Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā jau vairāk nekā 22 gadus tiek sniegts valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijā. Šāda valsts atbalsta sistēma ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību, līdz šim brīdim valsts atbalsta ietvaros virs tirgus cenas izmaksātā atbalsta apmērs jau sasniedz vairākus miljardus eiro, un tā apmērs turpinās pieaugt vēl miljardos eiro. Tas būs jāturpina segt visai Latvijas sabiedrībai.

Tik ilgā laika posmā, kamēr darbojas valsts atbalsta sistēma, būtu bijis jāizveidojas skaidriem kritērijiem tam, kā noteikt samērīgu, saprātīgu un taisnīgu līdzsvaru starp visas Latvijas sabiedrības interesēm un to personu interesēm, kas gūst peļņu no šādas elektroenerģijas ražošanas.

Diemžēl līdzsvars starp šīm interesēm nav nodrošināts, tieši otrādi – gan Ministru kabineta līmenī, kas Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās kompetences ietvaros izdod normatīvos aktus, kuri regulē subsidētās elektroenerģijas ražošanu, gan arī Ekonomikas ministrijas līmenī, kas piemēro šos normatīvos aktus (un pēc būtības pati arī izstrādā tos), piešķir tiesības elektroenerģijas ražotājiem saņemt valsts atbalstu, kā arī pati kontrolē valsts atbalsta nosacījumu ievērošanu (tātad visu OIK procesu tur savās rokās), jau daudzus gadus tiek īstenoti un joprojām tiek turpināti rupji Satversmē un arī Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto principu pārkāpumi. Sabiedrības interesēm atbilstoša valsts atbalsta pārraudzīšana netiek nodrošināta.

No elementāriem taisnīguma principiem un loģikas izriet, ka valsts atbalsta sistēma nevar darboties tā, ka tā ir izteikti netaisnīga un uz visas sabiedrības rēķina nodrošina atsevišķām personām nesamērīgi lielas garantētas peļņas gūšanas iespējas, turklāt vēl netiek atbilstoši pārraudzīta – cenšoties to visu nostiprināt likumdošanas līmenī. Tā ir politiski piesegta afēra, kas ir tikusi īstenota vairāk kā divdesmit gadus.

Šāda netaisnība izpaužas kā atsevišķu būtiskāko valsts atbalsta sistēmas darbības principu pārkāpumi, kas ne vien netiek ievēroti praksē, bet, kuru neievērošanu Ministru kabineta noteikumu līmenī pat tiek mēģināts padarīt par šķietami likumīgu.

Lai šādas prettiesiskas darbības apturētu, sekmētu vainīgo saukšanu pie atbildības jau ierosināta kriminālprocesa ietvaros, kā arī, lai nodrošinātu, ka turpmāk tas vairs netiek pieļauts pieņemot un piemērojot normatīvos aktus, ir sagatavots un iesniegts apjomīgs pieteikums Satversmes tiesai.

Pateicoties uzsāktajiem parlamentārās uzraudzības pasākumiem, kas tikuši īstenoti vairāku mēnešu garumā(šajā laikā ir īstenotas vairāk nekā 50 deputātu jautājumu sesijas, iesniegti 18 Deputātu pieprasījumi par konkrētiem OIK afēras realizācijas aspektiem) par OIK afēras īstenošanu atbildīgie beidzot ir bijuši spiesti uzsākt īstenot darbības, kas vērstas, lai šo valsts atbalsta sistēmu sāktu sakārtot atbilstoši sabiedrības interesēm un taisnīguma principiem. Lai iespējami novilcinātu laiku, lai nevajadzētu nekavējoši rīkoties un skaidrot šīs savas rīcības pamatotību sabiedrībai, tika izveidota “augsta līmeņa darba grupa”.

Diemžēl, iepazīstoties ar paveikto ir jāsecina, ka atbildīgo amatpersonu sniegtie paziņojumi neatbilst reāli paveiktajam – īstenotie pasākumi lielāko tiesu ir vērtējami kā centieni turpināt OIK afēru, cenšoties tai veidot jaunu piesegu, pat cenšoties legalizēt iepriekš veiktās nelikumības, bet sabiedrībai to pasniedzot kā cīņu ar “OIK krāpniecībām”. To apliecina gandrīz visi EM īstenotie pasākumi - gan šī gada pavasarī izdarītie MK noteikumu grozījumi, gan EM īstenotās konteinerstaciju “pārbaudes”, gan arī OIK darba grupas rezultāts, ar kuras galaziņojuma projektu jau var iepazīties (tas piedāvā turpināt šo afēru paslēpjot OIK maksājumu divos citos maksājumos, tādejādi formāli tik tiešām ir atrasts risinājums, kā izbeigt OIK), u.c.

Laiks ir pagājis, ir acīmredzami, ka tie, kuriem būtu bijis jāizmanto šī dotā iespēja tikt galā ar afēru, to ir izmantojuši pavisam citiem mērķiem, tāpēc ir nepieciešams pāriet no OIK afēras atmaskošanas uz pasākumiem, kas piespiedīs šo afēru izbeigt. Sagatavotais Saeimas deputātu pieteikums Satversmes tiesai par OIK pretlikumībām ir viens no šādiem pasākumiem.

Šajā pieteikumā norādīts uz konkrētiem OIK afēras aspektiem, kuru pretlikumība ir acīmredzama - tiek lūgts atzīt vairākas Ministru kabineta noteikumos Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” ietvertās normas par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 105. pantam, kā arī Enerģētikas likuma un Elektroenerģijas tirgus likuma normām. Apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas stājušās spēkā 2016. gadā un 2018. gadā.

Apstrīdētās normas nosacīti iedalāmas divās grupās:

ar elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas aprēķiniem saistītās normas;

ar elektroenerģijas ražotāju pašpatēriņa kontroli saistītās normas.

Apstrīdētās pārkompensācijas aprēķinu normas ietvertas sarežģītās aprēķinu formulās, kurās apzināti ar sarežģītas terminoloģijas un formulējumu palīdzību “pazudis” pagātnē (pirms šīs spēkā esošās atbalsta sistēmas) izmaksātais valsts atbalsts par saražoto elektroenerģiju, kā arī citi komersanta gūtie ieņēmumi (piemēram, par saražoto siltumenerģiju) - tas netiek ņemts vērā kopējās ražotāju peļņas aprēķinos nosakot turpmāk maksājamā atbalsta apjomu. Saskaņā ar EM oficiāli pausto – tas esot pareizi un pamatoti, turklāt vēl saskaņots ar Eiropas Komisiju (šeit EM sniegtā atbilde Saeimai). Tādējādi piesedzoties ar noteikumos paredzēto aprēķinu kārtību ražotājiem ir nodrošinātas iespējas gūt nepamatoti lielākus ienākumus, kuri nodrošina iekšējo peļņas normu, kas patiesībā ir lielāka par atļautajiem 9%. Gan Satversmē noteiktajos principos, gan Latvijas likumos, gan arī Eiropas Savienības tiesību aktos ir dotas pietiekami skaidras norādes valsts atbalsta sniegšanā. Eiropas Komisija savā 2017. gada 24. aprīļa lēmumā, kurā vērtēta valsts atbalsta sistēma elektroenerģijas ražotājiem Latvijā, ir devusi nepārprotamas norādes par to, ka elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija ir nekavējoties jānovērš un komersantiem garantētās pārmērīgās pelnīšanas iespējas ir jāierobežo. Viss iepriekš minētais tiek rupji pārkāpts. Vēl jo vairāk – apstrīdētās normas ir radītas tā, lai “legalizētu” pagātnes pārkompensāciju un liegtu iespēju vērtēt visu ražotājiem sniegto valsts atbalstu kopumā.

Turklāt, ja komersants nepiekrīt veiktajam pārkompensācijas aprēķinam, tad šajos MK noteikumos ir paredzēta iespēja tam iesniegt savus aprēķinus, kur izdevumos var iekļaut gandrīz jebko – piemēram, ja uzņēmums pēdējos gadus kaut vai katru gadu ir pircis jaunu luksus auto (un protams, godīgi par to nomaksājis arī visus nodokļus), apmaksājis dārgus “komandējumus” (piemēram, lai iepazītos ar klimata pārmaiņām Maldivu salās), tas viss būs jāņem vērā un šāds izdevumu līmenis jāierēķina uz turpmākajiem gadiem, un jānodrošina tam atbilstošs ienākumu līmenis – un to sauc par “pārkompensācijas novēršanu” šo MK noteikumu izpratnē, kuru izveidojusi ir EM, lai cīnītos par OIK sloga samazināšanu.

Apstrīdētās pašpatēriņa kontroles normas legalizē to, ka līdz pat šim brīdim Ekonomikas ministrija nav atbilstoši kontrolējusi elektroenerģijas ražotāju pašpatēriņu, un joprojām līdz pat 2019.gada 1.jūlijam to netaisās darīt. Lai gan Elektroenerģijas tirgus likums jau vairāk kā desmit gadus tieši nosaka, ka no elektroenerģijas ražotājiem ir iepērkams tikai saražotājs elektroenerģijas atlikums, kas palicis pēc tās izmantošanas elektrostacijas vajadzībām.

Ir labi zināms, ka elektrostacijas principā nevar darboties bez elektroenerģijas pašpatēriņa (bet pēc EM izstrādātajiem noteikumiem gandrīz var - pamatots ir jebkāds uzrādītais pašpatēriņš, ja vien tas nav nulle). Turklāt noteiktām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām šāds pašpatēriņš var būt ievērojams un sasniegt pat vairākus desmitus procentu no pašas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas. Tomēr EM izsniedzot “OIK atļaujas” tajās paredzēto obligātā iepirkuma apjomu rēķina no visas uzstādītās jaudas, neņemot vērā pašpatēriņam nepieciešamo. Tas komersantiem rada iespēju un spēcīgu motivāciju apiet šo likuma prasību par pašpatēriņu, lai gūtu nelikumīgus ienākumus veidojot pieslēguma shēmas, kuru ietvaros var slēpt reālo pašpatēriņu - slepus vai pat atklāti iepirkt elektrostacijas pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju no cita ražotāja par tirgus cenām, bet visu savu elektrostacijā saražoto elektroenerģiju pārdot valsts atbalsta ietvaros jau par paaugstinātu tarifu, tādejādi gūstot nepamatotus pretlikumīgus ienākumus.

Kā to apliecina EM sniegtās atbildes Saeimai (šeit saite uz atbildi), EM labi apzinās šo situāciju - šādas manipulācijas ar pašpatēriņu ir reāls un apzināts fakts, un tieši tāpēc, lai šie pārkāpumi netiktu fiksēti un komersanti nebūtu jāsoda par to (jāatņem atļaujas, jāpieprasa atdot nelikumīgi izmaksāto atbalstu, jālūdz ierosināt kriminālprocesus par krāpšanos sevišķi lielos apmēros), EM ir izveidojusi atbilstošu regulējumu MK noteikumos, kas līdz 2019.gada 1.jūlijam tai atļauj to nepārbaudīt. Ar pamatojumu - lai dotu iespēju komersantiem noslēpt šos pārkāpumus.

Pēc būtības Ekonomikas ministrija ir darījusi visu, lai pašpatēriņu reāli nekontrolētu un pat, lai radītu šķietamību, ka elektroenerģijas pašpatēriņu nav iespējams kontrolēt. Apstrīdētās pašpatēriņa kontroles normas dod iespēju legalizēt līdzšinējās pretlikumības pašpatēriņā un vēl jo vairāk – atliek reālas pašpatēriņa kontroles uzsākšanu vēl uz ilgstošu laiku.

Gan pārkompensācijas aprēķinu normām, gan arī pašpatēriņa kontroles normām ir nozīmīgs iespaids uz obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru – Latvijas tautsaimniecībai ir radīts kaitējums daudzu miljonu eiro apmērā.

Pieteikumā Satversmes tiesai izklāstīto argumentu sakarā jāvērš uzmanība uz to, ka Latvijas atbildīgās amatpersonas varētu būt apzināti vai savas nekompetences dēļ maldinājušas Eiropas Komisiju, sniedzot tai nepilnīgu vai pat nepatiesu informāciju par valsts atbalsta sistēmu Latvijā. Iepazīstoties ar EK lēmumu rodas pamatotas bažas, ka ar EK saskaņotais un Latvijā reāli īstenotais atbalsta mehānisms - tās ir divas dažādas shēmas. Turklāt joprojām notiek apzināta sabiedrības maldināšana par to, ka Eiropas Komisija it kā ir atzinusi, ka valsts atbalsta sistēma Latvijā ir pilnībā tiesiska. Tai pat laikā tiek noklusēts tas, ka Eiropas Komisija vērtējumu veic tikai savas kompetences ietvaros – vērtē tikai tos aspektus, kas ietekmē Eiropas Savienības vienoto tirgu (brīvu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm), bet nevērtē Latvijas nacionālās intereses, neveic valsts atbalsta sistēmas izvērtējumu kontekstā ar Satversmi un nacionālajiem likumiem.

Šajā Pieteikumā izklāstītie apsvērumi aptver tikai nelielu daļu no obligātā iepirkuma sistēmas aktuālajiem un parlamentārās uzraudzības procesā atklātajiem OIK afēras aspektiem, tomēr jau šie Pieteikumā analizētie OIK afēras aspekti ir radījuši un vēl joprojām rada milzīgus zaudējumus gan atsevišķām mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, gan arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Loģisks secinājums, ko var izdarīt saistībā ar šajā Pieteikumā norādītajiem argumentiem ir tas, ka visas Latvijas sabiedrības interešu ignorēšana par labu atsevišķu personu peļņas gūšanas interesēm ir bijusi ilgstoša un sistemātiska. Tā ir notikusi gan Ministru kabineta noteikumu izstrādātāju un apstiprinātāju līmenī, gan arī piemērotāju līmenī, un tam ir bijis tik plašs mērogs un tik būtiskas kaitīgas sekas visai Latvijas tautsaimniecībai, ka būtu neatbilstoši atstāt šos uzrādītos OIK afēras aspektus bez detalizēta un augsti kvalificēta izvērtējuma arī gadījumā, ja Apstrīdētās normas tiek atceltas pēc šī Pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesai. (Neoficiāli ir zināms, ka EM paspārnē top šādi iespējamie grozījumi, jo par šīm nelikumībām ir ieinteresējusies gan Eiropas Komisija, gan Latvijas tiesību sargājošās iestādes)

Pieteikuma izskatīšanas un Apstrīdēto normu prettiesiskuma izvērtējuma turpināšanai ir ļoti svarīga nozīme arī plašākā kontekstā no sabiedrības interešu viedokļa – vērtējot Apstrīdētās normas, visticamākais, vērtētas tiks arī citas obligātā iepirkuma sistēmas darbību regulējošas normas, un tiks veikta to interpretēšana, līdz ar ko Ministru kabinetam un citiem obligātā iepirkuma sistēmas normu piemērotājiem un jaunu normu izstrādātājiem tiks dotas skaidras norādes par obligātā iepirkuma sistēmas darbības principiem un pieļaujamo iztulkojumu. Tādējādi, tiks nodrošināts tiesiskums, un potenciāli tiks novērsti arī citi mēģinājumi interpretēt obligātā iepirkuma sistēmas darbību regulējošas normas neatbilstošā veidā.

Otrs no sabiedrības interešu viedokļa būtisks arguments lietas izskatīšanas turpināšanai arī pēc Apstrīdēto normu atcelšanas ir tas, ka tikai Satversmes tiesas secinājumi par obligātā iepirkuma sistēmu un tās darbības principiem visefektīvākajā un ātrākajā veidā var nodrošināt taisnīguma ievērošanu obligātā iepirkuma sistēmas darbībā. Tas savukārt nodrošinās ātru OIK afēras termināciju ar minimāliem tiesvedību riskiem.

Šī Pieteikuma iesniedzēji ir pārliecināti, ka Latvijā īstenotais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma veidā gan kopumā, gan šajā Pieteikumā minētajos aspektos, gan arī virknē citu šajā Pieteikumā pat neminētu aspektu ilgstoši ir bijis neatbilstošs gan Eiropas Savienības tiesībām, gan Eiropas Komisijas praksei valsts atbalsta jomā, gan Eiropas Savienības Tiesas praksei valsts atbalsta jomā, gan arī Latvijas nacionālajām tiesībām. Pieteicēji pilnībā paļaujas uz Satversmes tiesas kompetenci un profesionalitāti, lai, skatot šo Pieteikumu pēc iespējas plašākā kontekstā un identificējot Latvijas nacionālās intereses valsts atbalsta sistēmas darbībā, tās tiktu ņemtas vērā un tās netiktu pielīdzinātas, bet gan tieši otrādi – tiktu nošķirtas, no tām interesēm, kuru īstenošana un aizsardzība ir Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas kompetencē.

Visbeidzot Pieteikuma iesniedzēju ieskatā Apstrīdētās normas ir cieši saistītas gan ar EK lēmumā noteikto un ar šī EK lēmuma interpretāciju, gan ar informāciju, ko Latvija ir sniegusi Eiropas Komisijai un tās tālāku interpretāciju, gan ar valsts atbalsta sniegšanas principiem, kas nostiprināti Eiropas Savienības tiesību normatīvajos aktos, gan arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Visam iepriekš minētajam ir ļoti liela nozīme valsts atbalsta sistēmas darbībā Latvijā ne tikai attiecībā uz nākotni, bet arī attiecībā uz to, kā vērtējama valsts atbalsta sistēmas Latvijā darbību līdz šim, t.i. – uz pagātni. Gan uz nākotni, gan arī uz pagātni vērstu izvērtējumu Latvijas nacionālo interešu nodrošināšanai var veikt tieši Satversmes tiesa un tieši tāpēc šī Pieteikuma iesniedzēju ieskatā Apstrīdēto normu atbilstības izvērtējums ir jāturpina arī gadījumos, ja šīs normas vai kāda to daļa zaudē spēku.

Iegūstot aizvien vairāk informācijas par patiesajiem OIK afēras apmēriem un detaļām, šķiet teju neticami, ka tik liela apmēra krāpniecība, ko radījusi un piesegusi Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets, vispār ir bijusi iespējama, tomēr tā reāli ir notikusi, tā vēl joprojām turpinās, un joprojām tiek veiktas aktīvas darbības, lai to slēptu, bet sabiedrībai tiek radīta šķietamība par to, ka problēmas ar obligātā iepirkuma sistēmu tiek izlēmīgi risinātas. Viss šis notiekošais absurda teātris ir pierādāms ar reāliem faktiem. Kas arī tiks izdarīts, ja atbildīgie par šīs afēras izbeigšanu turpinās to piesegt.

Novērtē šo rakstu:

123
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...