Pieprasījums Latvijas Televīzijai par manipulēšanu ar sabiedrības viedokli, noslēpjot politisko partiju novembra reitingus
PIETIEK27.12.2023.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Latvijas Televīzija atzina, ka tā ir noslēpusi no sabiedrības politisko partiju reitingus, jo tie nav bijuši “pareizi” un varējuši “maldināt sabiedrību”, Lato Lapsa ir vērsies pie tās vadības (attēlā – LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede), pieprasot atklāt šī “redakcionālā lēmuma” pieņēmējus, kas tāpat ir noslēpti no sabiedrības, kā arī minēt visus citus gadījumus, kad šā gada laikā “sabiedriskā” televīzija ir slēpusi no sabiedrības tai būtisku informāciju. Pietiek publicē šo pieprasījumu pilnā apmērā.
Šā gada 23. decembrī „sabiedriskā” medija mājaslapā publicēts raksts, par kura autoru uzdota „LTV Panorāma” un kurā minēts:
„Decembris premjeres Evikas Siliņas partijai "Jaunā Vienotība" nav bijis veiksmīgs, pētījuma centra SKDS aptauja liecina, ka partijas reitings ievērojami krities. Tiesa, tā saglabāja līderpozīcijas, un tai sekoja Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība.
Politisko partiju reitingi decembrī (aptauja notika no 2. līdz 11. decembrim) liecina, ka uz jautājumu "Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu", 8,3% atbildējuši, ka par "Jauno Vienotību", par Zaļo un Zemnieku savienību balsotu 7,8%.
Nacionālā apvienība ir trešajā vietā, tā tikai nedaudz atpaliek no ZZS, ar 7,7%, tai seko partija "Latvija pirmajā vietā" – 7,2%, tālāk "Progresīvie" – 6,7%, "Stabilitātei!" – 5,8% un "Apvienotais saraksts" – 5,6%.
Decembrī "Jaunā Vienotība" ir piedzīvojusi ievērojamu kritumu. Salīdzinot ar novembri, reitingi samazinājušies par 2,8 procentpunktiem. Savukārt Nacionālā apvienība pieaudzējusi popularitāti decembrī par 1,5 procentpunktiem.
Novembrī par "Jauno Vienotību" bija gatavi balsot 11,1% aptaujāto. LTV redakcionālais lēmums bija novembra reitingus atsevišķi neizcelt, jo aptauja veikta laikā, kad tikai sāka uzņemt apgriezienus bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") skandāls ar privātajiem lidojumiem, un varēja maldināt sabiedrību.”
No šī raksta izriet, ka kādas neminētas personas – visticamākais, VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki, bet, iespējams, arī vēl citas personas – šā gada novembrī ir pieņēmušas lēmumu noslēpt no sabiedrības nozīmīgu informāciju – pētījumu centra SKDS sagatavotos un VSIA „Latvijas Televīzija” nodotos politisko partiju šā gada novembra reitingus, jo šī informācija varējusi „maldināt sabiedrību”.
Politisko partiju reitingi ir informācija, kas rāda sabiedrības viedokli par konkrētām partijām aptaujas veikšanas laikā, un kā tāda tā var maldināt sabiedrību tikai gadījumā, ja ir tikusi viltota.
Publikācijā nav minēts nekas tāds, kas norādītu uz to, ka vārdā neminētajām personām - VSIA „Latvijas Televīzija” darbiniekiem vai citām lēmumu pieņēmušajām personām – būtu bijusi informācija par to, ka aptaujas rezultāti ir viltoti.
Ne par šiem, ne par kādiem citiem pētījumu centra SKDS sagatavotiem reitingiem VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki nekad nav izteikuši faktos pamatotu viedokli, ka tie būtu viltoti.
Tieši pretēji: rakstā ir skaidri norādīts, ka vārdā neminētās personas – VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki vai vēl citas personas – lēmumu noslēpt no sabiedrības nozīmīgu informāciju – pētījumu centra SKDS sagatavotos un VSIA „Latvijas Televīzija” nodotos politisko partiju šā gada novembra reitingus – šā gada novembrī ir pieņēmušas tikai tāpēc, ka nav vēlējušās, lai sabiedrība iepazīstas ar šo informāciju.
Tādējādi ir acīmredzama šo vārdā neminēto personu vēlme manipulēt ar sabiedrības viedokli, slēpjot no tās nozīmīgu informāciju, kas ir absolūti pretēja sabiedriskajiem medijiem noteiktajiem pienākumiem un diskreditē sabiedrisko mediju darbu.
Fakts, ka ir notikusi manipulēšana ar sabiedrības viedokli, nav apšaubāms: iepriekš šie reitingi, par kuriem VSIA „Latvijas Televīzija” maksā pētījuma veicējam ar nodokļu maksātāju naudu, ir tikuši publicēti regulāri katru mēnesi.
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikāciju par „sabiedriskā” medija manipulācijām ar sabiedrības viedokli, slēpjot no tās nozīmīgu informāciju, vēlos no VSIA „Latvijas Televīzija” saņemt atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) kas (vārds, uzvārds, amats) bija tās personas, kas pieņēma „redakcionālo lēmumu” noslēpt („atsevišķi neizcelt”) no sabiedrības nozīmīgu informāciju – pētījumu centra SKDS sagatavotos un VSIA „Latvijas Televīzija” nodotos politisko partiju šā gada novembra reitingus?
2) kā tieši šis lēmums atbilda normatīvajos aktos noteiktajiem sabiedriskā medija pienākumiem un funkcijām?
3) miniet visus pārējos gadījumus, kad šā gada laikā VSIA „Latvijas Televīzija” darbinieki ir pieņēmuši „redakcionālus lēmumus noslēpt no sabiedrības nozīmīgu informāciju.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
