Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju interesi un tēmas nozīmīgumu, šodien minimāli saīsinātu publicējam Roberta Putņa pieteikumu administratīvajā tiesā saistībā ar skandalozo konkursu uz Latvijas Televīzijas vadības posteņiem, - mūsuprāt, šajā pagarajā dokumentā precīzi aprakstītas dīvainības šī konkursa organizēšanā un norisē.

1. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - atbildētāja) 2012.gada 20.novembrī ar lēmumu nr. 146 (pielikums Nr. 1) izsludināja konkursu uz VSIA „Latvijas Televīzija" trīs valdes locekļu vakancēm:

1) valdes priekšsēdētāju;

2) valdes locekli programmu attīstības jautājumos;

3) valdes locekli finanšu un tehnoloģiju jautājumos.

Savu sākotnējo lēmumu atbildētāja grozīja ar 2012.gada 28.decembra lēmumu Nr. 167 (pielikums Nr. 2). Grozījumu saturs aprobežojas ar jaunu pieteikumu konkursam iesniegšanas un konkursa norises termiņu noteikšanu. Šobrīd spēkā esošajā lēmuma redakcijā konkursa noslēgšanas vēlākais termiņš ir 2013.gada 28.februāris.

2. Atbildētājas konkursa nolikums paredz amata pretendentu norisi „divās vai trīs kārtās" (konkursa nolikuma 4.1.punkts). Pēc katras no kārtām ir paredzēts virzīt tālāk tikai noteiktus konkursa atlases kritērijus izpildījušos kandidātus, bet pārējie kandidāti pēc katras kārtas no dalības konkursā tiek izslēgti.

3. Pieteicējs 2013.gada 24.janvārī atbildētājai nosūtīja konkursa nolikuma 3.2. punktam atbilstošu pieteikumu konkursam (pielikums nr. 3), pretendējot uz VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatu. Pieteicēja pieteikumu konkursam atbildētājai kurjerpasts piegādāja 2013.gada 25.janvāra pulksten 12:19 (pielikums nr. 4).

4. Pēc pieteicēja lūguma atbildētāja 2013.gada 7.februārī e-pasta formā (pielikums nr. 5) ir apliecinājusi, ka atbildētāja ir atteikusies virzīt tālāk konkursā pieteicēja pieteikumu konkursam, pamatojoties uz konkursa nolikuma 2.1.2., 3.2.2. un 4.3.1.punktu. Šis apstiprinājums tika saņemts pēc pieteicēja 2013.gada 4.februārī atbildētājai APL 91.panta pirmās daļas kārtībā nosūtītā iesnieguma ar lūgumu mainīt iestādes nodomu attiecībā uz tās faktisko rīcību (pielikums nr. 6).

B. Lietas tiesisko apstākļu izklāsts

1. Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmo daļu atbildētāja ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija ar atvasinātas publiskās personas statusu. Attiecīgi atbildētājas izdotu administratīvu aktu kontroli neveic augstāka iestāde APL nozīmē.

2. Atbildētājas tiesības iecelt VSIA „ Latvijas Televīzija" valdi paredz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 62.panta piektās daļas pirmais teikums.

3. Tā paša likuma 62.panta piektās daļas otrais teikums ierobežo atbildētājas tiesības valdes iecelšanā, uzliekot pienākumu rīkot atklātu konkursu uz valdes vakancēm.

Papildus tam likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 61.panta 6.daļa ierobežo valdes kandidātu loku, nosakot šādas prasības:

1) valsts valodas zināšanas;

2) valdes locekļa uzdevumu izpildi nodrošinoša darba pieredze, izglītība un kvalifikācija.

Savukārt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 65.panta otrā daļa kā speciālā norma attiecībā uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas locekļiem ierobežo atbildētājas kompetenci, nosakot šādus kritērijus iespējamajam valdes locekļa amata kandidātam:

1) laba reputācija;

2) augstākā izglītība;

3) vismaz piecus gadus ilga pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā.

Kā absolūti izslēdzošus kritērijus EPLL 65.panta trešā daļa paredz šādus kritērijus:

1) dalība politiskajā partijā (pieļaujama konkursa laikā, apturama, ieceļot amatā);

2) cita elektroniskā plašsaziņas līdzekļa daļu turēšana;

3) sodāmība.

Šīs prasības atbildētājai ir obligāti jāievēro, atlasot kandidātus VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatam. Atbildētāja savas kompetences ietvaros var papildus ierobežot kandidātu loku, ja tas būtu nepieciešams vispārēju sabiedrības interešu labā, bet tam būtu jānotiek samērīgi privātpersonu tiesībām pretendēt uz publiskiem amatiem. Kvalifikācijas prasībām un izvērtēšanai ir jāatbilst vispārējiem cilvēktiesību un administratīvi procesuālajiem principiem, jo īpaši - diskriminācijas aizliegumam un vienlīdzīguma principam. Ievērojot minētos kritērijus un principus, atbildētājai ir pienākums nodrošināt objektīvi izvērtējamu un pārbaudāmu kandidātu individuālo sacensību par labāko atbilstību vakancei.

4. Saskaņā ar APL 121.panta pirmo daļu šis pieteikums kā pieteikums par iestādes faktisko rīcību ir pakļauts izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. Tā kā pieteicējs dzīvo Vācijā un viņam nav adreses Latvijas Republikā, saskaņā ar APL 189.panta trešo daļu šīs lietas izskatīšanai piekritīgs ir Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams. Pieteicējs ir nomaksājis valsts nodevu Ls 20 apmērā par pieteikumu par lietas ierosināšanu (apmaksas apliecinājums uzrādīts tiesas kancelejā, iesniedzot pieteikumu).

C. Pieteikuma tiesiskais pamatojums

1. Tiesības vērsties ar pieteikumu tiesā

1.1. Atbildētāja pieteicēju 2013.gada 7.februārī ir informējusi par to, ka tā saskaņā ar konkursa nolikuma 4.3.1.punktu ir atteikusies virzīt tālāk nākamajām kārtām pieteicēja pieteikumu dalībai konkursā. Šāda atbildētājas rīcība izpilda Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmās daļas nosacījumus un vērtējama kā iestādes faktiskā rīcība - pieteicēja 2013.gada 24.janvāra pieteikuma dalībai VSIA „Latvijas Televīzija" valdes locekļu konkursā noraidījums.

1.2. Pieteicējs 2013.gada 4.februārī lūdza atbildētāju mainīt tās nodomu attiecībā uz tās faktisko rīcību. Uz to atbildētāja pieteicēju 2013.gada 7.februārī e-pasta formā informēja, ka pieteicēja kandidatūra netiek virzīta tālāk konkursā. Saskaņā ar APL 91.panta otro daļu atbildētājai bija pienākums izskatīt šo iesniegumu pirms faktiskās rīcības veikšanas, ja iespējams, pirms tās pabeigšanas. Lai arī atbildētāja pieteicēju nav informējusi par konkrētu lēmuma pieņemšanas datumu, tomēr pieteicējam no publiski izskanējušās informācijas ir pamats pieņemt, ka atbildētāja pieteicēja pieteikumu dalībai konkursā ir noraidījusi pieteikumu pirmatlases kārtībā jau ar savu 2013.gada 28.janvāra sēdē pieņemto lēmumu. Attiecīgi pieteicēja APL 91.panta pirmās daļas kārtībā iesniegtais lūgums ir ticis iesniegts jau pēc atbildētājas faktiskās rīcības pabeigšanas un tāpēc tam nav tālākas procesuālas nozīmes.

1.3. Ņemot vērā faktu, ka atbildētāja savu faktisko rīcību ir pabeigusi, pieteicējam ir tiesības vērsties ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā par atbildētājas faktiskās rīcības atcelšanu APL 91.panta ceturtās daļas kārtībā.

1.4. Atbildētāja kā vēlāko konkursa noslēgšanas termiņu ir noteikusi 2013.gada 28.februāri un faktiski katrā laikā pirms šī termiņa var iecelt amatā tās izvēlēto VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāju (2012.gada 28.decembra atbildētājas lēmuma nr. 167 2.punkts), attiecīgi atbildētāja katrā laikā var nenovēršami būtiski pasliktināt pieteicēja tiesisko pozīciju. Tāpēc pieteicējs grib lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzību, kas saskaņā ar APL 195.panta trešo daļu iespējams tikai kopā ar pieteikumu lietā pēc būtības.

2. Atbildētājas faktiskās rīcības prettiesiskums

2.1. Kā minēts augstāk (sk. B.3.), tiesību normas VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amata kandidātam izvirza šādas obligātās prasības:

• (EPL likums)

1) laba reputācija;

2) augstākā izglītība;

3) vismaz piecu gadu ilga pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā (tiesiski vērtējams kā Valsts kapitālsabiedrību likuma vispārējs vērtējums);

• (Valsts kapitālsabiedrību likums)

4) valsts valodas zināšanas;

• (izslēdzošie kritēriji EPL likumā)

5) dalība politiskajā partijā (pieļaujama konkursa laikā, apturama, ieceļot amatā);

6) cita elektronisko plašsaziņas līdzekļa daļu turēšana;

7) iepriekšēja sodāmība.

2.2. Atbildētājas tiesiskais pienākums bija izveidot tādu kandidātu atlases procedūru, kas neļautu apšaubīt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem. Lai sasniegtu šo tiesisko mērķi, atbildētājai būtu bijis pienākums pirmajai kārtai atlasīt visus saskaņā ar saistošajām tiesību normām obligātajiem kritērijiem atbilstošos valdes priekšsēdētāja amata kandidātus, kā arī izslēgt no tālākās dalības visus izslēdzošajiem kritērijiem atbilstošos kandidātus, tālāko pretendentu izvērtējumu pakļaujot individuālai objektīvi izvērtējamai kandidātu sacensībai par vakanci.

2.3. Atbildētāja pretendentu pirmatlasē nav vērtējusi ne kandidātu reputāciju, ne minimālu piecu gadu darba pieredzi medijos vai uzņēmumu vadībā, ne valsts valodas zināšanas. Tāpat atbildētāja nav vērtējusi, vai pretendenti ir bijuši iepriekš sodīti, darbojas politiskajās partijās vai tur citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapitāldaļas.

2.4. Pretēji savam pienākumam nodrošināt konkursa dalībnieku vienlīdzību, izvērtējot viņu atbilstību likumā noteiktajām obligātajām prasībām, atbildētāja konkursa nolikuma 4.3.1.punktā ir noteikusi šādu pretendentu pirmatlasi:

1) iesniegts dzīvesgājums;

2) iesniegtas augstāko izglītību apliecinošu dokumentu kopijas 1 eksemplārā,

3) iesniegta personiskās motivācijas vēstule ar vērtējumu par koncepcijas „Par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" projektu un rīcības plānu par Latvijas Televīzijas veicamajām darbībām saistībā ar koncepcijas īstenošanu.

Vienīgais no augstāk minētajiem atlases kritērijiem, kas varētu būt vērtējams kā formāli objektīvi pārbaudāms kandidāta atbilstības kritērijs saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma minimālajām prasībām, ir atbildētājas pieprasītā „augstāko izglītību apliecinoša dokumenta kopija 1 eksemplārā". Tādus subjektīva satura dokumentus kā „dzīves gājuma aprakstu" un „personiskās motivācijas vēstuli" atbildētāja nevar pirmatlases kārtībā izvērtēt objektīvāk, kā tikai konstatējot dokumentu iesniegšanu vai neiesniegšanu.

Atbildētāja ir apstiprinājusi, ka tā ir noraidījusi pieteicēju, neuzskatot par pietiekamiem pieteicēja iesniegtos izglītības dokumentus.

2.5. Pieteicējs 2013.gada 25.janvārī atbildētājai iesniedza visus konkursa nolikumā minētos dokumentus (pielikums nr. 3). Pieteicējs iesniedza atbildētājai Ķelnes Universitātes 2012.gada 19.decembra izziņu, kas apliecina daļēji pabeigtu augstāko izglītību tieslietu maģistra studiju programmā, kas ir augstākā pakāpe, kādu pieteicējs ir sasniedzis augstākās izglītības procesā. Papildus tam pieteicējs atbildētājai iesniedza apliecinājumus pieteicējam saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas tiesībām piešķirtajai profesionālajai kvalifikācijai kā tulkam un tulkotājam, kuras priekšnosacījums ir vidējā izglītība (VFR Hesenes federālās zemes 2001.gada 7.maija Tulku un tulkotāju valsts eksaminācijas noteikumu § 8). Vienlaikus pieteicējs savā dzīves gājuma aprakstā ir norādījis, ka ir daļēji apguvis politikas zinātni Latvijas Universitātes bakalaura studiju programmā. (Visi dokumenti pielikumā nr. 3).

2.5.1. Likumdevējs Izglītības likuma 1.panta 2.punktā augstāko izglītību definē kā „izglītības pakāpi, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē (... ) sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo (...) studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai". Savukārt tā paša likuma 11.panta trešā daļa kā vienu no trim „izglītības dokumenta" veidiem definē „izglītības iestādes izsniegtu dokumentu par izglītības programmas daļēju apgūšanu".

2.5.2. Pat tad, ja likumdevējs atbildētājai saistošajās tiesību normās būtu noteicis „pabeigtu vai iegūtu" augstāko izglītību kā prasību valdes locekļa amata kandidātam, vai pat tad, ja atbildētāja uzskatītu, ka tā no pretendentiem sagaida pabeigtu augstāko izglītību, tad gramatiskās interpretācijas ceļā par tādu būtu jāuzskata pirmā līmeņa augstākā izglītība. Pieteicēja iesniegtie dokumenti apliecina daļēji apgūtu bakalaura un daļēji apgūtu maģistra studiju programmu, kas jebkurā gadījumā atbildētājai būtu bijis jāvērtē kā vismaz pirmā līmeņa augstākās izglītības pakāpei atbilstoša augstākās izglītības pakāpe.

Turklāt, lai neradītu šaubas par konkursa procedūras tiesiskumu, atbildētājai bija pienākums šādas savas augstākās izglītības prasības skaidri noteikti konkursa nolikumā. Pretēji šim savam tiesiskajam pienākumam atbildētāja konkursa nolikuma pielikumā nr. 4 pie pirmās kārtas izglītības vērtēšanas kritērijiem ir norādījusi bakalaura un maģistra grādus noteiktās nozarēs, kā arī „augstāko izglītību citās sociālajās zinātnēs", neprecizējot vēlamo pakāpi, acīmredzot apzināti izvēloties dot iespēju piedalīties konkursā arī pretendentiem ar tādu augstākās izglītības pakāpi, kas ir zemāka par bakalaura grādu.

2.5.3. Attiecīgi pieteicēja iesniegtie augstāko izglītību apliecinošie dokumenti atbilst atbildētājai saistošo tiesību normu gramatiskajai interpretācijai. Neviena atbildētājai saistoša tiesību norma nedefinē konkrētu augstākās izglītības pakāpi, kas ļautu atbildētājai izslēgt pieteicēju no tālākas līdzdalības konkursā. Pat tad, ja atbildētāja katru no iesniegtajiem dokumentiem atsevišķi neuzskata par „augstāko izglītību apliecinošu dokumentu" sava lēmuma izpratnē, atbildētājai būtu pēc būtības jāvērtē viss apstākļu kopums, tiesiski interpretējot likumdevēja gribu attiecībā uz atbildētājas pilnvarām VSIA „Latvijas Televīzija" valdes iecelšanā.

2.5.4. Pieteicējs vēlas norādīt, ka atbildētāja pretēji savam tiesiskajam pienākumam attiecībā uz pieteicēju nav veikusi tiesību normu atbilstošu sistēmisko interpretāciju. Tomēr arī sistēmiskā interpretācija noved pie slēdziena, ka likumdevējs Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā apzināti ir atteicies no konkrētas augstākās izglītības pakāpes vai izglītības dokumenta formas, vai studiju virziena noteikšanas.

Likumdevējs kā pirmo kritēriju kandidātu atlasē ir noteicis labu reputāciju (ko atbildētāja ir patvaļīgi atteikusies vērtēt vispār) un papildinājis to ar vismaz piecu gadu darba pieredzi medijos vai uzņēmumu vadībā (atbildētāja ir patvaļīgi atkāpusies no šī kritērija standarta). Šāda likumdevēja izvēle ir lietišķi un racionāli pamatota, jo konkrētajā gadījumā nav viena noteikta studiju virziena, kas varētu sagatavot VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētājam atbilstošu kandidātu. Neeksistē izglītības vai studiju programma, kas kaut nedaudz pietuvinātā veidā personību spētu sagatavot šādu mērķu un uzdevumu sasniegšanai. Augstākās izglītības ceļā nav iespējams sagatavot kandidātu veiksmīgai konkrētā amata izpildei. Ja pieteicējs pirms piecpadsmit gadiem būtu, kā sākotnēji iecerēts, Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē, nevis aizbraucis studēt tieslietas uz Vāciju, tas pēc būtības nedotu iespēju atbildētājai labāk novērtēt pieteicēja atbilstību VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatam.

Tāpēc sistēmiskās interpretācijas ceļā var nonākt pie slēdziena, ka likumdevējs konkrētajā gadījumā ir uzdevis atbildētājai vērtēt konkrētā kandidāta personību kopumā, viņa pieredzi, vērtību sistēmu un personību.

Pie tādas paša sistēmiskās interpretācijas rezultāta noved EPLL vērtējums vienotā sistēmā ar likumā Par valsts kapitālsabiedrībām paredzēto regulējumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldi. Likums Par valsts kapitālsabiedrībām ir valsts kapitālsabiedrību darbu regulējošā vispārējā norma un tā vispār atsakās no konkrētas izglītības pakāpes prasībām, apzināti pieļaujot tās faktiskajiem apstākļiem un nozares nepieciešamībām atbilstošu interpretāciju konkrētajā gadījumā.

Šo sistēmisko interpretāciju apstiprina strīdīgā regulējuma aplūkošana kopainā ar EPLL 65.panta trešo daļu, kas uzskaita kritērijus, kas liedz personai kandidēt uz sabiedriskā plašsaziņas līdzekļa valdes amatu. Šie kritēriji ir uzskatāmi par vienīgajiem absolūtajiem kandidātu no konkursa izslēdzošajiem kritērijiem.

Savukārt virknē citu profesionālās kvalifikācijas regulējumu likumdevējs ir ļoti precīzi noteicis, kāda līmeņa un specialitātes izglītības priekšnosacījumi ir jāizpilda noteikta amata kandidātam (sal. KNAB likuma 4.panta otrās daļas 3.punkts („ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību)") un jurista kvalifikāciju, Valsts kontroles likuma 30.panta trešā daļa („ieguvusi augstāko izglītību") u.c.).

2.5.5. Arī teleoloģiski interpretējot minēto normu, nav iespējams nonākt pie pamatojuma, kāpēc atbildētājai būtu jāizslēdz no līdzdalības konkursā pieteicējs, kuram ir daļēji pabeigtas divas augstākās izglītības un citi profesionālās kvalifikācijas apliecinājumi.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma mērķis ir noteikts 2.panta otrās daļas otrajā apakšpunktā: „nodrošināt vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem un tādējādi sekmējot viņa kā demokrātiskas sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā". Savukārt atbildētāja savā 2012.gada 19.jūnijā ar lēmumu Nr. 75 pieņemtajā „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 20i2.-20i7.gadam" (pielikums nr. 7) ir izvirzījusi sev par mērķi apvienot VSIA „Latvijas Televīzija" un VSIA „Latvijas Radio" vienotā jaunā sabiedriskajā medijā, definējot tam šādus mērķus un tādu sabiedriskā medija izpratni, „kas uztur dialogu ar sabiedrību un veicina iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju (...), uzņemas atbildību par Latvijas informācijas kultūras vides kvalitāti un ir atbildīgs par satura kvalitāti, sabiedrības aptvērumu un līdzdalību" (4.lpp.). Atbildētāja turpat zemāk turpina: „Sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis ir radīts sabiedrībai, to finansē sabiedrība un kontrolē sabiedrības pārstāvji ."

Vērtējot atbildētājas rīcību no šādām normatīvā regulējuma mērķa un jēgas pozīcijām, tās prettiesiskais raksturs ir jo īpaši uzskatāms. Priekšnosacījums normas mērķu īstenošanai ir sabiedrības augsta uzticēšanās sabiedriskajam medijam. To var nodrošināt tikai kandidātu laba reputācija un izpratne par sabiedriskā medija misiju, kā arī tāda iepriekšējā profesionālā un sabiedriskā darba pieredze, kas atbildētāju spētu pārliecināt par kandidāta spēju nākotnē pildīt tam uzticētos uzdevumus.

2.5.6. Analoģija konkrētajā gadījumā nav piemērojama, jo konkrētais tiesiskais strīds ir par ļoti specifisku un unikālu faktisko situāciju, kas nepakļaujas, piemēram, valsts civildienesta valstij pieejamā personāla unifikācijas mērķim. Tāpat atšķirībā no valsts civildienesta konkrētajā gadījumā nav iedomājama situācija, kad amata pretendents uzreiz pēc augstskolas beigšanas varētu uzņemties pildīt VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Kā piemērs analoģijas nepieļaujamībai ir vērtējams arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 13.panta piektās daļas regulējums. Neskatoties uz to, ka kredītiestādes veido vienu no lielākajām valsts ekonomikas nozarēm, likumdevējs nozari uzraugošo amatpersonu atlasei ir izvēlējies abstraktu nozares kompetences un pieredzes jēdzienu un atteicies no augstākās izglītības kā priekšnosacījuma amata ieņemšanai. Tomēr konkrētajā gadījumā attiecībā uz VSIA „Latvijas Televīzija" valdi likumdevējs ir vēlējies, lai amata kandidāts spēj uzrādīt augstākās izglītības kvalifikāciju.

Šis piemērs apliecina, ka likumdevējs ir vēlējies rast konkrētajiem lietas apstākļiem atbilstošu specifisku regulējumu, kas liedz piemērot analoģiju.

3. Atbildētājas administratīvi procesuālie pārkāpumi

3.1. Saskaņā ar APL 90.panta pirmo daļu atbildētājai, veicot faktisko rīcību, bija jāizvērtē administratīvā akta izdošana APL 65.panta kārtībā un jāvadās no lietderības apsvērumiem saskaņā ar APL 66.pantu.

Attiecīgi atbildētājai bija jāizvērtē, vai lēmums liegt pieteicējam dalību konkursā ir:

a) nepieciešams, lai sasniegtu leģitīmu mērķi;

b) piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai;

c) vai pastāv alternatīvi, pieteicēja tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi;

d) vai pieteicēja tiesību aizskārums noved pie ievērojama ieguvuma sabiedrībai.

3.1.1. EPLL 62.panta piektās daļas kartībā atbildētājas mērķis ir atklātā konkursā izvēlēties piemērotāko personu VSIA „Latvijas Televīzija" valdes priekšsēdētāja amatam. Kā argumentēts šī pieteikuma 2.5.punktā, konkrētajā gadījumā pieteicēja iesniegtie daļēju augstāko izglītību apliecinošie dokumenti nav vērtējami kā absolūts pieteicēju izslēdzošs kritērijs saskaņā ar EPLL 65.panta trešo daļu. Saskaņā ar EPLL 65.panta otro daļu atbildētāja varētu izslēgt pieteicēju no dalības konkursā tikai tad, ja pieteicējs nebūtu varējis uzrādīt nekādus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus, tādējādi padarot neiespējamu leģitīmā mērķa sasniegšanu. Attiecīgi atbildētājas atteikums virzīt pieteicēja pieteikumu dalībai konkursa pirmajā kārtā nebija obligāti nepieciešams konkrētā leģitīmā mērķa sasniegšanai.

3.1.2. Atteikums pieteicējam būtu vērtējams kā piemērots atbildētājas līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja tas tiktu vērtēts kopumā ar citiem atbildētājai saistošajiem obligātajiem kritērijiem valdes locekļu atlasē. Taču atbildētāja to patvaļīgi ir noteikusi kā vienīgo pirmatlases kritēriju. Atbildētāja nav vērtējusi ne kandidātu labu reputāciju, ne iepriekšējo darba pieredzi. Attiecīgi pastāv pamats pieņēmumam, ka atbildētāja ir virzījusi nākamajām kārtām arī tādus kandidātus, par kuru atbilstību amata kritērijiem atbildētājai būtu bijis jārodas līdzīgām šaubām kā attiecībā uz pieteicēju. Attiecīgi šāda atbildētājas rīcība nav uzskatāma par piemērotu tās leģitīmā mērķa sasniegšanai

3.1.3. Atbildētājai bija jāvērtē, vai pastāv alternatīvi, pieteicēja tiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Šaubu gadījumā (arī ņemot vērā konkursa ierobežotos termiņus) atbildētājai bija jāpieņem pieteicēja tiesības vismazāk ierobežojošs lēmums, virzot pieteicēju konkursa nākamajās kārtās un dodot viņam iespēju piedalīties individuālā un objektīviem kritērijiem pakļaujamā kvalifikāciju sacensībā ar citiem pretendentiem. Atbildētāja, piemēram, varēja paust pieteicējam savas šaubas par pieteicēja iesniegto dokumentu atbilstību konkursa atlases kritērijiem un virzīt pieteicēju tālāk konkursa nākamajām kārtām, vienlaicīgi pieteicēja iesniegtos dokumentus pakļaujot padziļinātai pārbaudei. Tas būtu devis pieteicējam iespēju pašam novērtēt savu tiesisko situāciju un pieņemt lēmumu par tālāko dalību konkursā, ievērojot atbildētājas atrunas.

3.1.4. Atbildētājai, izslēdzot pieteicēju no dalības konkursā, bija jāpārbauda, vai šāds pieteicēja tiesību ierobežojums noved pie ievērojama ieguvuma sabiedrībai. Sabiedrības interese konkrētajā gadījumā ir tulkojama kā iespējami plaša pretendentu loka sacensība par valdes priekšsēdētāja amatu. To nodrošina vienlīdzīga pretendentu izvērtēšana pēc visiem atlases kritērijiem. Tā kā atbildētāja izglītības dokumentus ir izvēlējusies par vienīgo formāli objektīvi pārbaudāmo kritēriju konkursa dalībnieku pirmatlases veikšanai, tad šādā veidā atbildētāja nepamatoti ierobežo pretendentu loku un sašaurina konkurenci uz valdes priekšsēdētāja amatu. Attiecīgi atbildētājas atteikums pieteicēja dalībai konkursā ir vērtējams kā pretējs sabiedrības interesēm.

3.2. Vispārējo tiesību principu pārkāpumi

Atbildētājai, pieņemot lēmumu par atteikumu pieteicēja dalībai konkursā, saskaņā ar APL 4.pantu bija jāievēro arī vispārējie tiesību principi. Atbildētāja ir pārkāpusi šādus administratīvi procesuālos tiesību principus:

a) privātpersonas tiesību ievērošanas principu;

b) vienlīdzības principu;

c) tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu;

d) procesuālā taisnīguma principu.

3.2.1. Atbildētājai bija pienākums, pieņemot lēmumu attiecībā uz pieteicēju, šaubu gadījumā par savas rīcības tiesiskumu izvēlēties tādu rīcību, kas nodrošinātu pieteicēja tiesisko interešu aizsardzību. Piemēram, atbildētāja varēja ļaut pieteicējam turpināt piedalīties konkursa nākamajās kārtās ar atrunu, ka par izglītību apliecinošo dokumentu tiesisko statusu tai ir šaubas. Šobrīd atbildētāja bez tiesiska pamatojuma pieteicējam rada neatgriezenisku un būtisku tiesisko kaitējumu.

3.2.2. Atbildētājai bija pienākums vienlīdzīgi izturēties pret visiem konkursa kandidātiem. To atbildētāja varēja nodrošināt tikai tad, ja tā visiem kandidātiem pirmatlasē būtu piemērojusi visus obligātos kritērijus.

3.2.2.1. Kā pirmais likumdevēja EPLL 65.panta otrajā daļā noteiktais kandidātu atlases kritērijs ir paredzēta „laba reputācija". Iepretim augstākajai izglītībai atbildētāja labas reputācijas kritēriju nav vērtējusi vispār. Kā laba reputācija šaurākajā nozīmē ir vērtējama personas iepriekšēja nesodāmība. Tā kā likumdevējs nesodāmības nosacījumu ir īpaši uzsvēris kandidātus obligāti izslēdzošajos atlases kritērijos EPLL 65.panta trešās daļas trešajā punktā, bet labu reputāciju ir minējis kā pirmo kandidātam izvirzāmo prasību, tad ir pamats uzskatīt, ka likumdevējs labu reputāciju ir vēlējies tulkot iespējami plaši.

Šādi ar labu reputāciju, proti, personas integritāti, ir saprotams tāds personas līdzšinējo darbību kopums, kas ļauj izteikt pārliecinošu prognozi par personas ieņemamajam amatam atbilstošām darbībām nākotnē.

Minimālais personas labas reputācijas izvērtējums ir iespējams pasīvā līmenī. Kandidātu pagātnē nedrīkst būt bijuši tādi tiesību un ētikas normu, kā arī profesionālie pārkāpumi, kas nav savienojami ar iecerētā amata reputācijas standartu. Kā šāds standarts var tikt definēts jebkāds no kandidāta rīcības izrietošs pamats sabiedrības šaubām par viņa kā sabiedriskā medija vadītāja neatkarību, obejktivitāti un negodīgumu. Kandidāts ar savu rīcību nedrīkst būt radījusi aizdomas vai devusi pamatu aizdomām par tās iespējamu prettiesisku, neētisku vai profesionālajiem standartiem neatbilstošu rīcību. Konkrētajā gadījumā ar profesionālajiem standartiem ir jāsaprot žurnālistiskā neatkarība, skaidra sabiedrisko attiecību un žurnālistikas profesionālo nozaru nošķiršana, visaugstākie profesionālās ētikas un kvalitātes standarti, kā arī valsts demokrātiskajai iekārtai un ideāliem atbilstīga kandidāta iepriekšēja darbība un publiskie izteikumi. Sabiedriskā medija vadītāja amata kandidāts nedrīkst pagātnē būt radījis iespaidu par aizspriedumainu, stereotipisku vai diskriminējošu attieksmi pret sabiedrības mazaizsargātajā grupām.

Konkrētajā gadījumā atbildētāja nedrīkstētu virzīt tālākai dalībai konkursā tādus kandidātus, kas ir jebkādā veidā bijuši saistīti ar iespējamiem kriminālpārkāpumiem vai kas šobrīd aktīvi darbojas sabiedrisko attiecību jomā, par kuriem ir tikuši fiksēti kādi finanšu vai cita veida pārkāpumi, kā arī tādus kandidātus, kas savā profesionālajā darbībā ir „apvienojuši" vai turpina „apvienot" abas komunikācijas nozares.

Pēc labas reputācijas pārbaudes pasīvā nozīmē atbildētājai būtu bijis jāvērtē kandidātu labu reputāciju aktīvā nozīmē, proti, kandidātu iepriekš pausto aktīvo pozīciju noteiktos mediju videi, demokrātijai un cilvēktiesībām būtiskos jautājumos, kandidātu iepriekšējo iestāšanos par profesionālās kvalitātes standartiem un principiem un pilsonisko līdzdalību. Ņemot vērā atbildētājas konstatētās satura veidošanas, vadības un politiskās ietekmes problēmas VSIA „Latvijas Televīzija" (sal. NEPLP 2013.gada 8.janvārī publiskotā Koncepcijas par jauna sabiedriskā medija izveidi detalizācija, sk.

http://www.neplpadome.lv/lv/sakums/sabiedriskie-mediji/sabiedriskais-pasutijums/jaunais-sabiedriskais- elektroniskais-medijs/), atbildētājai bija tiesisks pienākums jau pirmatlases kārtībā veikt kandidātu labas reputācijas izvērtējumu, pārbaudot kāda ir bijusi kandidātu iespējamā loma tajā, ka Latvijas Televīzijā ir radušās atbildētājas konstatētās problēmas.

Pieteicējam no medijiem ir zināms (pielikums nr. 8), ka atbildētāja tālāk pirmajai kārtai ir virzījusi un intervējusi šādus pretendentus, kuri neatbilst labas reputācijas pārbaudei pasīvā nozīmē:

a) Edvīns Inkēns; (Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Edvīns Inkēns ilgus gadus ir vienlaikus bijis politiķis un mediju producents („Politiķis esmu Saeimā, brīvajā laikā varu būt marku kolekcionārs vai žurnālists", sk. pielikumu 9), kas veidoja raidījumu par sabiedriski politiskām norisēm (LNT „Nedēļa"). Inkēns ir ticis publiski kritizēts par viņa ietekmē esošu mediju izmantošanu kā politiskās cīņas un biznesa interešu instrumentu (bij. VID ģenerāldirektors „pedofīlijas skandāla" lietā tiesā liecināja, ka Edvīns Inkēns ir piedāvājis nepubliskot viņa vārdu saistībā ar pedofīlijas aizdomām maiņā pret labvēlīgu VID rīcību, sk. pielikumu 10). Šī katram mediju vides profesionālim ir vispārzināma informācija, kas neiztur „labas reputācijas" pārbaudi jau elementārā līmenī. Atbildētāja pretēji likuma prasībām pārbaudi nav veikusi.)

b) Aleksandrs Mirļins;

(Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Aleksandrs Mirļins ilglaicīgi ir sniedzis sabiedrisko attiecību pakalpojumus politiskajā vidē, bijis iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu prettiesisku darījumu ar Rīgas pašvaldības nekustamajiem īpašumiem, nav varējis publiski pārliecinoši noņemt no sevis aizdomu ēnu, sk. pielikumu 11. Šī ir vispārzināma informācija, kas neiztur „labas reputācijas" pārbaudi jau elementārā līmenī. Atbildētāja pretēji likuma prasībām pārbaudi nav veikusi.)

c) Rolands Tjarve.

(Pieteicējam ir tikai neformāla informācija par to, ka atbildētāja nākamajām konkursa kārtām varētu būt tālāk virzījusi arī par finanšu pārkāpumiem iepriekš no LTV ģenerāldirektora amata atbrīvoto Rolandu Tjarvi. Tjarve ir noraidījis viņam izvirzītos pārmetumus par nepienācīgu rīcību ar LTV līdzekļiem, tomēr viņa prasība par atjaunošanu amatā ir tikusi noraidīta augstākajā tiesu instancē, sk. pielikumu 12. Šī ir vispārzināma informācija, kas neiztur „labas reputācijas" pārbaudi jau elementārā līmenī. Atbildētāja pretēji likuma prasībām pārbaudi nav veikusi.)

Attiecīgi pieteicējs uzskata par pierādītu, ka atbildētāja ir nevienlīdzīgi izturējusies pret pieteicēju, jo ir virzījusi dalībai tālākās konkursa kārtās tādus dalībniekus, kas neatbilst atbildētājai saistošajās tiesību normās noteiktajiem dalībnieku atlases kritērijiem, vai, mazākais, par kuriem atbildētājai bija jārodas tādām šaubām, kas uzskatāmas par līdzvērtīgām tām šaubām, kas atbildētājai ir radušās attiecībā uz pieteicēju.

3.2.2.2. Lai nodrošinātu kandidātu vienlīdzību konkursā, atbildētājai bija pienākums kā konkursa pirmatlases kritēriju noteikt arī EPLL 65.panta otrajā daļā paredzēto piecu gadu profesionālo vai vadības pieredzi. Atbildētāja pieprasīja no kandidātiem dzīves gājuma apraksta iesniegšanu, bet pirmatlasē neveica tā pārbaudi atbilstoši likuma prasībām.

Konkursa nolikuma pielikumā nr. 4 pirmās kārtas vērtēšanas kritērijos attiecībā uz pieredzi atbildētāja kā minimālo prasību ir norādījusi „1 gada pieredzi vidēju vai lielu uzņēmumu/organizāciju vadības līmenī (valde vai 1.līmeņa vadītājs)".

Ja šo atbildētājas prasību traktē kā pieredzes apliecinājuma uzrādīšanas pienākumu par vismaz viena gada vadības darba pieredzi, tad šāds atlases kritērijs ir prettiesisks, jo neatbilst EPLP 65.panta otrās daļas prasībām. Tā paša iemesla dēļ šī atbildētājas prasība būtu vērtējama kā prettiesiska, ja to varētu interpretēt kā kandidātu loku nepamatoti sašaurinošu (piemēram, piecu gadu darba pieredze medijos un vismaz viena gada vadības pieredze vidēju vai lielu uzņēmumu vadībā).

Pieteicējam nav zināms, vai atbildētāja ir virzījusi pirmajai kārtai arī tādus kandidātus, kuriem nav piecu gadu mediju darba vai vadības pieredzes. Tomēr šī kritērija neiekļaušana pirmatlasē ir uzskatāma par atbildētājas nevienlīdzīgu rīcību attiecībā uz tiesiski vienlīdz būtiskiem kandidātu atlases kritērijiem un vienlīdzības principa pārkāpumu attiecībā uz pieteicēju.

3.2.3. Atbildētājai tiesību normas bija jāpiemēro saprātīgi un orientējoties uz taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Atbildētāja ir noraidījusi pieteicēja pieteikumu, neveicot jebkādu tiesību normu saprātīgu interpretāciju (sk. pieteicēja argumentāciju sadaļā C). Atbildētāja nemaz nav centusies, piemērojot tiesību normas, sasniegt taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Konkrētajā gadījumā tas būtu nozīmējis, ka atbildētājai bija jāatrod tāds tiesisks risinājums, kas ļautu noskaidrot tās šaubas, vienlaikus mazākā mērā ierobežojot pieteicēja tiesības un nodrošinot sabiedrības interešu aizsardzību.

3.2.4. Atbildētāja nav ievērojusi pieteicēja procesuālās tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus, lai varētu kliedēt atbildētājas iespējamās šaubas. Atbildētāja vispār neinformēja pieteicēju par tās nodomu attiecībā uz pieteicēju, tā arī neinformēja pieteicēju par tās iespējamajām šaubām. Atbildētāja pirmo reizi jebkādu informāciju pieteicējam par procesa gaitu sniedza jau pēc faktiskās rīcības pabeigšanas, tikai 2013.gada 7.februārī e-pasta formā reaģējot (tiesiski kļūdaini) uz pieteicēja iesniegumu. Atbildētāja ar savu rīcību jau ir radījusi grūti labojumu būtisku tiesisko kaitējumu pieteicējam un pastāv risks, ka tā var pieteicējam nodarīt neatgriezenisku būtisku tiesisku kaitējumu. Šāda atbildētājas rīcība ir tiešā pretrunā ar tās konkursa nolikuma 4.7.punktā deklarēto vēlmi visus strīdus atrisināt sarunu ceļā, mēģinot panākt vienošanos.

D. Izlīguma piedāvājums

APL 78.panta otrās daļas kārtībā un atbilstoši APL 107.1 pantam pieteicējs ir gatavs izlīgt ar atbildētāju, ja tā atjaunos pieteicēja dalību konkursā, veicot konkursa pirmajai kārtai atbilstošu interviju atbildētājas sēdē un nodrošinot pieteicēja līdztiesīgu līdzdalību atbildētājas 2013.gada 25.februārī nozīmētajā publiskajā konkursa dalībnieku diskusijā ar VSIA „Latvijas Televīzija" darbiniekiem. Šāds izlīgums nodrošinātu pieteicējam nodarītā būtiskā kaitējuma tūlītēju labošanu, vienlaikus neiejaucoties atbildētājas brīvas gribas veidošanas procesā attiecībā uz konkursa dalībnieku individuālo izvērtējumu. Atbildētāja nevar pati paplašināt otrās kārtas dalībnieku loku virs trīs pirmās kārtas rezultātā atlasītajiem kadidātiem, jo šāda rīcība no atbildētājas puses būtu sev saistošā konkursa nolikuma pārkāpums. Savukārt tiesas apstiprinājums šādam izlīgumam nebūtu uzskatāms par nevienlīdzīgas attieksmes izrādīšanu pret citiem konkursa dalībniekiem. Tas ļautu atbildētājai atrisināt procesuālo pārkāpumu dēļ radušos tiesisko strīdu un vienlaikus nodrošinātu atbildētājai vēlamo konkursa termiņu ievērošanu.

Iespējamo pieteicēja dalības atjaunošanu konkursa pirmajā kārtā izlīguma ceļā pieteicējs nevar uzskatīt par pietiekamu tam nodarītā tiesiskā kaitējuma labošanu, jo atbildētāja arī konkursa otrajā kārtā nav garantējusi visu konkursa dalībnieku vienlīdzīgas atbilstības pārbaudi visiem atbildētājai saistošajās tiesību normās noteiktajiem obligātajiem kandidātu atlases kritērijiem, jo īpaši labas reputācijas pārbaudi.

E. Pieteikuma būtība

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, lūdzu tiesu atzīt par prettiesisku un atcelt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu izslēgt mani no dalības konkursā uz VSIA „Latvijas Televīzijas" valdes priekšsēdētāja amatu.

Novērtē šo rakstu:

22
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...