Pienākumu izpilde Ušakova stilā: es neesmu vainīga, viņš pats atnāca
Kasīklis11.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Salīdzinoši nesen Latviju pāršalca ziņas par, kā nu jau pat varētu teikt, kārtējo korupcijas skandālu Rīgas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Rīgas satiksme”. Šoreiz tas bija saistīts ar iespējamo kukuļošanas faktu iepirkumā par zemo grīdas tramvaju iegādi. Bija kā kratīšanas, tā arī aizturēšanas. Notika pat sava veida negaidītais – no amata atkāpās Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks.
Rīgas mēra Nila Ušakova pozīcijas palika nesatricināmas. Koalīcija godīgi un saskanīgi kalpoja kā vajag un mēra amats tika nosargāts. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi Rīgas mēram Nilam Ušakovam kā SIA „Rīgas satiksme” kapitāldaļu turētājam paskaidrojumus par vienas no lielākajām galvaspilsētas kapitālsabiedrībām pārvaldību.
Man nebija ne mazāko šaubu, kāds būs Ušakova viedoklis. „Ja mēs runājam par šī konkrētā uzņēmuma uzraudzību, esmu darījis visu iespējamo, kas ir pašvaldības priekšsēdētāja kompetencē un kas viņam jādara atbilstoši likuma normām,” pauda Ušakovs.
Izdzirdot šādus, vārdus gribējās pat asariņu notraukt un no visas sirds just līdzi nabaga mēram, kurš sava nesavtīgā darba dēļ būtu pelnījis vismaz kādu medaļu pie krūts un garantētu uzņemšanu pareizticīgo paradīzē.
Tomēr tajā brīdī galvā sajutu kā velna dakšas dūrienu no pazemes dzīlēm. Pag, pag. Viena reize var gadīties, bet, ja ir vairāk, tad vai nu amatā pilnīgs nejēga, melis vai krāpnieks. Pārbaudīt jau diezgan vienkārši. Domāts darīts, parakājos globālā tīmekļa dzīlēs, meklējot, vai rūpīga strādājošā Ušakova vadītās domes laikā ir vēl bijušas kādas problēmiņas ar iepirkumiem vai korupciju.
Mammīt mīļā, gandrīz uzreiz nožēloju, ka sāku skatīties!
Cenšas ietekmēt ziņas Baltijas Pirmajā kanālā;
Kukuļošana Mājokļu departamentā un Ārijas Stabiņas aizturēšana;
Rīgas brīvostā nelietderīgi un nelikumīgi iztērēts vairāk nekā 41 miljons latu;
„Rīgas nami” pazaudē miljonu;
Maksājumi ar „Saskaņu” saistītai arodbiedrībai;
50 latu kukulis par katru mikroautobusu;
Nanoūdens skandāls;
Fiktīvi darbinieki „Rīgas namu pārvaldniekā”;
KNAB kratīšana Rīgas Centrāltirgū;
Kukuļošana Salu tilta remontdarbos;
Dokumentu viltošana Barona ielas remontdarbos;
Administratīvo resursu izmantošana pašreklāmai.
Un tā tālāk.
Skaidrs, te ir visādi brīnumi, bet kā ir ar iepirkumu jautājumiem? Skatu tālāk, un jau atkal nav ļoti jāiespringst. Lec ārā informācija kā no pārpilnības raga. Te atkal „Rīgas satiksme” par sadārdzinātu degvielas iepirkumu. Arī „Rīgas namu pārvaldnieks” neliek vilties. Tā varētu turpināt un kaut vai līdz pašai Ušakova Masļeņicai uzskaitīt pagātnē jau konstatētos iepirkumus, kuros konstatētas problēmas.
Tiesa, problemātika iepirkumu jomā Ušakovu nav satraukusi, jo nekāda rīcība nav sekojusi. Te uzdūros pavisam svaigai ziņai. Proti, „Vanšu tilta kāpnes par bīstamām tika atzītas pagājušā gada pavasarī, un kopš tā laika tās ir slēgtas. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins iepriekš norādīja, ka kāpņu atjaunošana varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro. Tomēr būvniecības konkursa dalībnieki novembrī atzinuši, ka šāda summa ir pārāk maza, un kāpņu atjaunošanas reālās izmaksas sasniegšot vismaz 170 000 eiro”.
Izlasot šo, nolēmu iejusties mēra ādā un saprast, kā rīkoties, jo, ja sākumā plānoju izlietot 100 000 eiro, tad pēkšņi man jāmaksā 170 000 eiro. Te pat nav jābūt matemātikas profesoram, lai saprastu, ka sadārdzinājums ir 70%. Un tas nepilna gada laikā?! Cik liela tad bija inflācija? Hmm, Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2018.gadam ir samazināta līdz 2.6% (no 2.9% jūnijā). 2019.gada inflācijas prognoze nav mainīta (2.9%).
Te šis jautājums jau kļūst kliedzošs, kurš un kā ir vērtējis iespējamās izmaksas (tāmes) sākotnēji vai tagad. Pat aklais, skatoties procentuālo sadārdzinājumu, redzēs, ka tas ir milzonīgs.
Labi, šo noignorēsim, jo tālāk seko pat interesantākais, Jakrins pasaka, ka būvniecības konkursa dalībnieki novembrī atzinuši… STOP, kas tad par iepirkuma procedūru, kad tā pretendenti var kaut ko paziņot!? Skatu. Atklāts konkurss.
Tagad jau paliek jautri – kā atklātā konkursā, kur izvēles nosacījums ir zemākā cena, pretendenti var vispār ko pasacīt? Viņš iesniedz piedāvājumu, kuru tad komisija vērtē, nepieciešamības gadījumā piesaistot ekspertus, kuri tad izvērtēs iesniegto izmaksu pamatotību. Vēl neizprotami, par kādām iepirkumu procedūras izmaiņām var runāt, ja pēc sākotnējās summas aplēsēm skaidrs, ka runa var būt tikai par konkursiem.
Atgriežoties pie iespējamo izmaksu aplēsēm. Vismaz cik ir nācies saskarties, tad sākumā tiek noteikts nepieciešamais veicamo darbu apjoms. Atbilstoši tam tiek noteiktas arī izmaksas. Turklāt atbilstoši noteiktajām izmaksām tiek veikta tirgus izpēte, lai noskaidrotu, cik šāds pakalpojums varētu izmaksāt. Tad nu tiek plānots budžets, sludināts konkurss, viss notiek, kā jānotiek, un nebūs nepatīkamu pārsteigumu, ka vienas ieplānotās summas vietā pēkšņi var nākties šķirties no citas. Īpaši, ja tā ir nodokļu maksātāju naudiņa.
Oi, tā vajadzētu notikt iestādē, kur iepirkumi tiek kā plānoti, tā arī uzraudzīti, bet Rīgas domē izpratne ir nedaudz citādāka. Ko gan brīnīties, ja Ušakovs uzskata, ka viss ir kārtībā, jo darījis visu iespējamo.
Protams, ka viņam nav jāsēž katrā iepirkumu komisijā un jāvērtē pretendentu iesniegtie piedāvājumi, bet reaģēt, kad ir sistemātiska problemātika, vajadzētu gan. Tad jautājums vietā, ko viņš ir darījis? Sekojis līdzi ziņu virsrakstiem par sadārdzinātajiem iepirkumiem, bet nav painteresējies, kas bijis tam par iemeslu, un pieprasījis, kā pienāktos godīgam saimniekam, lai padotie iepirkumu jomā beidzot sāk strādāt?
Nezinu, vai šāda „visa iespējamā darīšana” vairāk neatgādina nedarīšanu, kuras motīvs var būt vai nu nezināšana vai nu kāda cita ieinteresētība, kura, tiesa, būtu jāvērtē citām institūcijām, bet Ušakovs varētu droši teikt: es neesmu vainīgs, problēmas/pārkāpumi/noziegumi paši atnāca.
Avoti:
https://www.delfi.lv/news/national/politics/ameriks-atkapjas-no-rigas-vicemera-amata.d?id=50672903
http://www.la.lv/opozicijai-neizdodas-gazt-usakovu-izturejis-uzticibas-balsojumu
https://www.db.lv/zinas/varam-pieprasa-usakovam-paskaidrojumus-par-rigas-satiksmes-uzraudzibu-483957
https://www.tvnet.lv/5414928/rigas-satiksme-atklaj-aizdomigus-degvielas-iepirkumus
https://www.makroekonomika.lv/lapa/par-latvijas-bankas-makroekonomiskajam-prognozem
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
