādu 2035. gadu. Igauņi var nesteigties. Ja grib ātrāk, tad pašiem jābūvē arī Latvijā.

Septītkārt, joprojām ne vārda par to cik tad "Rail Baltica" katru gadu izmaksās valsts budžetam pēc ekspluatācijas uzsākšanas. Pasažieru pārvadātāju subsīdiju un infrastruktūras uzturētāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Bet vajadzētu. Tik daudz taču vajadzētu saprast, ka atmaksāšanās nebūs.

P.S. Viensliežu dzelzceļš un ātrvilciens slikti iet kopā. Tāpēc visdrīzāk plānotais konstruktīvais ātrums 240 km/h Latvijas teritorijā netiks sasniegts. Turklāt kravu pārvadājumiem tas tāpat ir paredzēts tikai līdz 120 km/h. Reģionālie pasažieru pārvadājumi arī nebūs virs 160 km/h. Varbūt nemocīties un pirmajā posmā uzbūvēt vienkārši elektrificētu viensliežu dzelzceļa līniju? Varētu iekļauties gan finanšu iespējās, gan varbūt pat laika ziņā. Otrā sliežu ceļa izbūve posmā Aizkraukle - Krustpils viena km izmaksas bija nedaudz zem 2 miljoniem eiro/km. Tajā skaitā tilti pār Aivieksti un Pērsi. Kopš tā laika inflācija būs kādi 40%, plus vēl elektrifikācijas sadaļa, tilts pār Daugavu un vēl kādi sīkumi. Pamattrasei varbūt pat pietiktu ar kādiem 1,5 miljardiem. Tas ir punkts, kur grafikā sastaptos minimālā funkcionalitāte ar pieejamajiem finanšu resursiem.

Par PPP. Dzelzceļa likumdošana paredz iespēju sniegt staciju un citus pakalpojumus pārvadātājiem. Tāpēc nevajag PPP. Jāizsludina konkurss uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu konkrētās vietās. Valstij nebūs ne bilances, ne ārpusbilances saistību. Tikai kārtējā gada izmaksas. Pirms spriest par nozari, tā ir jāizprot.

Novērtē šo rakstu: