Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekavējoties pēc PNB bankas (bijušās Norvik bankas) darbības apturēšanas piepildījies vēl viena pēdējo mēnešu bestsellera – Indriķa Latvieša romāna „Nauda” izteiktais pareģojums par gaidāmajiem notikumiem Latvijas finanšu pasaulē: pēc atbrīvošanās no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Pētera Putniņa tās jaunā pagaidu vadība, pakļaujoties spiedienam, ir atjaunojusi amatā komisijas darbinieci Maiju Treiju, kura aprīlī bija atstādināta, nākot klajā ziņām par viņas saistību ar izšķērdēšanām Meridian Trade Bank un vairākiem kriminālprocesiem. Šī atjaunošana ļoti atgādina romānā „Nauda” aprakstīto situāciju ar „FTK darbinieci Reiju” un „FTK vadītāju Puntiņu”, ka Pietiek šodien publicē daļu no attiecīgās romāna nodaļas.

„Ilmārs Rimēvičs pašlaik ar vislielāko rūpību un uzmanību ķērās pie jaunā viņam piegādātā faila.

Uzziņas materiāls – Maija Reija, Finanšu tirgus komisijas Atbilstības departamenta direktore

FTK ierindas darbinieku vidū lielu neizpratni radījusi tā saukto 34. noteikumu pieņemšana. Pēc būtības tā esot lieka laika un resursu tērēšana kā FTK, tā arī finanšu iestādēs. Īstas jēgas no šo noteikumu pieņemšanas neesot, un rezultātu naudas atmazgāšanas apkarošanā tie nenes. Faktiski noteikumu ievērošana novērš un sašķeļ uzmanību cīņā ar atmazgāšanu.

Visi saprotot, ka apiet noteikumus par klientu riska klasifikāciju var. Šobrīd rezultāts esot tāds, ka pēc noteikumu pieņemšanas faktiski palielinājies atmazgāšanas īpatsvars, jo aktivizējies slānis, kas neietilpst t. s. augsta riska klientu kategorijā. FTK to saprot, taču atzīt negrib un negribēs, jo paši iniciēja un lobēja noteikumu pieņemšanu.

Šis gadījums esot spilgts piemērs “aizjūras kaimiņu” nepamatotajām iniciatīvām un pēc būtības klaja iejaukšanās valsts finanšu sistēmā. Šo noteikumu pieņemšanu īpaši aktīvi lobējusi Maija Reija. Vēlreiz atgriežoties pie minētā, avots izteicās, ka FTK valdot uzskats par to, ka šie noteikumi ir reāls kaitējums valstij.

Par “grupējumiem” runājot, pēc avota domām, pašlaik tādi ir Atbilstības kontroles departamenta vadītājai Maijai Reijai ļoti simpatizējošie un mazliet mazāk simpatizējošie. T. i., ja darbinieks, kurš strādās pavisam citā ar M. Reiju nesaistītā struktūrvienībā un izrādīs viņai kaut kāda veida necieņu vai kā citādi nesimpatizēs, no M. Reijas puses tiks pieliktas visas pūles, lai no šī darbinieka atbrīvotos.

Ja darbinieks būs simpātisks M. Reijai, tad viss būs kārtībā. Iebilst viņai nedrīkst, pretējā gadījumā var krist nežēlastībā. M. Reija pašlaik ir sava veida neformālais līderis. Īpaši atriebīga sieviete. Mazam cilvēkam piemītošo kompleksu un sindromu saasināts sakopojums. Pēc rakstura ļoti nepatīkams cilvēks. Kolektīvā viņu neviens īpaši neciena. Gaida, kad viņa aizies pensijā.

Īpaši pietuvināta persona esot Gunta Rasāne. Reija vispār cenšoties vākt darbiniekus no bijušās darbavietas – “Maksibankas”. M. Reija jau ir pirmspensijas vecumā, taču iespaids tāds, ka kaut ko “atstrādājot”. Avota rīcībā esot informācija, ka vismaz pāris reizes viņai bijusi telefoniska saruna ar Latvijas Centrālo banku, kurā M. Reijai esot lasīta morāle par kaut ko neizdarītu. Cik saprotams, tas nav saistīts ar darba pienākumiem, jo LCB nevarot pavēlēt FTK, tāpēc, domājams, M. Reija kaut ko nav izpildījusi, kā pienākas.

Šobrīd FTK iekšienē ir divas mokošas problēmas. 1. Kā “izčakarēt” “CBLV banku”. 2. Kā tikt vaļā no Maijas Reijas. Pēc avota teiktā, šajās problēmas ierauta lielākā daļa kolektīva, un nosacīti ir izveidojušies divi grupējumi, kuru viedokļi par problēmām ir diametrāli pretēji.

Iniciatore šīm aktivitātēm viennozīmīgi ir Maija Reija. Tas saistīts ar pēdējiem notikumiem, kad banka vinnēja tiesu un “aizgāja” no soda. Problēma it kā bija pieklususi, taču š. g. janvārī šī ideja atkal ir aktualizējusies. Tas, kā sagādāt problēmas “CBLV”, pēc daļas FTK darbinieku domām, no M. Reijas puses jau ir ieguvis šizofrēniskus apveidus un robežojoties ar slimīgām iedomām par to, ka caur banku plūstot bērnu pornogrāfijas izplatīšanā, ieroču tirdzniecībā u. tml. iegūtie līdzekļi.

Jāteic, ka janvāra sākumā M. Reija sakarā ar kaut ko neizdarītu “CBLV” vecajā lietā esot nokļuvusi FTK vadītāja nežēlastībā. It kā pat esot iedots kaut kāds disciplinārs sods, taču nekur atklātībā tas neesot nonācis. Tas tad arī bijis par iemeslu gatavot aktivitātes pret “CBLV”. Konkrēti, kas un kad tiks darīts, tiekot turēts lielā slepenībā.

Apmēram pirms nedēļas M. Reijas pakļautībā strādājošā eksperte esot izmetusi, ka drīz sākšoties “aktivitātes” pret “CBLV”, taču neko nav konkretizējusi. Zināms, ka procesam tiekot piesaistīta uzraudzības eksperte Andra Krāsiņa. Pēc avota vārdiem, stulba, bet izpildīga un M. Reijai uzticīga darbiniece. Ja esot risināmi kādi kutelīgi jautājumi, tad parasti revīzijās tiekot sūtīta A. Krāsiņa.

Tā, piemēram, bijis ar “Telegrāfa banku”. Revīzija, kuru veica A. Krāsiņa, notika 2017. gada martā. Pārkāpumi naudas atmazgāšanas jomā (FTK kompetences ietvaros) tikuši atrasti, taču izziņa un noslēdzošais dokuments par revīziju dienas gaismu neesot ieraudzījis vēl 2018. gada janvārī. Pēc avota domām, bankas vadība esot notušējusi nepilnības, “sarunājot” ar M. Reiju.

Iespējamās akcijas pret “CBLV” ir sadalījušas atbildīgos darbiniekus divās nometnēs. Vieni, kuri ir pret un pamato savu nostāju ar tādu akciju bezjēdzību, un otrā daļa, t. s. M. Reijas piekritēji, kuri ir gatavi “doties kaujā”. P. Puntiņa nostāja šinī jautājumā esot neitrāla, drīzāk pragmatiska. Viņam esot vieglāk vadīt kolektīvu, kurš ir sašķēlies un kurā valda intrigas. Vēl attiecībā uz “CBLV” M. Reija esot izteikusies, ka bankā viņai esot daži cilvēki, kuri palīdzēs realizēt plānu.

Tie darbinieki, kuri būtu ieinteresēti M. Reijas aiziešanā, ir faktiski par pārmaiņām, stagnēšanas izbeigšanu, prestiža celšanu un sadarbības veicināšanu ar finanšu iestādēm. Tie, kuri ir pret, viennozīmīgi stāv un krīt par M. Reiju. Attiecības starp grupējumiem īpaši saasinājās pagājušā gada beigās un šā gada sākumā, kad kļuva aktuāls jautājums par M. Reijas vietnieka iecelšanu.

Bija iekšējais konkurss, kurā piedalījās Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Barkovskis un Nebanku uzraudzības daļas vadītāja Sandra Cielava. S. Cielavu atbalstīja un faktiski virzīja P. Puntiņš. Arī K. Barkovski netieši atbalstīja P. Puntiņš.

Viss beidzās ar to, ka M. Reija sāka “bosingot” abus kandidātus, tie atteicās no konkursa, un vietnieks aizvien nav iecelts. Kad notiks jauns vietnieka amata konkurss, neviens nezina. Kuluāros gan runā, ka M. Reija vienkārši ne ar vienu negrib dalīt varu, tāpēc, lai kas arī notiktu, viņa vietnieka amatu torpedēs.

Faktiski šīs intrigas, kas pastāv iestādē, kavē tās darbību. Veselais saprāts rāda arī to, ka M. Reijas izveidotā banku kontroles sistēma nevis ierobežo aizdomīgus finanšu darījumus, bet gan veicina tos.

Runājot par ikdienas darbu, 80% gadījumu M. Reijas darba dienu ievada konfidenciālas sarunas ar G. Rasāni. Ja runā par abu personu savstarpējām attiecībām, tad jāatzīmē, ka viņu starpā esot notikusi kolosāla tuvināšanās. To nevar pat salīdzināt ar attiecībām pirms gada.

Abas personas ir izteiktā un stabilā opozīcijā vadītājam. Būtībā par jebkuru jautājumu viņas ir opozīcijā. Brīžiem abu nostāja robežojoties ar stulbumu un esot pretrunā ar veselo saprātu. It īpaši, ja vadītājam ir savs viedoklis, tad abas noteikti būs opozīcijā. Protams, abas cenšas savai asij piesaistīt pārējos darbiniekus.

Pusdienās M. Reija parasti iet kopā ar G. Rasāni. Vairākums darbinieku pusdienojot Rīgas Domes kafejnīcā, bet viņas abas šeit neesot redzētas. Savu kabinetu vienmēr aizslēdz. Bieži vien, it īpaši pēdējā laikā, ieslēdzas kabinetā.”

Reija… Rasāne… Reija un Rasāne… Atstādinātais Centrālās bankas prezidents domīgi pakasīja zodu. Šķiet, te gan varēja kaut ko darīt arī ar, tā sacīt, Mortensona metodēm.”

Novērtē šo rakstu:

59
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...