Iesaki rakstu: 
Tieši tāpēc ar tiem šķiet tik parocīgi karot. It īpaši tādiem politikāņiem, kuri atjēdzas, ka pie durvīm jau klauvē 1.oktobris, bet pašiem ir nepieklājīgi tukšs tautai atrādāmo labo darbu groziņš.
Kad gan vēl tiks dota vienreizēja iespēja priekšvēlēšanu plakātos lepni pozēt ar drupām fonā? Jo nekā jaunuzcelta īsti nav, turklāt Mežaparka Lielo estrādi (Latvijas Arhitektūras gada balva) ar savu biežo klātbūtni tās pārbūvē pārāk "apgānīja" Oļegs Burovs...
Un, ja vēl Laimes māte panāktos pretī un izdotos Rīgā sarīkot savu "Bronzas nakti", uh! Ziniet, tādu policejiski kontrolējamu un provokatoriski vadāmu! Lai latvju tauta vispirms sasabīstas līdz šermuļiem, bet tad, izbīlim pārejot svētās dusmās, bariņiem vien tek uz iecirkņiem nobalsot par profesionāliem urrāpatriotiem. (Savukārt 15.Saeimas kampaņai rezervē paliek "dejas uz kapiem".)
Tieši tāpēc tagad zvēro tādas svētas dusmas uz iekšlietu ministri-nelatvieti un sazin ko pie sevis domājošiem likuma sargiem. Kāpēc nevajadzīgi auklējušies ar urlām? Kur par nodokļu maksātāju naudu "neapjaustai vaj'dzībai" sagādātie steki, gumijas lodes, asaru gāze? Kam tam Kalvītis to ūdensmetēju nopirka?! Eh, tādu izdevību nogulēt...
Galu galā 2007.gada aprīļa Tallinas grautiņš "vainagoja" tā aukstasinīgā izraisītāja cerēto: Andrusa Ansipa – pieminekļa (un apbedījumu) "galvenā aizvācēja" – vadītā Refomu partija (jau martā) kļuva par Rīgikogu vēlēšanu uzvarētāju. Turklāt tā ir saglabājusi sev lielākās frakcijas pozīciju arī nākamajos trijos Valsts domes sasaukumos! Viņš pats vadīja valdību līdz pat 2014.gadam, kad pārsēdās Eiropas Komisijas vicepriekšsēža krēslā. Skaidrs, ka ne viens vien latvju politcensonis arī vēlētos pielaikot šādus "bronzas laurus".
Turklāt patlaban ir nepāprotami jūtams, ka arī plašai publikai – un masu medijiem – trakoti gribas vērienīgā emocionālā izlādē atbrīvoties no visiem kompleksiem, kas mums krājušies jau kopš 1939.gada 23.augusta pakta un 5.oktobra bāzu līguma. Gribas svēti ticēt, ka, nojaucot pieminekļus, beidzot pilnībā "atriebsimies" to cēlājiem. Sabiedriskajā domā biezē apziņa, ka nu ir īstais brīdis, nu "drīkst" – un ja nu to palaiž garām?
Pieļauju, ka liela daļa Igaunijas sabiedrības joprojām ir svēti pārliecināta, ka visi "bronzas nakts" ekscesi – vecpilsētā izsisti skatlogi, izlaupīti veikali, dažu netīšām savažotu ārzemju tūristu šausmu stāsti par "izolatoru" ostas terminālī, "vecās" Eiropas šoks – un to radītās sekas bija pavisam lēta samaksa par iespēju skaidri ierādīt "impērijas šķembai" tās vietu Igaunijas sociālajā hierarhijā. Arī mums, baltiešiem, taču tik ļoti gribas "slieties no ceļiem"!
Gribētos ticēt, ka visu tagadejās tūdaliņbravūras eksploziju varētu neitralizēt viens brīdinošs "krekšķis" no Samnera Velsa ielas. Kā zinām, Džozefa Robineta Baidena partija Saeimas vēlēšanās nepiedalās. Turklāt diez vai ASV valdībai – kurai jau tā ir pilnas rokas ar Ukrainas traģēdiju – patlaban šķiet lietderīga politiski etniskā saspīlējuma haotiska izlāde NATO valstī, kas "vairāk kā" robežojas ar Krieviju. Vot, uz šādu "stopkrāna noraušanu" būtu ļoti interesanti paskatīties!
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
