Pieteikums administratīvajai tiesai par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei sniegt informāciju
Pietiek lasītāja01.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2017.gada 22.maijā Pieteicēja nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam ar lūgumu sniegt skaidrojumu par 2016.gadā pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietoto finansējumu 27 miljonu eiro apmērā. Lai saņemtu precīzu un saprotamu informāciju, Pieteicēja formulēja astoņus jautājumus, iekavās norādot precīzu vēlamās atbildes formu (pārsvarā – konkrētu finansējuma summu, izteiktu eiro).
Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka ir iepazinusies ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes vēstuli par līdzīga satura jautājumiem, tāpēc lūdza tajā ietverto informāciju neatkārtot; skaidrības un nepārprotamības dēļ atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem Pieteicēja lūdza numurēt.
2017.gada 21.jūnijā Pieteicēja saņēma Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes priekšnieka I.Balamovska elektroniski parakstītu vēstuli Nr.DIKS-17-372-ap, kurā netika minēta neviena konkrēta pilsētas pašvaldības iestāžu remontdarbiem izlietotā summa, kā arī nebija atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.
Vienīgais no astoņiem uzdotajiem jautājumiem, uz kuru Pieteicēja saņēma precīzu atbildi, bija par bērnu skaitu, kas reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai 2016.gada 1.septembrī.
2017.gada 22.jūnijā Pieteicēja Rīgas domes priekšsēdētājam N.Ušakovam nosūtīju atkārtotu vēstuli, norādot un argumentējot, ka un kāpēc Rīgas domes sniegtā informācija nav atbilde pēc būtības. Papildus minētajam Pieteicēja norādīja, ka pieprasītā informācija saistīts ar viņas bērna tiesībām uz bezmaksas pirmsskolas izglītību, ko Rīgas pilsētas pašvaldība viņam un vēl vairākiem tūkstošiem bērnu nespēj nodrošināt, tāpēc katru mēnesi Pieteicēja un citi vecāki ir spiesti maksāt ap 150 eiro, lai pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūtu privātajā pirmsskolā.
Pieteicēja uzskata par lietderīgu, samērīgu un pamatotu izmantot savas tiesības uzzināt, kur un kā (precīzi un ciparos) tiek tērēti līdzekļi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tas tiešā veidā ietekmē apstākli, ka daļa vecāku ir spiesta maksāt par pirmsskolas izglītības pakalpojumu pretstatā citu pirmsskolas bērnu vecākiem, kuri apmeklē pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes.
2017.gada 21.jūlijā Pieteicēja saņēma Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora G.Helmaņa elektroniskā pasta vēstuli Nr.DIKS-17-411-ap (kopija pievienota pielikumā; turpmāk - Vēstule), kurā joprojām nav sniegta skaidra informācija par precīzu finansējuma izlietojumu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontiem, tostarp sadalījumu un kritērijiem līdzekļu attiecināšanai uz kārtējo (ikgadējo) remontu veikšanu un uz ilgtermiņa ieguldījumiem; tāpat nav atbildēts uz jautājumu, vai ieguldījumi pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbos tiek iekļauti izmaksu aprēķinā par viena izglītojamā izmaksām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.
Papildus minētajam Vēstules autors norādījis, ka viņa atbildes uz Pieteicējas uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sanumurēt. Vēstules nobeigumā norādīts, ka Izglītības, kultūras un sporta departaments piedāvā Pieteicējai organizēt tikšanos klātienē augusta beigās, lai pārrunātu papildu jautājumus, ja Pieteicējai tādi radīsies.
2017.gada 25.jūlijā Pieteicēja elektroniski informēja Izglītības, kultūras un sporta departamentu par interesi un gatavību tikties klātienē; tajā pašā dienā no departamenta tika saņemta atbilde, ka tikšanās varētu notikt augusta otrajā pusē un par tās laiku departaments sazināsies. Līdz šim nekāda informācija no departamenta nav saņemta.
Informācijas atklātības likuma 10.panta trešajā daļā noteikts, ka vispārpieejamu informāciju sniedz arī pēc privātpersonas pieprasījuma. Šādu informāciju sniedz jebkuram, kas to vēlas saņemt, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā. Pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.
Savukārt Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Informācijas atklātības likuma 15.pantā paredzēts, ka iestādes faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nepienācīga sniegšana, var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 121. un 122.pantu, lūdzu tiesu:
1.Atzīt par prettiesisku Rīgas domes rīcību attiecībā uz Pieteicējas iesniegumā pieprasītās informācijas nepienācīgu sniegšanu.
2.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei sniegt visu Pieteicējas iesniegumā norādīto informāciju pēc būtības.
3.Uzlikt par pienākumu Rīgas domei atvainoties par tās prettiesisko rīcību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
