Iesaki rakstu: 
Aiz katras neģēlības, aiz katra lēmuma vienmēr ir konkrēti vārdi un uzvārdi. Šeit tiks uzskaitīti tie, kas nodarbojas ar mūsu kultūras vērtību postīšanu. Viņi, lemjot par pieminekļu demontāžu, neatgriezenisku to sabojāšanu sauc par transformāciju.
Rīgas dome (RD) nobalsojusi par kārtējo budžeta līdzekļu pievākšanu, uzbrūkot pieminekļiem, un īpaši zaimojot rakstnieka Andreja Upīša un tēlnieka Alberta Terpilovska piemiņu. Patiesībā paņirgājoties par mūsu tautas kultūrvēsturisko mantojumu, nobalsoja par domnieka Ivara Drulles ieceri vertikāli uzšķērst Upīša pieminekli un tad kaut kur nomalē izkropļotu izstādīt.
Pie Upīša pieminekļa īsi pēc RD lēmuma satiku tēlnieku no Moldovas.
"Ieraudzīju šo skaisto pieminekli, mani tas ieinteresēja, tāpēc pienācu. Skatos, ka tajā ir unikālas miniatūrisma detaļas, ko neesmu redzējis nekur citur postpadomju telpā," viņš teica.
"Un ko jūs sakāt par Rīgas domes ieceri to pārzāģēt uz pusēm?" jautāju.
"Pārzāģēt?" tēlnieks neticēja. "Nekādā gadījumā to es neieteiktu darīt. Politiķi ar šādām provokācijām cenšas novērst cilvēku uzmanību no citām lietām."
Protams, ka tā ir. Tukšie skatlogi Vecrīgā, sadrupušās ielas, nelabotie tilti, apsēstā stabiņmānija, normāla atbalsta trūkums daudzbērnu ģimenēm, ņirgāšanās par grūtībā nonākušajiem (un to man saka ne tikai daudzbērnu ģimeņu vecāki) un vēl 1000 lietu, kas ir jāizlabo un jāatrisina, bet Rīgas dome karo pret pieminekļiem, iznīcinot mūsu kultūrvēsturi.
Ar šo domes sastāvu Rīga ir piedzīvojusi vēsturisku rekordu: pirmo reizi simtgadu vēsturē ekonomiskajos rādītājos noslīdējusi zem Viļņas un Tallinas. Tas ir nenormāli! Bet izrādās, ka ar šādu domes sastāvu Rīgu pat tiktāl nolaist ir iespējams. Turklāt šie domnieki nopūlas mūsu galvaspilsētu padarīt arvien nepievilcīgāku.
Jēdzīgu projektu vietā uzslej Doma laukumā bērnus traumējošu "Vienotības" Arta Kampara dēla darinājumu par 165 000 eiro. Pāris kokmateriālu kubi un darbs maksā vismaz 10 vai 15 reizes lētāk. Un tas būtu vismaz 20 reizes drošāks, ja pie varas nebūtu pašreizējā Rīgas domes kliķe, kas nodarbojas ar īstu pieminekļu graušanu un bezjēdzīgu instalāciju sliešanu par mūsu visu naudu.
Un te arī solītais pieminekļu un Rīgas kultūrvides postītāju saraksts:
Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs no Jaunās Vienotības un Edvards Ratnieks, Ķirša vietnieks no Nacionālās apvienības – abus kā mēra amata kandidātus nākamajām vēlēšanām izvirzījušas viņu partijas.
Ivars Drulle arī nobalso par savu piedāvājumu: Upīša pieminekļa uzšķēršanu, citiem vārdiem, par tēlnieka Alberta Terpilovska darinātā Upīša pieminekļa sadalīšanu un tad, sakropļotā veidā, tā izlikšanu kaut kur nomalē: paņirgājoties gan par rakstnieku, gan par kultūrvēsturi, gan par morāli un veselo saprātu. Jo tādā veidā taču var pievākt budžeta naudu. Ar to pārējo, šeit uzskaitīto amorālo Rīgas domes deputātu atbalstu.
Ieva Brante, kura kļuva slavena ar fotografēšanos zārkā, Dāvis Stalts, Lauris Ērenpreiss, Edgars Ikstens, Guntars Jirgensons, Nils Josts, Ainars Baštiks (kādreiz adekvāts cilvēks, bet nu rīkojas tik nesaprotami), Miroslavs Kodis, Linda Ozoliņa, Olafs Pulks, Anete Jēkabsone Žogota, Māris Mičerevskis, Linda Ozola, Jānis Ozols, Ieva Holma, Kaspars Spunde, Valters Bergs, Einārs Cilinskis, Valdis Gavars, Dainis Locis, Ieva Siliņa, Laima Geikina, Andris Reizenbergs: 26 no 60 domniekiem, kuri nobalso par kultūras vērtību iznīcināšanu, neatgriezenisku sabojāšanu.
No kurienes aug kājas tam visam? Ir tāds "Publiskās atmiņas centrs" (no Sorosa čakli mācījušies saviem dažādiem veidojumiem piešķirt tēlaini visaptverošus nosaukumus). "Atmiņas centra" pīlārs Didzis Šēnbergs – tipisks "Vienotības" darbonis, par kuru var atsevišķu rakstu uzrakstīt. Un konkrētie domnieki par pieminekļu postīšanas rosinājumu min "Publiskā atmiņas centra" piesūtītu peršu, aicinot demontēt arī citus pieminekļus: Mārim Liepam jādemontē, arī Sudrabu Edžum utt. Mēs jau redzam, kas notiek šobrīd, kad naktīs Rīgā pazūd pieminekļi. Pat Barklaja de Tolli skulptūras pamatni šī postītāju kliķe nobalso nojaukt. To pamatni, kura tur stāvējusi 120 gadus! "Publiskās atmiņas centra" piesūtīto peršu parakstījusi Elīza Nikola Sveržicka, protams, ka no "Jaunās Vienotības". "Publiskās atmiņas centrs" trekni apgūst budžeta naudu, un tagad arī pieminekļu postīšana ir kā melns, amorāls tautu šķeļošs un kultūrvēsturi iznīcinošs "bizness".
Pieminekļu un kultūrvides postītāji Latvijā piesedzas ar Ukrainā notiekošo karu. Bet pēdējo gadu tendence uzbrukt kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem nāca no ASV, kur to provocēja un izvērsa t.s. pseidodemokrāti, kam Latvijā aktīvi piespēlē Demokrātu partijas ciešais partneris "Jaunā vienotība" un viņu satelītpartijas. ASV Demokrātu partija pavisam nesen piedzīvoja pārliecinošu sakāvi, vēlēšanās uzvarot Trampam un republikāņiem. Līdz ar to destrukcijas tendence tiks nopietni mainīta.
Nesen Saeimā "Latvija pirmajā vietā" iesniedza likumprojektu, ka tieši valstij beidzot ir jāuzņemas atbildība par pieminekļu aizsardzību, jo citādi mēs pieredzam amorālas iznīcības lietas. Diemžēl Saeimā vēl pašlaik vairums ir no JV politkarteļa: Rīgas domes darboņu piesedzēji. Bet jau drīz tas mainīsies.
Andrejs Upīts tagad sevi nevar aizstāvēt. Arī tēlnieks Alberts Terpilovskis nevar aizstāvēt savus atstātos mākslas darbus. Vēlreiz izsaku lielu pateicību tiem simtiem cilvēku, kas parakstīja Publisko aicinājumu, ko iesniedzu valsts augstākajām amatpersonām: apturēt šo Rīgas domes deputātu neprātīgo lēmuma realizāciju! Bet izskatās, ka šo postīšanas kāri un destrukciju apturēt pilnīgi varēs tieši ar Rīgas domes vēlēšanām nākamgad. 2025. gada jūnijā.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
