Piensaimnieku savienība metas labot tās IUB sniegtās ziņas par "valsts slaukšanas kampaņas" uzvarētājiem
PIETIEK06.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, kas pagājušā gada nogalē paziņoja, ka tās izsludinātajā iepirkumā par iespaidīgas piena un piena produktu popularizēšanas kampaņas organizēšanu uzvarējusi Andra Šķēles znota SIA Jazz Communications, pēc vairākām Pietiek publikācijām, kurās apšaubīta šīs "valsts slaukšanas kampaņas" iepirkuma godīgums un tās nepieciešamība vēl kādam, izņemot tās organizētājus, tās vadītāja Jāņa Šolka personā (attēlā) trešdien metusies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, lai "precizētu" un "papildinātu" tam iesniegto informāciju par iepirkumu.
Pietiek jau informējis, ka apšaubāmajā iepirkumā par sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu "uzvarējusi" Juta Pētersona SIA Jazz Communications, kas to apņēmusies sarīkot par 1,318 miljoniem eiro. Šolka vadītā biedrība Iepirkumu uzraudzības birojam bija sniegusi informāciju, ka Šķēles znota uzņēmums ir bijis vienīgais, ar ko notikušas sarunas, un tas viens pats arī atzīts par uzvarētāju šajā iepirkumā.
Taču nu izrādās, ka dienu pēc tam, kad Pietiek Šolku un Pētersonu iztaujāja par virkni neskaidrību un pretrunu saistībā ar šo iepirkumu, Šolks pēkšņi ir meties uz Iepirkumu uzraudzības biroju ar lūgumu tam sniegto informāciju par iepirkumu būtiski precizēt un papildināt.
"2015. gada 4. februārī kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība Valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā ar lūgumu palielināt ievadāmo simbolu skaitu paziņojuma par finansējuma saņēmēja iepirkuma procedūras rezultātiem laukos „Informācija par sākotnējos piedāvājumus iesniegušajiem piegādātājiem”, „Informācija par piegādātājiem, kas piedalījušies sarunās” un „Informācija par uzvarētāju”," Pietiek ceturtdien informēja Iepirkumu uzraudzības birojā.
Tas nozīmē, ka pēc Pietiek publikācijām Šolks pēc savas vai patieso iepirkuma iedvesmotāju iniciatīvas ir nolēmis, ka līdz šim sniegto informāciju nepieciešams būtiski papildināt un/vai grozīt. Pietiek informēs par to, kādas tad būs jaunās par iepirkumu sniegtās ziņas.
Kā jau informēts, Šolks joprojām nav spējis vai vēlējies atbildēt uz šādiem Pietiek jautājumiem, ko viņš bija lūdzis iesniegt rakstveidā:
- portāls Pietiek vēlas iepazīties ar piedāvājumu, ko iepirkumā sākotnēji iesniedza tā uzvarētājs SIA Jazz Communications. Lūdzu, dariet zināmu, kā ar to var iepazīties.
- vai iepirkuma laikā Jūs bijāt lietas kursā par Latvijas Reklāmas asociācijas atzinumu, ka šajā piedāvājumā cenas mākslīgi sadārdzinātas par 30-40%. Kādas bija Jūsu konkrētās darbības, to uzzinot?
- vai šajā piedāvājumā pēc tam tika izdarītas kādas izmaiņas? Kādas? Kādēļ?
- portāls Pietiek vēlas iepazīties ar to piedāvājumu saistībā ar šo iepirkumu, ko kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība nosūtīja izvērtēšanai Eiropas Komisijai. Lūdzu, dariet zināmu par iespējām ar to iepazīties.
- vai Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai ir bijušas sarunas ar Jazz Communications par to, kur iegūt tos 20% finansējuma, kas nepieciešami projektā kā pašu finansējums? Ja jā, kādas, ar ko?
- lūdzu, nosauciet visus tos uzņēmumus, kuri ir piekrituši piedalīties šī projekta finansēšanā, un summas, ko tie ir gatavi nodrošināt. (Iepriekšējā intervijā Jūs apgalvojāt, ka "mēs arī veicām aptauju, kas ir gatavi šo kampaņu atbalstīt".)
- vai Jūs joprojām paliekat pie apgalvojuma, ka pats esat sagatavojis minētā iepirkuma nolikumu?
- kāpēc tika pagarināts pieteikšanās termiņš iepirkumā? Kurš par to lēma? Kā skaidrojat to, ka tas notika vienā laikā ar līdzīgas kampaņas attiecībā uz aitas gaļas lietošanu pieteikšanās termiņa pagarinājumu?
- iepirkuma nolikuma grozījuma dokumentos sadaļā properties kā dokumenta sagatavotājs parādās viena un tā pati persona - kāda Irina. Kas ir šī Irina?
- Jūs esat minējis ļoti veiksmīgo Siera kluba organizēto sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņu. Vai jums ir zināms, kā šī kampaņa mainījusi siera patēriņu? Kā? Vai tas palielinājies? Par cik?
- kādus rezultātus sagaidāt savai kampaņai, cik lielu piena produkta patēriņa palielinājumu prognozējat? Uz kādu tieši analīzi un aprēķiniem tā balstās?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
