„Pieteicies” jauns pretendents uz „Rīgas satiksmes” sodu nemaksāšanas rekordu

Pietiek turpina publicēt portāla rīcībā nonākušos datus no Rīgas satiksmes informācijas sistēmas, kuri uzskatāmi parāda, kā gadījumos, kad automašīnai uzlikts bloķētājs, bet soda naudu maksāt negribas, „glābējzvanu” Rīgas satiksmes vadības pārstāvjiem, pēc visa spriežot, izmantojuši daudzi desmiti, domājams, pat simti cilvēku, kuru vidū ir gan Rīgas satiksmes vadības pārstāvji, gan viņu ģimenes locekļi, gan uzņēmuma ierindas darbinieki un to radinieki, gan Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki.

Šajos gadījumos, kā rāda noplūdušie dati, bloķētāji automašīnām noņemti, soda naudas no „īpašajiem iedzīvotājiem” nav iekasētas, savukārt datu sistēmā fiksēti visdažādākie attaisnojumi: visbiežāk minēts, ka pēkšņi sabojājies stāvvietu dators, taču tāpat bieži vien izrādījies, ka automašīnas īpašniekam it kā ir abonements vai arī viņš it kā samaksājis ar īsziņu.

Līdzšinējais „rekordists” Aigars Kalniņš (Rīgas satiksme, atbildot uz Pietiek jautājumiem, apstiprina, ka tiešām „Rīgas satiksmē strādā Aigars Kalniņš, un viņš ir Tehniskās nodaļas vadītājs”) šo personu vidū izcēlās īpaši – un ne tikai tāpēc, ka, ja ticēt Rīgas satiksmes kontrolieru oficiālajiem datiem, kas nonākuši Pietiek rīcībā, bieži vien no savai automašīnai uzliktā riteņa bloķētāja spējis atbrīvoties, pats to noņemot, bet arī tāpēc, ka trīs gadu laikā no 19 gadījumiem, kad viņa automašīnai uzlikta soda nauda par nemaksāšanu pašvaldības autostāvvietās, tikai vienu reizi samaksājis aprēķināto trīs latu maksu.

Taču, kā izrādās, iespējams, ka viņam uz pēdām cieši min Raimonds Gailis ar viņam piederošo Audi markas automašīnu (valsts reģistrācijas numurs GC 3635): Pietiek rīcībā esošie Rīgas satiksmes dati rāda, ka no 19 gadījumiem, kad automašīnai uzlikts tā saucamais „klamburs”, tikai vienā gadījumā bloķētājs noņemts patvaļīgi (šis rādītājs būtiski atpaliek no Aigara Kalniņa demonstrētajām prasmēm), toties vairāk nekā desmit vietās, kur vien apstājusies Audi automašīna, stāvvietu datori visi kā viens izrādījušies bojāti, un Gaiļa auto izsprucis bez sodanaudas maksāšanas.

Pats Gailis, kuram Pietiek nosūtīja datus par pāris no šiem gadījumiem, elektroniskā pasta vēstulē paziņoja, ka viņam esot grūti komentēt šos datus, jo tie „nesniedz pilnu informāciju par notikumu”. Viņaprāt, „objektīvu informāciju par šajā sistēmā esošo datu izmantošanu, lai izdarītu secinājumus par iespējamiem pārkāpumiem, varētu sniegt tikai policija vai neatkarīga ekspertīze”. Tiesa, to gan viņš atceroties, ka „bieži esmu ziņojis par autostāvvietu aparātu bojājumiem”.

Savukārt ne Rīgas satiksme, ne tās vadītājs Leons Bemhens (attēlā) nevēlējās sniegt atbildes uz jautājumiem, cik reizes 2011. un 2012. gadā riteņa bloķētājs Rīgas satiksmes pārraudzītajās automašīnu novietošanas vietās ir uzlikts Raimonda Gaiļa valdījumā esošajai automašīnai Audi ar valsts reģistrācijas numuru GC 3635, cik no šīm reizēm Gailis nav samaksājis aprēķināto soda naudu un ar ko tas skaidrojams.

Pietiek informācijas avoti Rīgas satiksmē ir norādījuši – ja gadījumā uzņēmuma vadībai ienāks prātā atbildēt, ka soda naudas neiekasēšanas iemesls ir stāvvietu datora bojājums vai mēneša abonementa esamība, nepieciešams pieprasīt oficiāli reģistrētus datus par to, kad saņemts signāls par datora bojājumu, un par mēneša abonementa numuru. Ja uzņēmuma vadība aizbildināšoties ar fizisko personu datu aizsardzību, būšot vairāk kā skaidrs, ka nav bijis ne šādu signālu, ne šādu abonementu. Tieši šādi aizbildinājumi no Rīgas satiksmes ir saņemti arī attiecībā uz Gaili.

Līdz šim Pietiek Raimondu Gaili publikācijās par noplūdušajiem Rīgas satiksmes datiem nebija pieminējis, vienā no šīm publikācijām vien norādot, ka „Rīgas satiksmes vadība vēl joprojām nevēlas atbildēt uz jautājumiem par virkni konkrētu automašīnu un to īpašnieku, kuru braucamajiem aizdomīgos apstākļos noņemti riteņa bloķētāji. Šo personu vidū ir (..) arī Rīgas satiksmes darbinieku arodbiedrības redzams pārstāvis Raimonds G., kāda pazīstama restorāna saimnieks u.c.”.

Taču jau no šīs publikācijas novembra vidū Gailis bija nopratis, par ko runa, un ir vērsies Valsts policijā, paziņojot, ka „minētajā rakstā ietvertā informācija neatbilst patiesībai, aizskar manu godu un cieņu un ceļ man neslavu”, līdz ar ko viņš lūdzot uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, atzīt viņu par cietušo un saukt vainīgo personu pie atbildības.

Tāpat Gailis arī paziņojis, ka „minētajā rakstā ietvertā informācija neatbilst patiesībai, tā aizskar manu godu un cieņu”, līdz ar ko viņš pieprasot atsaukt par viņu publicētās ziņas – „t.i., atsaukt rakstos norādīto par Rīgas satiksme darbinieku arodbiedrības redzamo pārstāvi Raimondu G., kā personu, kura, izmantojot „„glābējzvanu" Rīgas satiksmes vadības pārstāvjiem", nav maksājusi soda naudu par riteņa bloķētāja noņemšanu no automašīnas”.

Gailis gan nevēlējās Pietiek norādīt, kurā tieši publikācijā viņš ir nosaukts par „glābējzvana” izmantotāju, tā vietā taisnojoties, ka, „ņemot vērā to, ka rakstos ietvertā informācija ir vērsta pret auto īpašnieku, nevis pret personu, kura likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par vainīgu rakstā norādītajās darbībās, jāuzsver, ka apstāklis, ka personas īpašumā ir transporta līdzeklis, nepadara personu par vainīgu visos grēkos un nedod nevienam tiesisko pamatu sniegt nepatiesas ziņas par šo personu, paužot viedokli par tās negodīgumu, jo vairāk tāpēc, ka Latvijas Republikas Satversmē ir nodibināts, ka ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu”.

Pietiek turpinās publiskot datus par Rīgas satiksmes darbiniekiem un to ģimenes locekļiem, kā arī Rīgas pašvaldības struktūru darbiniekiem, kuri spējuši regulāri izvairīties no nepieciešamības maksāt soda naudas par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu bez maksas. Visus noplūdušos Rīgas satiksmes datus Pietiek jau nosūtījis arī Valsts policijai.

Novērtē šo rakstu: