Piesārņojošie Meroni uzņēmumi uzsāk atklātu konfrontāciju ar ventspilniekiem: neielaiž teritorijā vicemēru, iedzīvotājus
Imants Liepiņš23.07.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ventspilnieks
26.07.2018. 00:18»
Liepiņ,
ar kur bildes ar putekļu mākoņiem
Pilns Feisbuks.Rīgas mēdijus tas neinteresē. Un ko Tu hūti piesauc, iedzīvotāji ceļ traci.
boom
24.07.2018. 17:31Koļegova pateica, ka viss ir normas robežās. Ko nu pundura pakalpiņi darīs? Tāds aplauziens.
ne1
24.07.2018. 16:35vissmieklīgākais, ka tas robertiņš ir mūsu pērkamās prokuratūras ieceltais arestētā īpašuma īpašuma pārvaldītājs, bet prese jau to dēvē par īpašnieku.... tātad pārvaldnieks ir jau prihvatizējis pārvaldāmo īpašumu... un kas arestēto īpašumu atgriezīs, kad kārtējo reizi tiesa atzīs, ka īpašums ir jāatgriež īpašniekam... tad kārtējo reizi par izsaimniekoto mantu nāksies maksāt no nodokļu maksātāju kabatas...
Liepiņ,
24.07.2018. 10:10ar kur bildes ar putekļu mākoņiem?
Kad tādi bija Rīgā, tad internets bija pilns ar bildēm. Tomēr par Rīgu tu neko neraksti.
Tas tikai pierāda, ka par naudu hūtes labā uzrakstīsi jebkādas muļķības.
Kaspars Gerchards
23.07.2018. 19:30Viņa pauda, ka šobrīd visā valsts teritorijā ir palielināta putekļu koncentrācija gaisā, skaidrojot to ar sausajiem un karstajiem laika apstākļiem. Viņa pieļāva, ka iedzīvotāji pamanījuši brīdi, kad vējš putekļus uzcēlis gaisā, un tie nonākuši pilsētas ielā. "Kamēr ielas nemazgā, tikmēr vējš tur dzenā, un putekļi tur ir," sacīja Koļegova.
Tirsmants Ziepiņš
23.07.2018. 17:08Atkal pietiekomā hūtsmēslu vēššš no aukšš un apukšš pūššššš..
Par samērīgu atlīdzību, izsūkātu no izkaltušās trubas pundurkrāna noplūdēm....
Q
23.07.2018. 15:45Kas vēl vienkāršāks, iesniegt tiesā un uzlikt sodu pāris miljonu apmērā, par ventspilnieku veselības bojāšanu!Šitiem lopiem vistrakāk kremt naudas zaudēšana!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
