Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera02.12.2024.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Tajā pašā laikā IKZK 2024.gada 13. novembra sēdē IZM prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei ir pretrunā ar šiem noteikumiem - tiek plānota vispār atteikšanās no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.
Atgādinām, ka šo eksāmenu ieviešanai nav nepieciešamas izmaiņas Skola 2030 izstrādātajā mācību saturā. Visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguve jau šobrīd ir obligāta. Eksāmens kalpo kā instruments, lai izmērītu valsts vidējās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.
Šie dati palīdzēs skolotājiem, skolu vadītājiem un to dibinātājiem, izglītības politikas veidotājiem pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un atbalstu, kā arī būs informācijas avots skolēniem un vecākiem par skolās piedāvātās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.
2022. gada nogalē LDDK, LTRK, LETERA, LAĶĪFA, LKF, MASOC, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Fizikas skolotāju asociācija, vēlāk pievienojoties arī Augstākās Izglītības padomei un Latvijas Zinātņu akadēmijai, vērsās ar aicinājumu pie valsts augstākajām amatpersonām, lai steidzami risinātu kritisko situāciju dabaszinātņu izglītības jomā, norādot, ka ar katru gadu samazinās to vispārizglītojošo skolu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu.
Turklāt pēc Eurostat datiem Latvijā dabaszinātņu studentu daudzums no studentu kopskaita ir zemākais Eiropas Savienībā. Tas savukārt atstāj negatīvas sekas gan iespējās Latvijā attīstīt zinātņietilpīgas tautsaimniecības nozares, gan iedzīvotāju spējā analizēt norises vidē un kritiski izvērtēt informāciju.
IKZK 2024.gada 13. novembra sēdē IZM prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei, kas ir “padiskutēts” IZM, ir nekompetents un pat kaitniecisks Latvijas konkurētspējai nākotnē. Pilnveide, atsakoties no dabaszinātnes eksāmeniem, nerisina pamata problēmu – skolēniem nav zināšanu. Neiemācot dabaszinātņu pamatus skolā, nav ne mazāko cerību, ka šie jaunieši augstskolās spēs apgūt inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un citas gan šobrīd, gan nākotnē nepieciešamās profesijas.
Jautājums par centralizēto eksāmenu nepieciešamību ir diskutēts 20 gadus un tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka no 2025./26. mācību gada katram vidējās izglītības sertifikāta pretendentam būs jākārto vismaz viens no dabaszinātņu eksāmeniem – fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī vai dabaszinātnēs vispārīgajā līmenī. Pamatskolas absolventiem no 2024./25. mācību gada obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes.
Šis lēmums kalpo gan kā skaidrs valsts apliecinājums izpratnei par dabaszinātņu nozīmīgumu valsts attīstībai, gan kā pamudinājums pašvaldībām nodrošināt iespēju skolēniem kvalitatīvi apgūt dabaszinātnes.
IZM virzītajam priekšlikumam vienīgais racionālais izskaidrojums ir IZM nespējas vai nekompetences atzīšana eksāmena organizēšanā. Mums ir sen zināma katastrofāla situācija ar skolēnu dabaszinātņu zināšanām valstī un skolu spēju tās kvalitatīvi nodrošināt. Problēmas risināšana, izliekoties, ka tā neeksistē, ierēdniecībā ir sena un pārbaudīta metode. Lieliski strādā īstermiņā, bet ir ar graujošām sekām Latvijas valstij nākotnē. Nodokļu ieņēmumus nerada Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas un ierēdniecība, tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.
Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
