Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi (drīzāk - politikāņi) mēdz sastrādāt daudz ko tādu, par ko vēlāk nākas maksāt visai sabiedrībai. "Labākajā" gadījumā tie ir materiāli neizpildāmi solījumi, kurus vēlāk pēc iespējas neuzkrītoši tie paši solītāji cenšas izņemt no aktuālās dienaskārtības. Smagākas ir situācijas, kas Latvijai draud ar nopietnām starptautiskām sekām.
Tieši tāds ir problēmu mezgls ar bijušajiem Latvijas nepilsoņiem, kuri deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā pieņēma Krievijas pilsonību. Atbilstīgi 2022.gadā veiktajām likumdošanas izmaiņām, viņiem sekmīgi jānokārto valsts valodas eksāmens vai arī 2025. gada laikā jāatstāj Latvija.
Lielumlielākais vairākums no šiem cilvēkiem Krievijas pilsonību izvēlējās ne jau no naida pret Latviju, bet gan praktisku, gluži cilvēcīgu apsvērumu rezultātā. Ar Krievijas pasi viņpus robežai vienkāršāk varēja apmeklēt tuviniekus, senču kapus, un arī nelielā pensija daudziem bija atspaids izdzīvošanai.
Tiem, kas pagātnes notikumiem grib izmantot šodienas mērauklas, atgādināšu, ka uz gadsimtu mijas robežas Latvijas un Krievijas attiecībās valdīja cita gaisotne. Kam piemirsies, to vislabāk simbolizē fotogrāfija - valdzinoši smaidoša Vaira Vīķe - Freiberga kopā ar Vladimiru Putinu zem viena lietussarga Maskavā, Sarkanajā laukumā. Pārmest tiem cilvēkiem nodevību pret Latviju būtu tikpat absurdi kā to piedēvēt mūsu visu laiku populārākajai prezidentei, kas centās pragmatiski skatīties uz tā laika apstākļiem.
Bet ko mums darīt šodien? Jau tagad ir skaidrs, ka liela daļa Krievijas pensionāru nespēs sekmīgi nokārtot valsts valodas eksāmenu, pat ja ļoti centīsies tam sagatavoties. Vecums, kognitīvās spējas, iemaņas strādāt ar datoru, stress... Līdzšinējā prakse rāda, ka sekmīgi tas izdodas mazāk nekā pusei. Un mums ir divas iespējas - abas vienlīdz sliktas. Pārkāpt likumu, likt viņus mierā un tādējādi apliecināt, ka viss šis kāzuss bija revanšistiska priekšvēlēšanu spēka demonstrācija. Vai arī - daudziem tūkstošiem cilvēku, kuri Latvijā nodzīvojuši visu dzīvi, kam te ir bērni un mazbērni, izsniegt izbraukšanas rīkojumus. Ņemot vērā starptautiski stresaino situāciju, mūsu stratēģiskā partnera jau izteiktos aizrādījumus par attieksmi pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, tā varētu izrādīties milzīga, nepieļaujama kļūda...
Ja vien mēs spējam valstiski un atbildīgi novērtēt situāciju, ja patiešām gribam uzlabot šo paveco cilvēku valodas prasmes, nevis viņiem par nez ko "atriebties", tad risinājums ir. Mans priekšlikums ir šāds: noteikt OBLIGĀTUS latviešu valodas bezmaksas kursus; prasību līmenim jābūt atbilstošam viņu vecumam un uztveres spējām; atcelt rakstisko un saglabāt tikai mutisko pārbaudījumu daļu; pēc sekmīga kursu nobeiguma atjaunot pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Demokrātija meklē humānus, iekļaujošus problēmu risināšanas ceļus. Un Latvija taču ir demokrātiska valsts?
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
