Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā veidot augsta līmeņa darba grupu. Ierēdņu valodā darba grupas veidošana kāda jautājuma risināšanai parasti nozīmē laika novilcināšanas un nekā nedarīšanas taktiku. Vai tiešām ekonomikas ministrs pēc divu gadu neefektīvas darbības OIK sistēmas sakārtošanas jomā ir metis plinti krūmos un turpmākos jautājumus par nelaimīgo OIK pāradresēs jaunizveidotajai darba grupai?

Šajā sakarā Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieprasa ekonomikas ministra atbildes uz pieciem ar OIK saistītiem jautājumiem:

1) par novēlotā plānotā OIK sistēmas audita jēgu,

2) par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem,

3) par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas pret valsti uzsāktajās tiesvedībās,

4) par Ekonomikas ministrijas (EM) shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem,

5) par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā,

Jautājums Nr.1 – Par plānotā novēlotā OIK sistēmas audita jēgu

Kāda ir jēga no Ekonomikas ministrijas izsludinātā 400 000 eiro vērtā pētījuma „Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030. gadam” veikšanas, ja ekonomikas ministra divu gadu darbības laikā jau pieņemti vairāki nekvalitatīvi un sabiedrības interesēm neatbilstoši lēmumi?

– Vai ministrs pēc diviem darbības gadiem beidzot sapratis, ka OIK saimniecībā valda bardaks un Ekonomikas ministrija pēc būtības netiek galā ar OIK atbalsta saņēmēju uzraudzību un pārkāpumu novēršanu? Vai šādu OIK sistēmas auditu nevajadzēja jau pirms diviem gadiem, lai vismaz daļēji pasargātu elektrības patērētāju maciņus?

– Nelaime tāda, ka lielie jautājumi OIK sakarā jau pieņemti pirms plānotā OIK sistēmas audita:

(i) Ekonomikas ministrija 2017.gadā ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju sabiedrības un patērētāju interesēm neatbilstošo valsts atbalsta politiku (OIK, bet izņemot TEC-2), kas nākošo 10 un vairāk gadu laikā dod juridisko paļāvību visiem OIK atļauju turētajiem;

(ii) ir ieviesta OIK atbalsta aprēķina formula (MK 262. noteikumi), kuras rezultātā jau 2017. gadā ir strauji palielinājusi OIK slogu;

(iii) Ekonomikas ministrija un valdība ir akceptējusi OIK jaudas maksājumu TEC-2/TEC-1 689 miljonu eiro apmērā pārnešanu uz patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem.

(iv)

– JKP uzskata, ka ekonomikas ministrs savas darbības laikā nav nodrošinājis stingru valsts atbalsta īstenošanas uzraudzību, un Ekonomikas ministrija nespēj izkontrolēt vairāk nekā 400 OIK atbalsta saņēmēju darbību (vai tiek lietota pareizā tehnoloģija attiecīgajā režīmā, vai izpildīti efektivitātes kritēriji) un padziļināti pārbaudīt finanšu rādītājus (cik pamatoti izdevumi), lai neatbilstību vai krāpšanas gadījumā adekvāti reaģētu, atņemot OIK atbalsta licenci.

– Arī EM virzītie MK noteikumu Nr. 221 un Nr. 262 grozījumi par AER un koģenerācijas darbību risinājumiem nenodrošina stingras kontroles instrumentus un neaizsargā patērētāju makus. Piedāvātajiem noteikumiem ir vairāki būtiski trūkumi, t.sk.:

1) Pašpatēriņš netiek vērtēts vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

2) Nenotiek lietderīgā siltuma vērtēšana vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

3) Par mazākiem pārkāpumiem tikai ar ceturto brīdinājumu var atcelt tiesības uz obligāto iepirkumu!

4) Ne vārda par atbalsta atgriešanu: grūti ko tādu iedomāties LIAA, CFLA, LAD īstenotajās atbalsta programmās.

Vai tā tiešām varētu būt, ka ekonomikas ministram rīkoties izlēmīgi traucē Vienotības sponsoru intereses, jo mediji ziņo, ka Vienotība no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos saņēmusi 256 000 eiro, kamēr ZZS – 140 000 eiro un NA – 15 000 eiro?

Jautājums Nr.2 – Par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem

Vai 2016.gada jūlijā veiktā tarifu nofiksēšana MK noteikumos Nr.262 atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas skar aptuveni 110 biomasas un biogāzes elektrostacijas, ir veicinājusi strauju OIK maksājumu pieaugumu līdz 290 miljoniem eiro 2017. gadā?

OIK izmaksas 2015.gadā veidoja ap 250 miljoniem eiro, 2016. gadā – ap 237 miljoniem eiro. Bet pērn – pēkšņi straujš kāpums līdz 290 miljoniem eiro, turklāt tas ir vēl ar aptuveni 30 miljonu eiro SEN (subsidētās elektroenerģijas nodoklis) piemērošanu, kas 2018.gadā vairs nebūs piemērojams!

– Sakarā ar 2017.gada marta gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju un SPRK regulētā tarifa “izzušanu” brīvā gāzes tirgus apstākļos, Ekonomikas ministrija ļoti neveiksmīgi mainīja OI aprēķina formulas MK 262. noteikumos. Līdz Ekonomikas ministrijas lēmumam viena no OI aprēķina formulas komponentēm bija “Regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs”, kas, pateicoties vismaz 30% gāzes (un naftas) cenu kritumam 2014.-2016.gadā, mazināja kopējo aprēķinātā OIK atbalsta apmēru.

– Tā vietā, lai SPRK regulētās gāzes cenas referenci aizstātu ar, piemēram, dabasgāzes cenu starptautiskā biržā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielu kritumu, tādējādi ietaupot vairākus desmitus miljonus eiro patērētājiem OIK maksājumos, Ekonomikas ministrija nofiksēja OI atbalsta aprēķina formulas patērētājiem neizdevīgā veidā.

– JKP uzskata, ka šādi rīkojoties Ekonomikas ministrija atkal par rentabliem padarīja projektus, kuri dēļ zemā gāzes tarifa atradās uz maksātnespējas sliekšņa. Valsts bez objektīvas nepieciešamības panāca pretim tiem uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņēmās mainīgā tarifa risku un augstas gāzes cenas periodā pelnīja (“peļņu privatizējam, zaudējumus socializējam”).

– Turklāt tika radīta izdevīga situācija to projektu realizēšanai, kuri iepriekš atradās “iesaldētā” stāvoklī samazinājušās gāzes cenas dēļ un nespēja piesaistīt finansējumu projektu realizācijai. Tā kā kopš 2012.gada jaunas atļaujas nav tikušas izsniegtas, tad vairākām izsniegtajām atļaujām bija termiņš līdz 2017.gada beigām realizēt savus projektus vai zaudēt atļaujas. Valsts palaida garām iespēju sagaidīt šo atļauju izbeigšanās termiņus un bez juridiskiem riskiem atbrīvoties no atļauju radītajam saistībām.

Vai tiešām dāsnā un patērētājiem papildus desmitiem miljonu eiro izmaksājusī obligātā iepirkuma tarifa formulas maiņa bija samaksa par to, lai valsts atbalstu regulējošie MK grozījumi vispār tiktu saskaņoti ar ZZS, un ekonomikas ministrs varētu realizēt vien dažus miljonus vērto OIK samazināšanas mehānismu energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem (“Cemex”, “Latvijas Finieris” un “Valmieras stikla šķiedra”), kas tāpat, pēc būtības, ir OIK sloga pārdale starp patērētāju grupām?

Lai vai kā, daudzi biogāzes un biomasas elektrostaciju īpašnieki var būt pateicīgi Ekonomikas ministrijai, ka tā ir ļāvusi turpināt labi pelnīt uz patērētāju rēķina...

Jautājums Nr. 3 – Par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas jau pret valsti uzsāktajās tiesvedībās

Kāpēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks bez saprotama iemesla 2017. gadā, vēl “moratorija” laikā ir parakstījis vairākus lēmumus (pielikumā) par OIK atļauju termiņu pagarināšanu, kurus vēlāk ekonomikas ministrs “varonīgi” atceļ? Vai tā ir laba prakse valsts pārvaldē? Vai tas nepasliktinās valsts pozīcijas jau no šo uzņēmumu puses uzsāktajās tiesvedībās pret valsti?

– JKP rīcība ir nonākušas četras vēstuļu kopijas; trijās no tām EM valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks atļauj SIA “E Seda”, SIA “Elektro Rīdzene” un SIA “E Strenči” pagarināt OI atļaujas derīguma termiņu par diviem gadiem (līdz 2019. gada aprīlim), bet vienā – atļauj “Madonas Eko” palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu, tā vietā, lai izmantotu šo situāciju un pārtrauktu izsniegtās OI atļaujas par neievērotajiem noteikumiem.

– Tikai pusgadu vēlāk – 2017. gada 20. decembrī – ekonomikas ministrs anulē pagarinātās atļaujas SIA “E Stenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, bet šogad tiek atceltas atļaujas elektrostacijām SIA “Madonas EKO” un SIA “E Seda”.

Vai šajā gadījumā EM nav noticis noziegums, kura mērķis 1) rādīt sabiedrībai EM aktīvu pozīciju, 2) EM darbībās iekļaut tādas juridiskas rīcības, kas mazina valsts iespējas tiesvedībās vinnēt, kamēr OIK uzņēmējiem – palielina iespējas vinnēt?

Jautājums Nr.4 – Par Ekonomikas ministrijas shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem

Kāpēc ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu, ja elektrības patērētāju apmaksāto “Latvenergo” pamatkapitāla uzkrājumu var izmantot daudz lietderīgāk citiem sabiedrības mērķiem?

– Ekonomikas ministrs kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta “Latvenergo” OIK nākotnes saistību samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu, apmaksājot to ar “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu 454 miljoniem eiro apmērā.

– Taču kāpēc – caur šo shēmu – ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu? Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.

JKP, analizējot darījumu, ir secinājusi, ka vienīgais sarežģītās shēmas rezultāts – turpmāk šis maksājums OIK atbalsta saņēmējiem tiks veikts no valsts budžeta tieši nevis caur elektrības rēķiniem, kā rezultāts maksājums ir pārlikts no patērētājiem (elektrības rēķinu apmaksātājiem) uz visas valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem.

JKP ir pilnībā pārbaudījusi šos ciparus un ir gatava publiski diskutēt ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstību sabiedrības interesēm.

Jautājums Nr.5 – Par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā

Ko ekonomikas ministrs ir darījis, lai veicinātu “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” izmaksu un investīciju plānu optimizāciju, ņemot vērā, ka sadales un pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā?

– JKP uzskata, ka “Sadales tīkliem”, “Augstsprieguma tīkliem” un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, “Latvenergo” kā mātes uzņēmums “Sadales tīkliem” ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu; arī “Latvenergo” “Sadales tīkliem” sniegto grāmatvedības, IT un citu pakalpojumu cenas ievērojami pārsniedz tirgus cenas.

– Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir “Sadales tīklu” investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.

– Diemžēl elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumi ir “Latvenergo” izstrādāta shēma, kā no patērētājiem paņemt vairāk, jo “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīkojas atbilstoši “Latvenergo” norādījumiem – tieši un caur savām ieceltām Padomēm (arī budžets tiek konsolidēts); bet valdībai tas ir izdevīgi, jo ar bagātīgām dividendēm tiek papildināts valsts budžets.

Lūdzam sniegt atbildi un skaidrot ekonomikas ministra un Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus, to apsvērumus un motivāciju, ņemot vērā mūsu norādītos argumentus un bažas par nolaidīgo OIK politiku likumā noteiktā kārtībā.

Novērtē šo rakstu:

81
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...