Iesaki rakstu: 
Bijušais SIA Vides projekti valdes loceklis Mārtiņš Jirgens ir spējis no 2,8 miljoniem latu „nosvilpt” 735 tūkstošus. Cik sanāk no vilcienu iepirkumā paredzētajiem 610 miljoniem eiro?
Nesen tapa zināms par ZZS paspārnē esošā SIA Vides projekti iespējamām nelikumīgajām darbībām, kas kārtējo reizi parāda šā politiskā spēka absolūto vienaldzību pret Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem. Viens no SIA Vides projekti bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņš Jirgens ar lielu ZZS partijas biedra, tā laika satiksmes ministra Ulda Auguļa gādību tika vēl pie viena ienesīga amata – valdes locekļa a/s Pasažieru vilcienā.
Pārsteidzoša sakritība, ka līdz ar Mārtiņa Jirgena ienākšanu a/s Pasažieru vilciens valdē un līdz ar viņa nozīmēšanu par jauno vilcienu iepirkumu komisijas priekšsēdētāju (informācija no žurnāla IR, 02.02.2012, Tutūū) sākās visas dzelzceļam parasti neraksturīgās nepatikšanas - gan tiesāšanās, gan Pietiek publicētie neglaimojošie raksti par uzņēmumā īstenotajām shēmām. Viens no valdes locekļiem ir tik ļoti nobažījies par notiekošo, ka jau meklē politisko patvērumu un aizstāvību, jo a/s Pasažieru vilciens plāno ar Satiksmes ministrijas atbalstu rīkoties pretēji Ministru kabineta sēdēs solītajam un jau pēc mēneša prasīt no valsts neparedzētajām situācijām paredzētajiem līdzekļiem astoņus līdz deviņus miljonus latu. Ja šī summa netiks piešķirta, tad pārvadājumi apstāsies jau jūnija vidū, uz Jāņiem.
Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs SIA Vides projekti audita rezultātus komentē šādi: «Audita rezultāti ir šokējoši un vēlreiz apliecina iepriekšējās valdes locekļu mazspēju un absolūtu vienaldzību pret uzņēmumā notiekošo. Piešķirto līdzekļu neatbilstošs izlietojums un pamatotās bažas par, iespējams, krimināli sodāmām darbībām prasa ātru un izšķirošu rīcību.»
Satiksmes ministrs Aivis Ronis pagaidām neko nekomentē, tomēr ir acīm redzami, ka audits ir ļoti nepieciešams arī a/s Pasažieru vilciens, kuru dīvainā kārtā joprojām vada bēdīgi slavenais Nils Freivalds, kurš nevienu reizi vien ir pierādījis savu nekompetenci un līdzekļu izšķērdību, kā arī valdē joprojām ir palicis ar aizdomu ēnu aplipušais Mārtiņš Jirgens un viņa ZZS komandas biedrs Edmunds Kancēvičs, kurš spēj ar iepirkumu dokumentāciju pilnībā iepazīties divu dienu laikā.
Zinot, cik daudz visādu nesmukumu ir bijis ap vilcienu iepirkumu, ir pilnīgi nesaprotama satiksmes ministra Roņa un satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa rīcība, jo abi kungi ne vien ir aizbēguši no lēmumu pieņemšanas, uzgrūžot vilcienu iepirkuma problēmu atšķetināšanas nastu Ministru kabinetam un pēc tam pašam Pasažieru vilcienam, bet arī liekas nemanām, ka pretēji Nila Freivalda solītajam, ka līgums ar CAF tiks noslēgts pāris dienu laikā, līguma noslēgšana ievilkusies nu jau vismaz uz pusotru mēnesi un tāpat acis tiek aizvērtas arī uz finansiālajām problēmām. Jo, neskatoties uz to, ka pienācis ir pavasaris, a/s Pasažieru vilciens joprojām strādā bez apstiprināta budžeta. Acīmredzot, Pasažieru vilcienam lielas problēmas sagādā Ministru kabineta pieprasītais – noslēgt līgumu atbilstoši nolikuma prasībām. Tas nozīmē tikai vienu – kaut kas jau bija sarunāts un tikpat, acīmredzot, Pasažieru vilcienam pilnīgi nekādas problēmas nesagādā rūpēties tikai par vilcienu iepirkumu, pilnībā novārtā atstājot pašu galveno – pasažieru pārvadājumus.
Un paliek atklāts jautājums par to, kā visā šajā šļurā ir iepeldējis Ronis un Matīss un cik dziļi viņi nu jau ir iegrimuši, jo, būdami Satiksmes ministrijas augstākās amatpersonas, viņi noteikti ir informēti par Pasažieru vilciena nebūšanām un nepatikšanām, bet rīcības nav. Būtu vērts atcerēties, ka bezdarbība šajā gadījumā arī ir tikpat nekrietna, kā aktīva un negodīga rīcība. Ja ne prokurors par to liks samaksāt, tad, cerams, ka vēlētāji noteikti!
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
