Pieprasījums Tieslietu ministrijai: Bordānam nāksies atklāt visu informāciju par it kā notiekošo un vēl plānoto tieslietu sistēmas auditu - vai atvainoties par meliem
Lato Lapsa02.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 2. augustā laikrakstā Latvijas Avīze publicēts mans raksts, kurā uz manā rīcībā esošo faktu pamata izdarīts secinājums, ka pašreizējais tieslietu ministrs J. Bordāns ir paklusām atteicies no februāra sākumā skaļi pieteiktā plāna šogad par aptuveni pusmiljonu eiro veikt visaptverošu tieslietu sistēmas auditu. Šis pats J. Bordāns 2. augustā sociālajā tīklā Twitter ir paudis šādas ziņas: „Jāapbēdina Lato Lapsas cienītāji. Viņš kārtējo reizi dezinformē tautu. TM audits notiek un notiks kā bija plānots..”
Saistībā ar gatavojamu mediju publikāciju vēlos saņemt no Tieslietu ministrijas (TM) šādu informāciju un atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) Ko tieši ministrs ir apzīmējis ar salikumu „TM audits”? Vai runa ir par visaptverošu tieslietu sistēmas auditu, kādu februārī apsolīja tieslietu ministrs, vai kādu citu auditu – piemēram, J. Bordāna paša vadītās Tieslietu ministrijas iekšēju auditu?
2) kāds tieši „TM audits” pašlaik notiek, kā to ir apgalvojis tieslietu ministrs? Miniet audita nosaukumu, tā veicējus (juridisko personu, ja tā ir piesaistīta persona; valsts amatpersonas – vārdu, uzvārdu, amatu -, ja audita veicēji ir valsts iestāžu darbinieki).
3) Miniet šī audita sākšanas laiku un plānoto beigu laiku. Nosūtiet man iepirkuma dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām pasūtīts (ja tāds ir pasūtīts kādai trešajai juridiskajai personai). Nosūtiet man iekšējās lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām ir sākts.
4) Kādu iemeslu dēļ J. Bordāns 16.jūlijā MK iesniegtā ziņojumā oficiāli apliecināja, ka viņa vadītā ministrija atsakās no „Tieslietu ministrijas budžeta programmai 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” 2019. gadam atbalstītā prioritārā pasākuma “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte” piešķirtā finansējuma 500 000 euro apmērā, kuru 2019. gadā netiek plānots apgūt”?
5) Kādiem tieši mērķiem ministrija bija pieprasījusi šos 500 000 eiro? Ko sevī ietvēra prioritārais pasākums “Justīcijas institūciju funkciju un procesu izvērtējums, t.sk. izmeklēšanas institūta reformēšanas iespēju izpēte”? Kādu iemeslu dēļ šis pasākums šogad tomēr netiek veikts?
6) Kāds tieši „TM audits” „notiks kā bija plānots”, kā to ir apgalvojis tieslietu ministrs? Miniet audita nosaukumu, tā veicējus (juridisko personu, ja tā ir piesaistīta persona; valsts amatpersonas – vārdu, uzvārdu, amatu -, ja audita veicēji ir valsts iestāžu darbinieki).
7) Miniet šī audita sākšanas laiku un plānoto beigu laiku. Nosūtiet man iepirkuma dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām pasūtīts (ja tāds ir pasūtīts kādai trešajai juridiskajai personai). Nosūtiet man iekšējās lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāds audits tiešām ir plānots.
Ja gadījumā šādu informāciju nevarat sniegt, lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ J. Bordāns šodien ir izplatījis melus, apgalvojot, ka „TM audits notiek un notiks kā bija plānots”?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
