Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi (drīzāk - politikāņi) mēdz sastrādāt daudz ko tādu, par ko vēlāk nākas maksāt visai sabiedrībai. "Labākajā" gadījumā tie ir materiāli neizpildāmi solījumi, kurus vēlāk pēc iespējas neuzkrītoši tie paši solītāji cenšas izņemt no aktuālās dienaskārtības. Smagākas ir situācijas, kas Latvijai draud ar nopietnām starptautiskām sekām.
Tieši tāds ir problēmu mezgls ar bijušajiem Latvijas nepilsoņiem, kuri deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā pieņēma Krievijas pilsonību. Atbilstīgi 2022.gadā veiktajām likumdošanas izmaiņām, viņiem sekmīgi jānokārto valsts valodas eksāmens vai arī 2025. gada laikā jāatstāj Latvija.
Lielumlielākais vairākums no šiem cilvēkiem Krievijas pilsonību izvēlējās ne jau no naida pret Latviju, bet gan praktisku, gluži cilvēcīgu apsvērumu rezultātā. Ar Krievijas pasi viņpus robežai vienkāršāk varēja apmeklēt tuviniekus, senču kapus, un arī nelielā pensija daudziem bija atspaids izdzīvošanai.
Tiem, kas pagātnes notikumiem grib izmantot šodienas mērauklas, atgādināšu, ka uz gadsimtu mijas robežas Latvijas un Krievijas attiecībās valdīja cita gaisotne. Kam piemirsies, to vislabāk simbolizē fotogrāfija - valdzinoši smaidoša Vaira Vīķe - Freiberga kopā ar Vladimiru Putinu zem viena lietussarga Maskavā, Sarkanajā laukumā. Pārmest tiem cilvēkiem nodevību pret Latviju būtu tikpat absurdi kā to piedēvēt mūsu visu laiku populārākajai prezidentei, kas centās pragmatiski skatīties uz tā laika apstākļiem.
Bet ko mums darīt šodien? Jau tagad ir skaidrs, ka liela daļa Krievijas pensionāru nespēs sekmīgi nokārtot valsts valodas eksāmenu, pat ja ļoti centīsies tam sagatavoties. Vecums, kognitīvās spējas, iemaņas strādāt ar datoru, stress... Līdzšinējā prakse rāda, ka sekmīgi tas izdodas mazāk nekā pusei. Un mums ir divas iespējas - abas vienlīdz sliktas. Pārkāpt likumu, likt viņus mierā un tādējādi apliecināt, ka viss šis kāzuss bija revanšistiska priekšvēlēšanu spēka demonstrācija. Vai arī - daudziem tūkstošiem cilvēku, kuri Latvijā nodzīvojuši visu dzīvi, kam te ir bērni un mazbērni, izsniegt izbraukšanas rīkojumus. Ņemot vērā starptautiski stresaino situāciju, mūsu stratēģiskā partnera jau izteiktos aizrādījumus par attieksmi pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, tā varētu izrādīties milzīga, nepieļaujama kļūda...
Ja vien mēs spējam valstiski un atbildīgi novērtēt situāciju, ja patiešām gribam uzlabot šo paveco cilvēku valodas prasmes, nevis viņiem par nez ko "atriebties", tad risinājums ir. Mans priekšlikums ir šāds: noteikt OBLIGĀTUS latviešu valodas bezmaksas kursus; prasību līmenim jābūt atbilstošam viņu vecumam un uztveres spējām; atcelt rakstisko un saglabāt tikai mutisko pārbaudījumu daļu; pēc sekmīga kursu nobeiguma atjaunot pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Demokrātija meklē humānus, iekļaujošus problēmu risināšanas ceļus. Un Latvija taču ir demokrātiska valsts?
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
