Pienākumu izpilde Ušakova stilā: es neesmu vainīga, viņš pats atnāca
Kasīklis11.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Salīdzinoši nesen Latviju pāršalca ziņas par, kā nu jau pat varētu teikt, kārtējo korupcijas skandālu Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme”. Šoreiz tas bija saistīts ar iespējamo kukuļošanas faktu iepirkumā par zemo grīdas tramvaju iegādi. Bija kā kratīšanas, tā arī aizturēšanas. Notika pat sava veida negaidītais – no amata atkāpās Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks.
Rīgas mēra Nila Ušakova pozīcijas palika nesatricināmas. Koalīcija godīgi un saskanīgi kalpoja kā vajag un mēra amats tika nosargāts. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi Rīgas mēram Nilam Ušakovam kā SIA „Rīgas satiksme” kapitāldaļu turētājam paskaidrojumus par vienas no lielākajām galvaspilsētas kapitālsabiedrībām pārvaldību.
Man nebija ne mazāko šaubu, kāds būs Ušakova viedoklis. „Ja mēs runājam par šī konkrētā uzņēmuma uzraudzību, esmu darījis visu iespējamo, kas ir pašvaldības priekšsēdētāja kompetencē un kas viņam jādara atbilstoši likuma normām,” pauda Ušakovs.
Izdzirdot šādus, vārdus gribējās pat asariņu notraukt un no visas sirds just līdzi nabaga mēram, kurš sava nesavtīgā darba dēļ būtu pelnījis vismaz kādu medaļu pie krūts un garantētu uzņemšanu pareizticīgo paradīzē.
Tomēr tajā brīdī galvā sajutu kā velna dakšas dūrienu no pazemes dzīlēm. Pag, pag. Viena reize var gadīties, bet, ja ir vairāk, tad vai nu amatā pilnīgs nejēga, melis vai krāpnieks. Pārbaudīt jau diezgan vienkārši. Domāts darīts, parakājos globālā tīmekļa dzīlēs, meklējot, vai rūpīga strādājošā Ušakova vadītās domes laikā ir vēl bijušas kādas problēmiņas ar iepirkumiem vai korupciju.
Mammīt mīļā, gandrīz uzreiz nožēloju, ka sāku skatīties!
Cenšas ietekmēt ziņas Baltijas Pirmajā kanālā;
Kukuļošana Mājokļu departamentā un Ārijas Stabiņas aizturēšana;
Rīgas brīvostā nelietderīgi un nelikumīgi iztērēts vairāk nekā 41 miljons latu;
„Rīgas nami” pazaudē miljonu;
Maksājumi ar „Saskaņu” saistītai arodbiedrībai;
50 latu kukulis par katru mikroautobusu;
Nanoūdens skandāls;
Fiktīvi darbinieki „Rīgas namu pārvaldniekā”;
KNAB kratīšana Rīgas Centrāltirgū;
Kukuļošana Salu tilta remontdarbos;
Dokumentu viltošana Barona ielas remontdarbos;
Administratīvo resursu izmantošana pašreklāmai.
Un tā tālāk.
Skaidrs, te ir visādi brīnumi, bet kā ir ar iepirkumu jautājumiem? Skatu tālāk, un jau atkal nav ļoti jāiespringst. Lec ārā informācija kā no pārpilnības raga. Te atkal „Rīgas satiksme” par sadārdzinātu degvielas iepirkumu. Arī „Rīgas namu pārvaldnieks” neliek vilties. Tā varētu turpināt un kaut vai līdz pašai Ušakova Masļeņicai uzskaitīt pagātnē jau konstatētos iepirkumus, kuros konstatētas problēmas.
Tiesa, problemātika iepirkumu jomā Ušakovu nav satraukusi, jo nekāda rīcība nav sekojusi. Te uzdūros pavisam svaigai ziņai. Proti, „Vanšu tilta kāpnes par bīstamām tika atzītas pagājušā gada pavasarī, un kopš tā laika tās ir slēgtas. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins iepriekš norādīja, ka kāpņu atjaunošana varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro. Tomēr būvniecības konkursa dalībnieki novembrī atzinuši, ka šāda summa ir pārāk maza, un kāpņu atjaunošanas reālās izmaksas sasniegšot vismaz 170 000 eiro”.
Izlasot šo, nolēmu iejusties mēra ādā un saprast, kā rīkoties, jo, ja sākumā plānoju izlietot 100 000 eiro, tad pēkšņi man jāmaksā 170 000 eiro. Te pat nav jābūt matemātikas profesoram, lai saprastu, ka sadārdzinājums ir 70%. Un tas nepilna gada laikā?! Cik liela tad bija inflācija? Hmm, Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2018.gadam ir samazināta līdz 2.6% (no 2.9% jūnijā). 2019.gada inflācijas prognoze nav mainīta (2.9%).
Te šis jautājums jau kļūst kliedzošs, kurš un kā ir vērtējis iespējamās izmaksas (tāmes) sākotnēji vai tagad. Pat aklais, skatoties procentuālo sadārdzinājumu, redzēs, ka tas ir milzonīgs.
Labi, šo noignorēsim, jo tālāk seko pat interesantākais, Jakrins pasaka, ka būvniecības konkursa dalībnieki novembrī atzinuši… STOP, kas tad par iepirkuma procedūru, kad tā pretendenti var kaut ko paziņot!? Skatu. Atklāts konkurss.
Tagad jau paliek jautri – kā atklātā konkursā, kur izvēles nosacījums ir zemākā cena, pretendenti var vispār ko pasacīt? Viņš iesniedz piedāvājumu, kuru tad komisija vērtē, nepieciešamības gadījumā piesaistot ekspertus, kuri tad izvērtēs iesniegto izmaksu pamatotību. Vēl neizprotami, par kādām iepirkumu procedūras izmaiņām var runāt, ja pēc sākotnējās summas aplēsēm skaidrs, ka runa var būt tikai par konkursiem.
Atgriežoties pie iespējamo izmaksu aplēsēm. Vismaz cik ir nācies saskarties, tad sākumā tiek noteikts nepieciešamais veicamo darbu apjoms. Atbilstoši tam tiek noteiktas arī izmaksas. Turklāt atbilstoši noteiktajām izmaksām tiek veikta tirgus izpēte, lai noskaidrotu, cik šāds pakalpojums varētu izmaksāt. Tad nu tiek plānots budžets, sludināts konkurss, viss notiek, kā jānotiek, un nebūs nepatīkamu pārsteigumu, ka vienas ieplānotās summas vietā pēkšņi var nākties šķirties no citas. Īpaši, ja tā ir nodokļu maksātāju naudiņa.
Oi, tā vajadzētu notikt iestādē, kur iepirkumi tiek kā plānoti, tā arī uzraudzīti, bet Rīgas domē izpratne ir nedaudz citādāka. Ko gan brīnīties, ja Ušakovs uzskata, ka viss ir kārtībā, jo darījis visu iespējamo.
Protams, ka viņam nav jāsēž katrā iepirkumu komisijā un jāvērtē pretendentu iesniegtie piedāvājumi, bet reaģēt, kad ir sistemātiska problemātika, vajadzētu gan. Tad jautājums vietā, ko viņš ir darījis? Sekojis līdzi ziņu virsrakstiem par sadārdzinātajiem iepirkumiem, bet nav painteresējies, kas bijis tam par iemeslu, un pieprasījis, kā pienāktos godīgam saimniekam, lai padotie iepirkumu jomā beidzot sāk strādāt?
Nezinu, vai šāda „visa iespējamā darīšana” vairāk neatgādina nedarīšanu, kuras motīvs var būt vai nu nezināšana vai nu kāda cita ieinteresētība, kura, tiesa, būtu jāvērtē citām institūcijām, bet Ušakovs varētu droši teikt: es neesmu vainīgs, problēmas/pārkāpumi/noziegumi paši atnāca.
Avoti:
https://www.delfi.lv/news/national/politics/ameriks-atkapjas-no-rigas-vicemera-amata.d?id=50672903
http://www.la.lv/opozicijai-neizdodas-gazt-usakovu-izturejis-uzticibas-balsojumu
https://www.db.lv/zinas/varam-pieprasa-usakovam-paskaidrojumus-par-rigas-satiksmes-uzraudzibu-483957
https://www.tvnet.lv/5414928/rigas-satiksme-atklaj-aizdomigus-degvielas-iepirkumus
https://www.makroekonomika.lv/lapa/par-latvijas-bankas-makroekonomiskajam-prognozem
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
