Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms nedēļas uzzinājām, ka, lai risinātu problēmas ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvā veidot augsta līmeņa darba grupu. Ierēdņu valodā darba grupas veidošana kāda jautājuma risināšanai parasti nozīmē laika novilcināšanas un nekā nedarīšanas taktiku. Vai tiešām ekonomikas ministrs pēc divu gadu neefektīvas darbības OIK sistēmas sakārtošanas jomā ir metis plinti krūmos un turpmākos jautājumus par nelaimīgo OIK pāradresēs jaunizveidotajai darba grupai?

Šajā sakarā Jaunā konservatīvā partija (JKP) pieprasa ekonomikas ministra atbildes uz pieciem ar OIK saistītiem jautājumiem:

1) par novēlotā plānotā OIK sistēmas audita jēgu,

2) par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem,

3) par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas pret valsti uzsāktajās tiesvedībās,

4) par Ekonomikas ministrijas (EM) shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem,

5) par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā,

Jautājums Nr.1 – Par plānotā novēlotā OIK sistēmas audita jēgu

Kāda ir jēga no Ekonomikas ministrijas izsludinātā 400 000 eiro vērtā pētījuma „Sistēmas, kuras ietvaros komersantiem, kuri ražo un realizē elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņem garantēto maksu par uzstādīto jaudu, ilgtspējas, efektivitātes un atbilstības sabiedrības interesēm, izvērtējums un ieteikumi sistēmas tālākai attīstībai līdz 2030. gadam” veikšanas, ja ekonomikas ministra divu gadu darbības laikā jau pieņemti vairāki nekvalitatīvi un sabiedrības interesēm neatbilstoši lēmumi?

– Vai ministrs pēc diviem darbības gadiem beidzot sapratis, ka OIK saimniecībā valda bardaks un Ekonomikas ministrija pēc būtības netiek galā ar OIK atbalsta saņēmēju uzraudzību un pārkāpumu novēršanu? Vai šādu OIK sistēmas auditu nevajadzēja jau pirms diviem gadiem, lai vismaz daļēji pasargātu elektrības patērētāju maciņus?

– Nelaime tāda, ka lielie jautājumi OIK sakarā jau pieņemti pirms plānotā OIK sistēmas audita:

(i) Ekonomikas ministrija 2017.gadā ir saskaņojusi ar Eiropas Komisiju sabiedrības un patērētāju interesēm neatbilstošo valsts atbalsta politiku (OIK, bet izņemot TEC-2), kas nākošo 10 un vairāk gadu laikā dod juridisko paļāvību visiem OIK atļauju turētajiem;

(ii) ir ieviesta OIK atbalsta aprēķina formula (MK 262. noteikumi), kuras rezultātā jau 2017. gadā ir strauji palielinājusi OIK slogu;

(iii) Ekonomikas ministrija un valdība ir akceptējusi OIK jaudas maksājumu TEC-2/TEC-1 689 miljonu eiro apmērā pārnešanu uz patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem.

(iv)

– JKP uzskata, ka ekonomikas ministrs savas darbības laikā nav nodrošinājis stingru valsts atbalsta īstenošanas uzraudzību, un Ekonomikas ministrija nespēj izkontrolēt vairāk nekā 400 OIK atbalsta saņēmēju darbību (vai tiek lietota pareizā tehnoloģija attiecīgajā režīmā, vai izpildīti efektivitātes kritēriji) un padziļināti pārbaudīt finanšu rādītājus (cik pamatoti izdevumi), lai neatbilstību vai krāpšanas gadījumā adekvāti reaģētu, atņemot OIK atbalsta licenci.

– Arī EM virzītie MK noteikumu Nr. 221 un Nr. 262 grozījumi par AER un koģenerācijas darbību risinājumiem nenodrošina stingras kontroles instrumentus un neaizsargā patērētāju makus. Piedāvātajiem noteikumiem ir vairāki būtiski trūkumi, t.sk.:

1) Pašpatēriņš netiek vērtēts vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

2) Nenotiek lietderīgā siltuma vērtēšana vēsturiski un līdz pat 2019. gada 1. jūlijam, apliecinot, ka pašreiz tie nemaz nav pārkāpumi.

3) Par mazākiem pārkāpumiem tikai ar ceturto brīdinājumu var atcelt tiesības uz obligāto iepirkumu!

4) Ne vārda par atbalsta atgriešanu: grūti ko tādu iedomāties LIAA, CFLA, LAD īstenotajās atbalsta programmās.

Vai tā tiešām varētu būt, ka ekonomikas ministram rīkoties izlēmīgi traucē Vienotības sponsoru intereses, jo mediji ziņo, ka Vienotība no atjaunojamo resursu uzņēmējiem ziedojumos saņēmusi 256 000 eiro, kamēr ZZS – 140 000 eiro un NA – 15 000 eiro?

Jautājums Nr.2 – Par aprēķinu formulas maiņu, kas ļāva aktivizēties OIK atbalsta saņēmējiem

Vai 2016.gada jūlijā veiktā tarifu nofiksēšana MK noteikumos Nr.262 atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kas skar aptuveni 110 biomasas un biogāzes elektrostacijas, ir veicinājusi strauju OIK maksājumu pieaugumu līdz 290 miljoniem eiro 2017. gadā?

OIK izmaksas 2015.gadā veidoja ap 250 miljoniem eiro, 2016. gadā – ap 237 miljoniem eiro. Bet pērn – pēkšņi straujš kāpums līdz 290 miljoniem eiro, turklāt tas ir vēl ar aptuveni 30 miljonu eiro SEN (subsidētās elektroenerģijas nodoklis) piemērošanu, kas 2018.gadā vairs nebūs piemērojams!

– Sakarā ar 2017.gada marta gaidāmo gāzes tirgus liberalizāciju un SPRK regulētā tarifa “izzušanu” brīvā gāzes tirgus apstākļos, Ekonomikas ministrija ļoti neveiksmīgi mainīja OI aprēķina formulas MK 262. noteikumos. Līdz Ekonomikas ministrijas lēmumam viena no OI aprēķina formulas komponentēm bija “Regulatora apstiprinātais dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs”, kas, pateicoties vismaz 30% gāzes (un naftas) cenu kritumam 2014.-2016.gadā, mazināja kopējo aprēķinātā OIK atbalsta apmēru.

– Tā vietā, lai SPRK regulētās gāzes cenas referenci aizstātu ar, piemēram, dabasgāzes cenu starptautiskā biržā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielu kritumu, tādējādi ietaupot vairākus desmitus miljonus eiro patērētājiem OIK maksājumos, Ekonomikas ministrija nofiksēja OI atbalsta aprēķina formulas patērētājiem neizdevīgā veidā.

– JKP uzskata, ka šādi rīkojoties Ekonomikas ministrija atkal par rentabliem padarīja projektus, kuri dēļ zemā gāzes tarifa atradās uz maksātnespējas sliekšņa. Valsts bez objektīvas nepieciešamības panāca pretim tiem uzņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņēmās mainīgā tarifa risku un augstas gāzes cenas periodā pelnīja (“peļņu privatizējam, zaudējumus socializējam”).

– Turklāt tika radīta izdevīga situācija to projektu realizēšanai, kuri iepriekš atradās “iesaldētā” stāvoklī samazinājušās gāzes cenas dēļ un nespēja piesaistīt finansējumu projektu realizācijai. Tā kā kopš 2012.gada jaunas atļaujas nav tikušas izsniegtas, tad vairākām izsniegtajām atļaujām bija termiņš līdz 2017.gada beigām realizēt savus projektus vai zaudēt atļaujas. Valsts palaida garām iespēju sagaidīt šo atļauju izbeigšanās termiņus un bez juridiskiem riskiem atbrīvoties no atļauju radītajam saistībām.

Vai tiešām dāsnā un patērētājiem papildus desmitiem miljonu eiro izmaksājusī obligātā iepirkuma tarifa formulas maiņa bija samaksa par to, lai valsts atbalstu regulējošie MK grozījumi vispār tiktu saskaņoti ar ZZS, un ekonomikas ministrs varētu realizēt vien dažus miljonus vērto OIK samazināšanas mehānismu energoietilpīgiem rūpniecības uzņēmumiem (“Cemex”, “Latvijas Finieris” un “Valmieras stikla šķiedra”), kas tāpat, pēc būtības, ir OIK sloga pārdale starp patērētāju grupām?

Lai vai kā, daudzi biogāzes un biomasas elektrostaciju īpašnieki var būt pateicīgi Ekonomikas ministrijai, ka tā ir ļāvusi turpināt labi pelnīt uz patērētāju rēķina...

Jautājums Nr. 3 – Par EM rīcību, kas var pasliktināt Latvijas valsts un līdz ar to visu nodokļu maksātāju pozīcijas jau pret valsti uzsāktajās tiesvedībās

Kāpēc Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks bez saprotama iemesla 2017. gadā, vēl “moratorija” laikā ir parakstījis vairākus lēmumus (pielikumā) par OIK atļauju termiņu pagarināšanu, kurus vēlāk ekonomikas ministrs “varonīgi” atceļ? Vai tā ir laba prakse valsts pārvaldē? Vai tas nepasliktinās valsts pozīcijas jau no šo uzņēmumu puses uzsāktajās tiesvedībās pret valsti?

– JKP rīcība ir nonākušas četras vēstuļu kopijas; trijās no tām EM valsts sekretāra vietnieks J.Patmalnieks atļauj SIA “E Seda”, SIA “Elektro Rīdzene” un SIA “E Strenči” pagarināt OI atļaujas derīguma termiņu par diviem gadiem (līdz 2019. gada aprīlim), bet vienā – atļauj “Madonas Eko” palielināt elektroenerģijas ražošanas jaudu, tā vietā, lai izmantotu šo situāciju un pārtrauktu izsniegtās OI atļaujas par neievērotajiem noteikumiem.

– Tikai pusgadu vēlāk – 2017. gada 20. decembrī – ekonomikas ministrs anulē pagarinātās atļaujas SIA “E Stenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, bet šogad tiek atceltas atļaujas elektrostacijām SIA “Madonas EKO” un SIA “E Seda”.

Vai šajā gadījumā EM nav noticis noziegums, kura mērķis 1) rādīt sabiedrībai EM aktīvu pozīciju, 2) EM darbībās iekļaut tādas juridiskas rīcības, kas mazina valsts iespējas tiesvedībās vinnēt, kamēr OIK uzņēmējiem – palielina iespējas vinnēt?

Jautājums Nr.4 – Par Ekonomikas ministrijas shēmu pārnest OIK atbalsta maksājumus no patērētājiem uz nodokļu maksātājiem

Kāpēc ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu, ja elektrības patērētāju apmaksāto “Latvenergo” pamatkapitāla uzkrājumu var izmantot daudz lietderīgāk citiem sabiedrības mērķiem?

– Ekonomikas ministrs kā lielu sasniegumu min to, ka ir piedāvāta “Latvenergo” OIK nākotnes saistību samazināšana par TEC-2/TEC-1 uzstādīto jaudu, apmaksājot to ar “Latvenergo” pamatkapitāla samazināšanu 454 miljoniem eiro apmērā.

– Taču kāpēc – caur šo shēmu – ekonomikas ministrs grib likt patērētājiem un nodokļu maksātājiem vēl 11 gadus maksāt “Latvenergo” 689 miljonus eiro par TEC-2/TEC-1 uzstādīto elektrisko jaudu, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamo energoresursu atbalstu? Atgādinām, ka TEC-2 ir ar Krievijas gāzi darbināms projekts.

JKP, analizējot darījumu, ir secinājusi, ka vienīgais sarežģītās shēmas rezultāts – turpmāk šis maksājums OIK atbalsta saņēmējiem tiks veikts no valsts budžeta tieši nevis caur elektrības rēķiniem, kā rezultāts maksājums ir pārlikts no patērētājiem (elektrības rēķinu apmaksātājiem) uz visas valsts iedzīvotājiem – nodokļu maksātājiem.

JKP ir pilnībā pārbaudījusi šos ciparus un ir gatava publiski diskutēt ar ekonomikas ministru par piedāvātā risinājuma neatbilstību sabiedrības interesēm.

Jautājums Nr.5 – Par (ne)paveiktajiem darbiem, kas ļautu mazināt sadales un pārvaldes tarifus Latvijā kā visaugstākos Baltijā

Ko ekonomikas ministrs ir darījis, lai veicinātu “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” izmaksu un investīciju plānu optimizāciju, ņemot vērā, ka sadales un pārvaldes tarifi Latvijā ir visaugstākie Baltijā?

– JKP uzskata, ka “Sadales tīkliem”, “Augstsprieguma tīkliem” un Regulatoram ir jāpārskata maksa par elektroenerģijas sadalīšanu un pieslēguma nodrošināšanu, kas pašreiz ir augstākās Baltijā, atbilstoši tirgus cenām un labas prakses principiem. Piemēram, “Latvenergo” kā mātes uzņēmums “Sadales tīkliem” ir noteicis nepamatoti augstu īpašuma nomas maksu; arī “Latvenergo” “Sadales tīkliem” sniegto grāmatvedības, IT un citu pakalpojumu cenas ievērojami pārsniedz tirgus cenas.

– Turklāt jāvērtē, cik efektīva ir “Sadales tīklu” investīciju politika, kas līdz šim pārāk daudz paļāvusies uz valsts garantētām subsīdijām, ko apstiprina SPRK un maksā visi elektrības lietotāji, lai gan ir iespējams, piemēram, piesaistīt finansējumu no privātā sektora obligāciju formā, kā to dara “Latvenergo” un “Altum”.

– Diemžēl elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumi ir “Latvenergo” izstrādāta shēma, kā no patērētājiem paņemt vairāk, jo “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” rīkojas atbilstoši “Latvenergo” norādījumiem – tieši un caur savām ieceltām Padomēm (arī budžets tiek konsolidēts); bet valdībai tas ir izdevīgi, jo ar bagātīgām dividendēm tiek papildināts valsts budžets.

Lūdzam sniegt atbildi un skaidrot ekonomikas ministra un Ekonomikas ministrijas pieņemtos lēmumus, to apsvērumus un motivāciju, ņemot vērā mūsu norādītos argumentus un bažas par nolaidīgo OIK politiku likumā noteiktā kārtībā.

Novērtē šo rakstu:

81
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...