Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā jau vairāk nekā 22 gadus tiek sniegts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijā. Šāda valsts atbalsta sistēma ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību, līdz šim brīdim valsts atbalsta ietvaros virs tirgus cenas izmaksātā atbalsta apmērs jau sasniedz vairākus miljardus eiro, un tā apmērs turpinās pieaugt vēl miljardos eiro. Tas būs jāturpina segt visai Latvijas sabiedrībai.

Tik ilgā laika posmā, kamēr darbojas valsts atbalsta sistēma, būtu bijis jāizveidojas skaidriem kritērijiem tam, kā noteikt samērīgu, saprātīgu un taisnīgu līdzsvaru starp visas Latvijas sabiedrības interesēm un to personu interesēm, kas gūst peļņu no šādas elektroenerģijas ražošanas.

Diemžēl līdzsvars starp šīm interesēm nav nodrošināts, tieši otrādi – gan Ministru kabineta līmenī, kas Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus, kuri regulē subsidētās elektroenerģijas ražošanu, gan arī Ekonomikas ministrijas līmenī, kas piemēro šos normatīvos aktus (un pēc būtības pati arī izstrādā tos), piešķir tiesības elektroenerģijas ražotājiem saņemt valsts atbalstu, kā arī pati kontrolē valsts atbalsta nosacījumu ievērošanu (tātad visu OIK procesu tur savās rokās), jau daudzus gadus tiek īstenoti un joprojām tiek turpināti rupji Satversmē un arī Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto principu pārkāpumi. Sabiedrības interesēm atbilstoša valsts atbalsta pārraudzīšana netiek nodrošināta.

No elementāriem taisnīguma principiem un loģikas izriet, ka valsts atbalsta sistēma nevar darboties tā, ka tā ir izteikti netaisnīga un uz visas sabiedrības rēķina nodrošina atsevišķām personām nesamērīgi lielas garantētas peļņas gūšanas iespējas, turklāt vēl netiek atbilstoši pārraudzīta – cenšoties to visu nostiprināt likumdošanas līmenī. Tā ir politiski piesegta afēra, kas ir tikusi īstenota vairāk kā divdesmit gadus.

Šāda netaisnība izpaužas kā atsevišķu būtiskāko valsts atbalsta sistēmas darbības principu pārkāpumi, kas ne vien netiek ievēroti praksē, bet, kuru neievērošanu Ministru kabineta noteikumu līmenī pat tiek mēģināts padarīt par šķietami likumīgu.

Lai šādas prettiesiskas darbības apturētu, sekmētu vainīgo saukšanu pie atbildības jau ierosināta kriminālprocesa ietvaros, kā arī, lai nodrošinātu, ka turpmāk tas vairs netiek pieļauts pieņemot un piemērojot normatīvos aktus, ir sagatavots un iesniegts apjomīgs pieteikums Satversmes tiesai.

Pateicoties uzsāktajiem parlamentārās uzraudzības pasākumiem, kas tikuši īstenoti vairāku mēnešu garumā(šajā laikā ir īstenotas vairāk nekā 50 deputātu jautājumu sesijas, iesniegti 18 Deputātu pieprasījumi par konkrētiem OIK afēras realizācijas aspektiem) par OIK afēras īstenošanu atbildīgie beidzot ir bijuši spiesti uzsākt īstenot darbības, kas vērstas, lai šo valsts atbalsta sistēmu sāktu sakārtot atbilstoši sabiedrības interesēm un taisnīguma principiem. Lai iespējami novilcinātu laiku, lai nevajadzētu nekavējoši rīkoties un skaidrot šīs savas rīcības pamatotību sabiedrībai, tika izveidota “augsta līmeņa darba grupa”.

Diemžēl, iepazīstoties ar paveikto ir jāsecina, ka atbildīgo amatpersonu sniegtie paziņojumi neatbilst reāli paveiktajam – īstenotie pasākumi lielāko tiesu ir vērtējami kā centieni turpināt OIK afēru, cenšoties tai veidot jaunu piesegu, pat cenšoties legalizēt iepriekš veiktās nelikumības, bet sabiedrībai to pasniedzot kā cīņu ar “OIK krāpniecībām”. To apliecina gandrīz visi EM īstenotie pasākumi - gan šī gada pavasarī izdarītie MK noteikumu grozījumi, gan EM īstenotās konteinerstaciju “pārbaudes”, gan arī OIK darba grupas rezultāts, ar kuras galaziņojuma projektu jau var iepazīties (tas piedāvā turpināt šo afēru paslēpjot OIK maksājumu divos citos maksājumos, tādejādi formāli tik tiešām ir atrasts risinājums, kā izbeigt OIK), u.c.

Laiks ir pagājis, ir acīmredzami, ka tie, kuriem būtu bijis jāizmanto šī dotā iespēja tikt galā ar afēru, to ir izmantojuši pavisam citiem mērķiem, tāpēc ir nepieciešams pāriet no OIK afēras atmaskošanas uz pasākumiem, kas piespiedīs šo afēru izbeigt. Sagatavotais Saeimas deputātu pieteikums Satversmes tiesai par OIK pretlikumībām ir viens no šādiem pasākumiem.

Šajā pieteikumā norādīts uz konkrētiem OIK afēras aspektiem, kuru pretlikumība ir acīmredzama - tiek lūgts atzīt vairākas Ministru kabineta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” ietvertās normas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 105. pantam, kā arī Enerģētikas likuma un Elektroenerģijas tirgus likuma normām. Apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas stājušās spēkā 2016. gadā un 2018. gadā.

Apstrīdētās normas nosacīti iedalāmas divās grupās:

ar elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas aprēķiniem saistītās normas;

ar elektroenerģijas ražotāju pašpatēriņa kontroli saistītās normas.

Apstrīdētās pārkompensācijas aprēķinu normas ietvertas sarežģītās aprēķinu formulās, kurās apzināti ar sarežģītas terminoloģijas un formulējumu palīdzību “pazudis” pagātnē (pirms šīs spēkā esošās atbalsta sistēmas) izmaksātais valsts atbalsts par saražoto elektroenerģiju, kā arī citi komersanta gūtie ieņēmumi (piemēram, par saražoto siltumenerģiju) - tas netiek ņemts vērā kopējās ražotāju peļņas aprēķinos nosakot turpmāk maksājamā atbalsta apjomu. Saskaņā ar EM oficiāli pausto – tas esot pareizi un pamatoti, turklāt vēl saskaņots ar Eiropas Komisiju (šeit EM sniegtā atbilde Saeimai). Tādējādi piesedzoties ar noteikumos paredzēto aprēķinu kārtību ražotājiem ir nodrošinātas iespējas gūt nepamatoti lielākus ienākumus, kuri nodrošina iekšējo peļņas normu, kas patiesībā ir lielāka par atļautajiem 9%. Gan Satversmē noteiktajos principos, gan Latvijas likumos, gan arī Eiropas Savienības tiesību aktos ir dotas pietiekami skaidras norādes valsts atbalsta sniegšanā. Eiropas Komisija savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā, kurā vērtēta valsts atbalsta sistēma elektroenerģijas ražotājiem Latvijā, ir devusi nepārprotamas norādes par to, ka elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija ir nekavējoties jānovērš un komersantiem garantētās pārmērīgās pelnīšanas iespējas ir jāierobežo. Viss iepriekš minētais tiek rupji pārkāpts. Vēl jo vairāk – apstrīdētās normas ir radītas tā, lai “legalizētu” pagātnes pārkompensāciju un liegtu iespēju vērtēt visu ražotājiem sniegto valsts atbalstu kopumā.

Turklāt, ja komersants nepiekrīt veiktajam pārkompensācijas aprēķinam, tad šajos MK noteikumos ir paredzēta iespēja tam iesniegt savus aprēķinus, kur izdevumos var iekļaut gandrīz jebko – piemēram, ja uzņēmums pēdējos gadus kaut vai katru gadu ir pircis jaunu luksus auto (un protams, godīgi par to nomaksājis arī visus nodokļus), apmaksājis dārgus “komandējumus” (piemēram, lai iepazītos ar klimata pārmaiņām Maldivu salās), tas viss būs jāņem vērā un šāds izdevumu līmenis jāierēķina uz turpmākajiem gadiem, un jānodrošina tam atbilstošs ienākumu līmenis – un to sauc par “pārkompensācijas novēršanu” šo MK noteikumu izpratnē, kuru izveidojusi ir EM, lai cīnītos par OIK sloga samazināšanu.

Apstrīdētās pašpatēriņa kontroles normas legalizē to, ka līdz pat šim brīdim Ekonomikas ministrija nav atbilstoši kontrolējusi elektroenerģijas ražotāju pašpatēriņu, un joprojām līdz pat 2019.gada 1.jūlijam to netaisās darīt. Lai gan Elektroenerģijas tirgus likums jau vairāk kā desmit gadus tieši nosaka, ka no elektroenerģijas ražotājiem ir iepērkams tikai saražotājs elektroenerģijas atlikums, kas palicis pēc tās izmantošanas elektrostacijas vajadzībām.

Ir labi zināms, ka elektrostacijas principā nevar darboties bez elektroenerģijas pašpatēriņa (bet pēc EM izstrādātajiem noteikumiem gandrīz var - pamatots ir jebkāds uzrādītais pašpatēriņš, ja vien tas nav nulle). Turklāt noteiktām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām šāds pašpatēriņš var būt ievērojams un sasniegt pat vairākus desmitus procentu no pašas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas. Tomēr EM izsniedzot “OIK atļaujas” tajās paredzēto obligātā iepirkuma apjomu rēķina no visas uzstādītās jaudas, neņemot vērā pašpatēriņam nepieciešamo. Tas komersantiem rada iespēju un spēcīgu motivāciju apiet šo likuma prasību par pašpatēriņu, lai gūtu nelikumīgus ienākumus veidojot pieslēguma shēmas, kuru ietvaros var slēpt reālo pašpatēriņu - slepus vai pat atklāti iepirkt elektrostacijas pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju no cita ražotāja par tirgus cenām, bet visu savu elektrostacijā saražoto elektroenerģiju pārdot valsts atbalsta ietvaros jau par paaugstinātu tarifu, tādejādi gūstot nepamatotus pretlikumīgus ienākumus.

Kā to apliecina EM sniegtās atbildes Saeimai (šeit saite uz atbildi), EM labi apzinās šo situāciju - šādas manipulācijas ar pašpatēriņu ir reāls un apzināts fakts, un tieši tāpēc, lai šie pārkāpumi netiktu fiksēti un komersanti nebūtu jāsoda par to (jāatņem atļaujas, jāpieprasa atdot nelikumīgi izmaksāto atbalstu, jālūdz ierosināt kriminālprocesus par krāpšanos sevišķi lielos apmēros), EM ir izveidojusi atbilstošu regulējumu MK noteikumos, kas līdz 2019.gada 1.jūlijam tai atļauj to nepārbaudīt. Ar pamatojumu - lai dotu iespēju komersantiem noslēpt šos pārkāpumus.

Pēc būtības Ekonomikas ministrija ir darījusi visu, lai pašpatēriņu reāli nekontrolētu un pat, lai radītu šķietamību, ka elektroenerģijas pašpatēriņu nav iespējams kontrolēt. Apstrīdētās pašpatēriņa kontroles normas dod iespēju legalizēt līdzšinējās pretlikumības pašpatēriņā un vēl jo vairāk – atliek reālas pašpatēriņa kontroles uzsākšanu vēl uz ilgstošu laiku.

Gan pārkompensācijas aprēķinu normām, gan arī pašpatēriņa kontroles normām ir nozīmīgs iespaids uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru – Latvijas tautsaimniecībai ir radīts kaitējums daudzu miljonu eiro apmērā.

Pieteikumā Satversmes tiesai izklāstīto argumentu sakarā jāvērš uzmanība uz to, ka Latvijas atbildīgās amatpersonas varētu būt apzināti vai savas nekompetences dēļ maldinājušas Eiropas Komisiju, sniedzot tai nepilnīgu vai pat nepatiesu informāciju par valsts atbalsta sistēmu Latvijā. Iepazīstoties ar EK lēmumu rodas pamatotas bažas, ka ar EK saskaņotais un Latvijā reāli īstenotais atbalsta mehānisms - tās ir divas dažādas shēmas. Turklāt joprojām notiek apzināta sabiedrības maldināšana par to, ka Eiropas Komisija it kā ir atzinusi, ka valsts atbalsta sistēma Latvijā ir pilnībā tiesiska. Tai pat laikā tiek noklusēts tas, ka Eiropas Komisija vērtējumu veic tikai savas kompetences ietvaros – vērtē tikai tos aspektus, kas ietekmē Eiropas Savienības vienoto tirgu (brīvu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm), bet nevērtē Latvijas nacionālās intereses, neveic valsts atbalsta sistēmas izvērtējumu kontekstā ar Satversmi un nacionālajiem likumiem.

Šajā Pieteikumā izklāstītie apsvērumi aptver tikai nelielu daļu no obligātā iepirkuma sistēmas aktuālajiem un parlamentārās uzraudzības procesā atklātajiem OIK afēras aspektiem, tomēr jau šie Pieteikumā analizētie OIK afēras aspekti ir radījuši un vēl joprojām rada milzīgus zaudējumus gan atsevišķām mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, gan arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Loģisks secinājums, ko var izdarīt saistībā ar šajā Pieteikumā norādītajiem argumentiem ir tas, ka visas Latvijas sabiedrības interešu ignorēšana par labu atsevišķu personu peļņas gūšanas interesēm ir bijusi ilgstoša un sistemātiska. Tā ir notikusi gan Ministru kabineta noteikumu izstrādātāju un apstiprinātāju līmenī, gan arī piemērotāju līmenī, un tam ir bijis tik plašs mērogs un tik būtiskas kaitīgas sekas visai Latvijas tautsaimniecībai, ka būtu neatbilstoši atstāt šos uzrādītos OIK afēras aspektus bez detalizēta un augsti kvalificēta izvērtējuma arī gadījumā, ja Apstrīdētās normas tiek atceltas pēc šī Pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesai. (Neoficiāli ir zināms, ka EM paspārnē top šādi iespējamie grozījumi, jo par šīm nelikumībām ir ieinteresējusies gan Eiropas Komisija, gan Latvijas tiesību sargājošās iestādes)

Pieteikuma izskatīšanas un Apstrīdēto normu prettiesiskuma izvērtējuma turpināšanai ir ļoti svarīga nozīme arī plašākā kontekstā no sabiedrības interešu viedokļa – vērtējot Apstrīdētās normas, visticamākais, vērtētas tiks arī citas obligātā iepirkuma sistēmas darbību regulējošas normas, un tiks veikta to interpretēšana, līdz ar ko Ministru kabinetam un citiem obligātā iepirkuma sistēmas normu piemērotājiem un jaunu normu izstrādātājiem tiks dotas skaidras norādes par obligātā iepirkuma sistēmas darbības principiem un pieļaujamo iztulkojumu. Tādējādi, tiks nodrošināts tiesiskums, un potenciāli tiks novērsti arī citi mēģinājumi interpretēt obligātā iepirkuma sistēmas darbību regulējošas normas neatbilstošā veidā.

Otrs no sabiedrības interešu viedokļa būtisks arguments lietas izskatīšanas turpināšanai arī pēc Apstrīdēto normu atcelšanas ir tas, ka tikai Satversmes tiesas secinājumi par obligātā iepirkuma sistēmu un tās darbības principiem visefektīvākajā un ātrākajā veidā var nodrošināt taisnīguma ievērošanu obligātā iepirkuma sistēmas darbībā. Tas savukārt nodrošinās ātru OIK afēras termināciju ar minimāliem tiesvedību riskiem.

Šī Pieteikuma iesniedzēji ir pārliecināti, ka Latvijā īstenotais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma veidā gan kopumā, gan šajā Pieteikumā minētajos aspektos, gan arī virknē citu šajā Pieteikumā pat neminētu aspektu ilgstoši ir bijis neatbilstošs gan Eiropas Savienības tiesībām, gan Eiropas Komisijas praksei valsts atbalsta jomā, gan Eiropas Savienības Tiesas praksei valsts atbalsta jomā, gan arī Latvijas nacionālajām tiesībām. Pieteicēji pilnībā paļaujas uz Satversmes tiesas kompetenci un profesionalitāti, lai, skatot šo Pieteikumu pēc iespējas plašākā kontekstā un identificējot Latvijas nacionālās intereses valsts atbalsta sistēmas darbībā, tās tiktu ņemtas vērā un tās netiktu pielīdzinātas, bet gan tieši otrādi – tiktu nošķirtas, no tām interesēm, kuru īstenošana un aizsardzība ir Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Visbeidzot Pieteikuma iesniedzēju ieskatā Apstrīdētās normas ir cieši saistītas gan ar EK lēmumā noteikto un ar šī EK lēmuma interpretāciju, gan ar informāciju, ko Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai un tās tālāku interpretāciju, gan ar valsts atbalsta sniegšanas principiem, kas nostiprināti Eiropas Savienības tiesību normatīvajos aktos, gan arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Visam iepriekš minētajam ir ļoti liela nozīme valsts atbalsta sistēmas darbībā Latvijā ne tikai attiecībā uz nākotni, bet arī attiecībā uz to, kā vērtējama valsts atbalsta sistēmas Latvijā darbību līdz šim, t.i. – uz pagātni. Gan uz nākotni, gan arī uz pagātni vērstu izvērtējumu Latvijas nacionālo interešu nodrošināšanai var veikt tieši Satversmes tiesa un tieši tāpēc šī Pieteikuma iesniedzēju ieskatā Apstrīdēto normu atbilstības izvērtējums ir jāturpina arī gadījumos, ja šīs normas vai kāda to daļa zaudē spēku.

Iegūstot aizvien vairāk informācijas par patiesajiem OIK afēras apmēriem un detaļām, šķiet teju neticami, ka tik liela apmēra krāpniecība, ko radījusi un piesegusi Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets, vispār ir bijusi iespējama, tomēr tā reāli ir notikusi, tā vēl joprojām turpinās, un joprojām tiek veiktas aktīvas darbības, lai to slēptu, bet sabiedrībai tiek radīta šķietamība par to, ka problēmas ar obligātā iepirkuma sistēmu tiek izlēmīgi risinātas. Viss šis notiekošais absurda teātris ir pierādāms ar reāliem faktiem. Kas arī tiks izdarīts, ja atbildīgie par šīs afēras izbeigšanu turpinās to piesegt.

Novērtē šo rakstu:

123
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...