Pienācis laiks paskatīties patiesībai acīs - "Rail Baltica" projekts pašreizējā izskatā ir miris
Aivars Strakšas12.07.2024.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Pienācis laiks paskatīties patiesībai acīs - "Rail Baltica" projekts pašreizējā izskatā ir miris. Ja naudas nav un nav arī sapratnes, kur un kā to iegūt, tad šis sapnis ir izsapņots.
Portālā nra.lv žurnālists A. Kluinis sev raksturīgā veidā, ar ironiju ir precīzi aprakstījis pašreizējo bardaku ap šo projektu. Tur nav pat, ko komentēt. No savas puses vēlos tikai piebilst, ka katrs nākošais solis projekta reanimācijas virzienā stāvokli tikai pasliktinās.
Ja sākotnēji ātrvilciens uz Eiropu kas izmaksātu 2 miljardus eiro, pārvadātu 5 miljonus pasažieru un kādus 17 miljonus tonnu kravu gadā, šķita interesants un vajadzīgs, tad tas pats projekts par 10 miljardiem, ar 3,3 miljoniem pasažieru un ap 700 tūkstošiem tonnu kravu gadā būs katastrofa Latvijas valsts finansēm. Nedrīkst aizmirst, ka arī ekspluatācijas laikā infrastruktūras uzturēšana būs lielā mērā jānodrošina uz valsts budžeta rēķina.
"Rail Baltica" projekts nespēj iekļauties prognozējamajā fiskālajā telpā pat tad, ja valsts līdz 2030. gadam iesaldē visas pārējās budžeta programmas, ieskaitot valsts aizsardzības programmas. Tas nav reāli.
"Rail Baltica" projektu var glābt tikai brīnums ES papildu finansējuma veidā. Latvijas pusei vajag vēl vismaz 6,5 miljardus eiro. Turklāt vajag ātri, citādi neiekļausies termiņos. Vai ir kāds no politiķiem, kurš gatavs šo jautājumu stingri pacelt ES līmenī? Ne tikai paprasīt, bet arī dabūt finansējumu. Neredzu tādu.
Vēl atliek iespēja atteikties no ātrvilciena un izbūvēt vienkāršu, elektrificētu dzelzceļa līniju uz Eiropu un aizmirst par 1435 milimetru dzelzceļa savienojumu ar lidostu. Vismaz pagaidām. Šajā gadījumā sākotnēji var būvēt arī viensliežu. Daudz neietaupīs, bet tomēr. Kā redzam, tad kravu un pasažieru divsliežu ceļam pagaidām nav. Taču arī šeit gan jāspēj pārliecināt ES, gan jāpierunā kaimiņi.
P.S Latvijas politiķiem būtu šis tas ko pamācīties no Dakotas indiāņiem. Beigts zirgs vienmēr ir beigts zirgs un ir jāaprok, lai tas nesmirdētu.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
