Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pie Veļikajas 03.1944

Ex-seržants (literārs pseidonīms)
06.03.2013.
Komentāri (56)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1944.gada februāra beigās pēc smagām atkāpšanās kaujām pie Volhovas un Staraja Rusas abas Latviešu leģiona vienības – 2.brigāde un 15.divīzija ieņem aizsardzības pozīcijas Sorotas un Veļikajas upes krastos. Tikai 40 km uz rietumiem jau sākas Latvijas teritorija.

Līdz ar ierašanos jaunajās pozīcijās 2.brigāde tiek pārformēta par 19.divīziju un kopīgi ar 15. divīziju iegūst jaunu nosaukumu - 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (Waffen-Grenadier Division der SS). Līdz ar to leģionāri vairs nav leģionāri, bet gan Waffen-Grenadier. Abas latviešu divīzijas tiek pakļautas VI SS korpusam.

Jaunajām nocietinātajām pozīcijām, ko vācieši lepni nosaukuši par Panther, neskaitot to, ka nav pilnībā pabeigtas, ir vēl viens nopietns trūkums - tās ir ierīkotas Veļikajas upes rietumu krastā, kas ir zemāks par austrumu, tādejādi dodot pretiniekam taktiskas priekšrocības. Tā domā abi latviešu kadru virsnieki - A.Silgailis un V.Veiss (oficiālais statuss - kājnieku priekšnieki un sakaru virsnieki pie divīziju štābiem ar tiesībām komandēt divīziju apakšvienības, tā kā divīziju komandieri tāpat kā divīziju štābu virsnieki varēja būt tikai vācieši), tādēļ tiek ierosināts pārcelt aizsardzības līniju uz augstienēm Veļikajas austrumu krastā. Vācieši piekrīt.

Nav viegli iejusties smagās kaujās nomocīto karavīru ādā, kas cerējuši rast patvērumu un relatīvu siltumu bunkuros, bet tā vietā jāgraužas sasalušā zemē zem krievu uguns. Atceras A.Silgailis: „Ilgās un smagās atkāpšanās kaujās nogurušie kaŗavīri, ierazdamies Veļikajas upes pozicijās, cerēja tur, kaut uz brīdi, rast fizisku atvieglojumu un iespēju savest sevi kārtībā, bet notika gluži otrādi. Atvieglojuma vietā viņiem tagad nācās nepārtraukti smagi strādāt, lai ieraktos sasalušajā zemē, turklāt pastāvīgi atrodoties zem ienaidnieka uguns.

Vietām purvainā pamata dēļ, ierakšanās nemaz nebija iespējama, un kaŗavīriem nācās apmierināties ar sekliem grāvīšiem. Nebija arī bunkuŗu, kur varētu rast patvērumu no ienaidnieka uguns un paglābties no lielā aukstuma. Ilgu laiku nācās iztikt vienīgi ar teltīm, kuŗas cēla no skujām un sniega. Dienā uguni kurt nevarēja, jo, tiklīdz parādījās dūmi, ienaidnieks šo vietu noklāja ar spēcīgu granātmetēju uguni. Naktīs, kad dūmi nebija saredzami un būtu bijusi iespēja sildīties, visiem vienību kaŗavīriem bija jāatrodas ierakumos, jo vienību cilvēku sastāvs ilgstošajās kaujās bija stipri sarucis.

Uztura un munīcijas piegāde, kā arī ievainoto nogāde bija iespējama vienīgi naktīs, jo vienību vezumi atradās upes rietumu krastā. Smagi ievainotiem bieži bija jāpavada 20 un vairāk stundas lielā aukstumā klajā laukā, kamēr viņus varēja evakuēt. Naktīs piegādātais uzturs bija jau sasalis, kad tas nonāca kaŗavīru rokās. Par spīti visiem grūtumiem un ciešanām, kaŗavīru garastāvoklis bija možs, un viņi par tām sevišķi nesūdzējās. Visi gan izteica vienu vēlēšanos: kaut vienu nakti pārgulēt siltā istabā un kaut reizi tikt pirtī, lai atbrīvotos no utīm, kas viņus ārkārtīgi mocīja.”

Pavēle paliek pavēle. Tomēr ir vēl viens nopietnāks šķērslis. Ir nokavēts laiks. Krievu 1.triecienarmijas priekšējās vienības jau bija pietuvojušās upes austrumu krastam, nonākot saskarē ar latviešu vienībām. Tā jau 1.martā agri no rīta sarkanarmiešu vienība 120 cilvēku sastāvā mēģina veikt izlūkošanu ar kauju, šķērsojot aizsalušo upi, un, izmantojot pārsteiguma momentu, ielaužas 15.divīzijas 33.kājnieku pulka aizsardzības līnijā. Ar 7.instruktoru rotas spēkiem aizsardzības līnija tiek atjaunota, un krievi atkāpjas, atstājot 80 kritušos.

19.divizijas frontē, kur saskare ar pretinieku nav tik cieša, galveno aizsardzības līniju izdodas pārvietot uz priekšu bez nopietnām kaujām. Ari pretējai pusei ir skaidra augstieņu taktiskā nozīme Veļikajas austrumu krastā, tāpēc jau 4.martā krievi uzsāk uzbrukumu Seredkina Sļepņu sādžai. Sīvās cīņas par šo sādžu ilgst līdz 10. martam, tai vairākkārtīgi pārejot no vienas puses pie otras līdz beidzot paliek pretiniekam. Pēdējā pretuzbrukumā smagus zaudējumus cieš 15.divīzijas 32.kājnieku pulks.

Augstiene 93,4 atrodas abu latviešu divīziju salaidnē un ir īpaši svarīga no taktiskā viedokļa, tā kā pārvalda visu upes ieleju 19.divizijas aizsardzības iecirknī. Zaudējot šo augstieni, problemātiska var kļūt visu aizsardzības pozīciju noturēšana Veļikajas austrumu krastā.

16.martā no rīta krievi atklāj spēcīgu artilērijas uguni pa augstieni un tai pieguļošo Sapronova sādžu, kam seko tanku atbalstīts kājnieku trieciens. Cietušas ievērojamus zaudējumus no artilērijas uguns, latviešu vienības ir spiestas atstāt Sapronovo un augstieni 93,4. Dažas stundas vēlāk ar 15.divīzijas 32.kājnieku pulka spēkiem tiek veikts pretuzbrukums, ka rezultātā pretinieks tiek izsists no Sapronovo, tomēr augstieni atgūt neizdodas, kaut arī cīņa pa šo pozīciju ilgts līdz vēlam vakaram.

19.divīzijas 43.kājnieku pulka vienībām, kas uzbrūk augstienei no ziemeļiem, izdodas ieņemt dažus ierakumus, tomēr tie ir atkal jāatstāj pēc spēcīga krievu pretuzbrukuma. Tikko aust gaisma, kauja iesākas ar jaunu sparu. Krievu mēģinājumi paplašināt iebrukumu cieš neveiksmi, tomēr arī latviešiem neizdodas atgūt augstieni.

Vācu 18.armijas vadība, apzinoties augstienes 93,4 nozīmi, izdod pavēli VI SS korpusam atgūt šīs pozīcijas par katru cenu. Šis uzdevums tiek uzticēts bijušajam Latvijas armijas pulkvedim, bet tagad Waffen SS Oberführer (cilvēcīgā valodā - virspulkvedim) Artūram Silgailim. Viņa rīcībā papildus jau iepriekš kaujās iesaistītām vienībām - 32.k.p 1.btl. (majors Hāzners), 43.k.p. 3.btl.(majors Stīpnieks), 15.div.izl.btl.(kpt. Lapainis), 15.div.prett.btl. (majors Trēziņš) - tiek nodots 19.divīzijas 44.kājnieku pulka 2.bataljons (vlt. Vilks). Turklāt 18. armijas vadība norīko atbalstam vienu triecienlielgabalu bateriju un triecienbumbvedēju eskadriļu.

Uzbrukums sākas 18.martā pulksten 16:00. To ievada aviācijas uzlidojums. JU 87 Stuka viena pēc otras, sirēnām gaudojot, ieiet stāvā pikē uz mērķi. Luftwaffe piloti savu darbu pieprot. Ik pa brīdim aviācijas bumbas iegulstas mērķī, par ko liecina stereotālskatī labi saskatāmas sprādzienu gaisā uznestās atlūzas. Pēc uzlidojuma Sturmgeschütz triecienlielgabali sāk „apstrādāt” krievu pozīcijas, pakāpeniski pārnesot uguni aizsardzības dziļumā. Tad viss beidzas tik pat pēkšņi, kā sācies. Cik pretinieka ugunspunktu ir iznīcināts un cik palicis neskarts ? Kas to lai zina. Ir laiks.

Gaisā uzšaujas signālraķete. Grenadieri pieplakuši ierakuma sienām gaida pavēli uzbrukumam. Vēderā nepatīkama kņudoņa. Vēl viena cigarete. Skatiens drudžaini tausta priekšlauku, vērtēdams katru cini un šāviņa izrautu bedri, kur patverties no pretinieka uguns. Atskan komanda. Viss, pārdomas pie malas. Turpmāk tikai uz iemaņām balstīti refleksi. Īss pārskrējiens, un MG 42 apkalpe ieņem jaunu pozīciju. Kādus pāris simt metru priekšā tarkšķ krievu Maksims, uzsitot ložu „fontāniņus” plaša lokā. Nāvīga barjera. Izskatās, ka tie kuces bērni paspējuši piešaut priekšlauku. Grenadieri nogulst. Pusminūtes laikā „kaulu zāģis” ir darba kartībā un sāk rīt patronlentu ar ātrumu 1200 šāvienu minūtē. Krievs uz brīdi apklust. Vai ilgi? Tad jau manīs. Uz priekšu!

Spēcīgais un straujais trieciens pretiniekam ir pārsteigums, un jau 17:30 augstiene tiek ieņemta. 19.martā krievi uzsāk nakts uzbrukumu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas. Uzbrukums pāriet niknā nakts tuvcīņā vairāku stundu garumā. Darbā tiek laisti durkļi, uzasinātas sapieru lāpstas un naži. Uzbrukums tiek atsists, un augstiene paliek latviešu rokās. Vairāk uzbrukumus šai pozīcijai ienaidnieks neatkārtoja. Šo augstieni krievi ieņems nedaudz vēlāk - marta beigās uzbrukumā ar lielu dzīvā spēkā un ieroču pārsvaru. Kaujās pie Veļikajas latvieši zaudēja aptuveni 2000 kritušo.

16.-19. marta kaujas abas latviešu divīzijas izcīnīja kopīgi plecu pie pleca. Tā bija arī vienīgā reize visā kaŗā, kad abu divīziju vienības cīnījās kopīgā latviešu vadībā. Tādēļ trimdas organizācija Daugavas Vanagi 1952.gadā pieņēma lēmumu noteikt 16.martu kā Latviešu leģiona atceres dienu.

Avoti: Silgailis, A. Latviešu leģions: Dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules kaŗā. Ar 296 attēliem un 30 schēmām. Kopenhāgena: Imanta, 1962

Pagātnes pelni jeb Latvijas Otrā pasaules kara sociālā atmiņa un identitāte. Uldis Neiburgs, 2010

P.S. Šis raksts nepretendē uz vēsturisku pētījumu ar pretenziju uz vienīgo patieso notikumu traktējumu, tā kā balstīts pamatā uz viena notikumu dalībnieka atmiņām, dalībnieka, kuram, pateicoties savam statusam, bija (vai varēja būt) pieejams vispusējs operatīvās situācijas redzējums.

Jāatzīmē, ka notikumu traktējums no dažādu iesaistīto personu puses var krasi atšķirties, piemēram, jautājumā par aizsardzības pozīciju pārvietošanu uz austrumu krastu. Šajā sakarā viens citāts no 32.kājnieku pulka bataljona komandiera Jēkaba Ozoliņa teiktā: “Tūliņ arī pienāca pavēle, ka es esot nenormāls un mani nekavējoties jānosūta uz Rīgas Kara slimnīcu gara spēju pārbaudei [..] Mani karavīri, latviešu vīri un jaunekļi, kurus es visu laiku saudzēju, pēc manas aiziešanas nolika savas galvas nemākulīgās vadības dēļ. Hāzners un Silgailis, kurš atradās šaipus upes, palika dzīvi un par šo iznīcināšanas “varoņdarbu” katrs nopelnīja pa Dzelzs krustam. Es šos krustus gan viņu vietā nebūtu spraudis pie krūtīm, jo tie bija slacīti ar mūsu kareivju asinīm, viņu “nopelnīšana” bija saistīta ar simtiem kareivju un virsnieku bojāeju.” (J. Ozoliņš atteicās izpildīt pavēli par pozīciju ieņemšanu austrumu krastā.) 

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...