Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Pietiek baidīt

Pietiek lasītājs
28.03.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš COVID-19 izplatīšanās sākuma neesmu dzirdējis nevienu ar to saistītu pozitīvu ziņu. Es, protams, saprotu ka masu medijos labāk var „pārdot” mirušos, bet žurnālistiem tomēr vajadzētu saprast, ka viņi, izplatot tikai negatīvas ziņas, veicina masu histēriju un sekojoši arī neadekvātu valdības lēmumu pieņemšanu.

Šobrīd ir sajūta, ka visi, no valsts iestādēm līdz kurjerdienestiem, savstarpēji sacenšas – kurš vēl ko izdomās, lai apgrūtinātu pārējo dzīvi, un šie “izgudrojumi” bieži vien ir visai bezjēdzīgi.

Kas tad īsti ir COVID-19? COVID-19 ir infekcijas slimība, ko izraisa nesen atklātais koronavīruss. Tas galvenokārt izplatās, nonākot saskarē ar inficētas personas elpceļu pilieniem, inficētajai personai klepojot vai šķaudot. Šīs pilītes nolaižas uz objektiem un virsmām ap inficēto cilvēku.

Pēc tam citi cilvēki inficējas ar COVID-19, pieskaroties šiem priekšmetiem vai virsmām un pēc tam pieskaroties acīm, degunam vai mutei vai ieelpojot inficētās personas klepojot vai izelpojot izdalītos elpceļu pilienus. Respektīvi – ja nav tieša kontakta ar inficētu personu un tiek ievērota personīgā higiēna, it īpaši bieža roku mazgāšana un dezinficēšana, iespēja saslimt ar COVID-19 ir pavisam neliela.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem uz 25.03.2020. pasaulē kopā ar COVID-19 bija 416 686 apstiprināti saslimšanas gadījumi un no tiem 18 589 miruši – tas ir 4,46% no visiem saslimušajiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ar gripu (kurai ir sezonāls raksturs) katru gadu pasaulē slimo 3 līdz 5 miljoni cilvēku, un no tiem mirst 290 000 līdz 650 000 – tas ir 9,66% līdz 13% no visiem saslimušajiem.

Secinājumi uzprasās paši par sevi.

Būtiskākās atšķirības, ja turpinām salīdzinājumu ar gripu, ir tās, ka COVID-19 pagaidām nav vakcīnas (lai gan arī gripas vakcīnu efektivitāti daudzi mediķi apšauba) un ka COVID-19 laikam ir “lipīgāks” par gripu un smagākajos gadījumos izraisa plaušu karsoni, kā ārstēšanai ir nepieciešana speciāla aparatūra.

Tieši šīs aparatūras trūkums šobrīd ir vislielākais risks, jo, ja saslimušo skaits, kuriem tas ir nepieciešams, būtiski pieaugs, medicīnas iestādes to pieejamību nespēs nodrošināt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šo iekārtu vienkārši visiem nepietiks.

COVID-19 un gripas izplatīšanās veidi ir faktiski identiski, kas nozīmē, ka arī saslimšanas iespējas ir līdzīgas, kas savukārt nozīmē, ka mēs visi visticamāk izslimosim COVID-19 – vienīgi mēs nezinām, kad un cik smagā formā tas notiks.

Ap 115 000 saslimušo ir izveseļojušies, bet mūs jau informē tikai par saslimušajiem un mirušajiem, tādējādi veicinot masu ažiotāžu.

Ir apsveicami valdības lēmumi masu pasākumu un pulcēšanās ierobežošanā, bet pilnīgi nesaprotami, kāpēc netiek veikti pasākumi stāvokļa izskaidrošanā – ka inficēšanās ar COVID-19 nav nāves spriedums. Ka ierobežojošo pasākumu mērķis ir laika novilcināšana, lai vienlaicīgi nesaslimtu kritiski daudz cilvēku, kuru aprūpi valsts medicīnas iestādes šobrīd nespētu nodrošināt, lai paspētu izstrādāt vakcīnu, lai medicīnas iestādes paspētu sagatavoties …

Un kas notiks pēc mēneša, diviem, pieciem? Vai tiešām valdība uzskata, ka kaut kādā pārredzamā laika periodā COVID-19 tiks iznīcināts visā pasaulē? Pietiks vienam inficētam nošķaudīties publiskā vietā, un viss sāksies no jauna – un atkal būs “traģēdija”, jau daudz stingrāki ierobežojošie pasākumi, varbūt derētu ieviest arī komandanta stundas un citus kara laika stāvokļa pasākumus?

Vai valdībā kāds vispār domā, kas notiks kaut vai pēc mēneša, diviem… ? Ir pieņemts lēmums par dīkstāves kompensēšanu un nodokļu nomaksas atlikšanu – ņemot vērā, ka valsts izdevumi būtiski pieaugs, bet ieņēmumi samazināsies – kur mūsu gaišās galvas domā ņemt naudu šo saistību izpildei? “Šodienai” visticamāk atradīs, bet “rītdienai”? Vai Latvijai kāds vispār spēs aizdot, ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze būs gana dziļa visā pasaulē?

Kas Latvijas iedzīvotāju labklājību ietekmēs vairāk – īslaicīgi liels (pārsvarā vieglā formā) saslimušo skaits vai, ja Latvijā iestāsies Amerikas Lielajai depresijai līdzīgs stāvoklis?

Avoti:

https://www.who.int/news-room/q-a-detail/q-a-coronaviruses

https://www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019/situation-reports

https://coronavirus.jhu.edu/map.html

https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/influenza-(seasonal)

Novērtē šo rakstu:

56
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dodiet nodokļu maksātāju naudu simtus miljonu vērtām bezjēdzīgām stacijām un vēl bezjēdzīgākiem pāļiem Daugavā!

FotoLai laikus īstenotu projektu, pildītu starptautiskās saistības un nodrošinātu papildus Eiropas Savienības finansējumu, Progresīvie aicinās koalīcijas partnerus lemt par Rail Baltica projekta turpmāko īstenošanu un izskatīt informatīvo ziņojumu valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē 11. novembrī. 
Lasīt visu...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi