Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Piecgade gada laikā?

Roberts Pilders
12.03.2015.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Droši vien daudziem vēl atmiņā padomju gados tik populārais sauklis - piecgadi četros gados. Izrādās, ka Valsts augu aizsardzības dienests grasās šo rekordu pārspēt un, iespējams, pat pretendē uz Ginesa rekordu, jo, ja tic oficiāliem dokumentiem, šis dienests ir gatavs piecu gadu darba apjomu paveikt vienā (!!!) gadā.

Valsts augu aizsardzības dienests pamanījies ministriem uz galda nolikt dokumentu, kuru valdība arī apstiprinājusi, tajā pasludinot, ka spēj strādāt 40 stundas diennaktī (dokumentā gan nav ne vārda par to, kā dienests iecerējis kārtot jautājumu ar Dievu to kungu par diennakts stundu skaita palielināšanu, bet nu kam gan nepieciešami tādi sīkumi, ja 14 augstākās valsts amatpersonas, ne aci nepamirkšķinot, ir gatavas par to nobalsot).

Augu aizsardzības dienests bija pamanījis, ka strādā teju par velti, tādēļ izdomāja, ka nepieciešams pakalpojumu cenu paaugstināt, - un ne jau tā drusciņ, bet veselas 20 reizes. Nu, un, lai to dabūtu gatavu, protams, ir jāuzraksta arī pamatojums un, vēlams, arī aprēķins.

Dienests skatās instrukcijā un rēķina. Ņem, piemēram, 20 kubikmetrus neapstrādātas koksnes – baļķus ar visu mizu. Pārbaudītājs – Valsts augu aizsardzības dienesta Rīgas nodaļas vecākā inspektore – ņem rokā cirvīti, nocērt mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām. Tad rūpīgi pēta un analizē koksnes stāvokli zem mizas. Skatās, vai nav kaitēkļu bojājumu. Vai nav kukaiņu atstātas ejas. Vai kaut kur nemana meža ļaundaru grauzumus. Un tā izvērtē visu pēc kārtas. Nedod, Dievs, ja atklājas, ka pa eksportam paredzētajiem baļķēniem rosās kādi kaitīgi organismi! Tad pārbaudītājam nākas noteikt kaitēkļa sugu. Ir jānoņem un jāsagatavo paraugi, lai laboratoriski varētu pārliecināties, ir vai nav tur kādi mūdži bijuši un kas tie tādi īsti ir. Kā teikt, ļaunais atradums jāpierāda.

Dienests rēķina un rēķina, un saskaitļo, ka visam šim procesam vajag astoņas stundas – tātad 20 kubikmetru pārbaudei nepieciešama vesela darbdiena. Un darbdiena dienestam izmaksā vidēji 56,60 eiro. Vidēji tāpēc, ka pārbaudei nepieciešamais laiks ir atkarīgs gan no kokmateriālu veida, gan daudzuma, jo meža kaitēkļi visai atšķirīgi mīl dažādas koku sugas. Skujkokos mitinās un barojas vieni kaitēkļi, lapu kokos citi utt. Darbdienas cenā dienests ieskaita to pašu, ko visi citi pārbaudītāji, – darbinieku darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu un viņu apmācību. Tas nozīmē, ka viena kubikmetra koksnes pārbaude pēc jaunā izcenojuma dienestam izmaksā 2,83 eiro.

Nav gan saprotams, kā dienests izdzīvojis līdz šim, par šo sarežģīto un dārgo procesu iekasējot 20 reizes mazāku maksu, bet nu šo netaisnību dienests ir gatavs nekavējoties novērst, tādēļ arī sūta ministriem apstiprināt jauno cenrādi.

Pēc šī detalizētā Ministru kabineta noteikumos minētā darbu apraksta ir skaidrs, ka viens dienesta inspektors darba dienas – tātad astoņu stundu laikā – spēj pārbaudīt 20 kubikmetrus koksnes. Taču izrādās, ka vienā vienīgā Rīgas ostā pērn šādas pārbaudes bija obligāti nepieciešamas 360 tūkstošiem kubikmetru koksnes.

Tas ir pilnīgs āprāts, kā jāstrādā Valsts augu aizsardzības dienesta Rīgas nodaļas 15 inspektorēm (visas daiļā dzimuma pārstāves)! Un katrus 20 kubikmetrus inspektores apmīļojušas vidēji astoņas stundas, respektīvi pilnu darbdienu. Nav jābūt milzu matemātiķim, lai saprastu, ka pērn inspektorēm nācās viena gada vietā ir nostrādāt gandrīz piecus gadus!

Iedomāsimies, kā 15 dāmas, ar cirvīšiem bruņojušās, acu un ausu nepacēlušas tik plēš baļķēniem mizu nost, pēta kukainīšus un koksnes spraugas, iesaiņo uz laboratoriju sūtāmos paraugus. Ja arī neviena no viņām darbdienās nedarītu neko citu, kā tikai ar tiem cirvīšiem plēstu un plēstu nost mizas, arī tad vairāk nekā trīs gadu normu paveikt neizdotos. Diennaktī vienkārši ir tikai 24 stundas, respektīvi trīs reiz astoņas darbstundas.

Varbūt viņas ņēmušas talkā arī tās 110 brīvdienas un svētku dienas, kas pa gadu salasās? Un arī tad nesanāk gadā nostrādāt piecus gadus...

Ja nu inspektori tomēr grib arī paēst, izgulēties, samīļot savus tuviniekus, pasportot, vārdu sakot,  darīt visu to, ko cilvēki dara savās 16 no algas darba brīvajās stundās? Tad no Rīgas ostas vien eksportēto kokmateriālu kravu pārbaudei Rīgas brīvostā vajadzētu vismaz 72 inspektorus - un arī ar nosacījumu, ka viņi visas astoņas darba stundas raujas, galvu nepaceļot, tik ar cirvīšiem – tuk,tuk,tuk...

Bet tik daudz inspektoru nav pat visā Latvijā – kopumā dienestā ir gandrīz uz pusi mazāk inspektoru – 43.

Interesanti, vai zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zina, kādā absurdā būtu jāstrādā viņam padotās institūcijas ļaudīm, ja viņi godprātīgi darītu to, ko paši ierakstījuši Ministru kabineta noteikumos? Un vai pārējie ministri zina, ka Zemkopības ministrijas padotības iestāde ar viņu uzticēšanos sagatavotā dokumenta kvalitātei un loģiskumam ir panākusi, ka tai tiek maksāts par darbu, kuru pat teorētiski nav iespējams paveikt?

Bet Laimdotai Straujumai noteikti ieteiktu pieteikt šo dienestu Ginesa rekordam – lai atrod vēl kāds tādu valsti, kur izdodas ar valdības lēmumu gandrīz dubultot diennakts stundu skaitu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi