Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Sabiedriskie" žurnālisti mēģina jums čakarēt smadzenes - šādu secinājumu izdarījis Pietiek lasītājs, kurš, izmantojot savas datorprasmes, jau izpētījis visu 100 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāju deklarācijas, - izmeklētāju sarakstu Pietiek publiskoja vakar vakarā. Publicējam lasītāja secinājumus, bet salīdzinājumam - tendenciozā un maldinošā Ivara Beltes (attēlā) vadītās "sabiedriskās" Latvijas Televīzijas raidījuma De Facto sižeta atšifrējumu.

Pietiek lasītāja secinājumi:

"Google Sheet: https://goo.gl/eDKq2A, filtrs: Izmeklētāji un vecākie izmeklētāji: skatījos tikai laimestus un skaidro naudu, 2014. gadā. Vajadzēja jau vēlreiz "analizēt", bet nudien slinkums :)

Tātad:

1) 8 ierakstos ir, manuprāt, "dīvaini" dati ("dīvains" atalgojums; amats neatbilst VID DB atrodamās personas amatam; persona DB nav atrodama); iekrāsots sarkanīgs

2) 18 ir skaidras naudas uzkrājumi. Par cik neturu LR finanšu iestādēs nevienu centu, kuru būtu žēl zaudēt, un uzskatu, ka turēt naudu vienā vienīgā LR finanšu iestādē būtu vieglprātīgi, neko pārmetamu nesaskatu.

3) laimējuši kaut ko 2014. gadā ir 6 VID FP izmeklētāji, ar ko viņus no sirds apsveicu - īpaši to "veļuku" laimējušo kundzi.:)

4) jā, De Facto pētniecība VID FP ir atklājusi īstu Latloto spēlmaņu, iespējams, grupējumu: veseli 4 izmeklētāji 2014. gadā ir vinnējuši sekojošas summas: €53.88, €39.89, €211, €158.58.

5) VID FP var lepoties ar vienu izmeklētāju, kuram azartspēles šķiet ir "nopietna hobija" līmenī; viņš spēlē Maltā un, pavirši pārskrienot http://www.mga.org.mt/gaming-sectors/remote-gaming/prevention-of-money-laundering/, domāju, ka vismaz par vinnēto viņam nepieciešamības gadījumā atskaitīties vajadzētu varēt līdz pēdējam centam.

6) kā jau šķita, spriežot pēc deklarētā, ko vairāk kā LatLoto VID FP 2014. gadā ir spēlējuši 2 (divi) izmeklētāji.

Šo zinot, aizejiet uz lsm.lv papētīt kā "sabiedriskie" žurnālisti mēģina jums čakarēt smadzenes, dāmas un kungi.

De Facto sižets par tā it kā veikto deklarāciju "analīzi":

"Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izanalizējot 101 izmeklētāju deklarācijas, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi. Šo darbinieku atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro. Skaidrā naudā pērn izmeklētāji kopumā glabājuši 224 986,27 eiro. Turklāt 85% no viņiem nav cita veida uzkrājumu, piemēram, bankā. Skaidrā naudā šie noziedzības apkarotāji tur visdažādākās summas, visbiežāk – ap desmit tūkstošiem eiro. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi, norāda "De facto" veidotāji.

"De facto" min uzskatāmu piemēru - VID Finanšu policijas pārvaldes vecāko izmeklētāju, kurš sociālajos tīklos sevi atrāda pikantās fotogrāfijās. Pēc raidījuma veidotāju domām, interesantāki fakti par internetā atrodamo atklājas viņa ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās. Darbu VID kā jaunākais izziņas inspektors viņš uzsāka 2004. gada oktobrī. Viņa deklarācija bija tukša – nebija ne uzkrājumu, ne īpašumu, nekā. Taču dažus mēnešus vēlāk deklarācijā par 2004. gadu var redzēt, ka nepilnos trīs mēnešos algā inspektors saņēmis ap 700 latu. Tie bija vienīgie viņa uzrādītie ienākumi. Taču nezināmā veidā spējis uzkrāt teju trīs reizes lielāku summu – 1 850 latu. Protams, skaidrā naudā.

Viņa uzkrājumi katru gadu palielinājušies un pērn izmeklētājs sev vien zināmā slēptuvē glabājis jau 11,5 tūkstošus eiro. Līdzīgi kā lielākajai daļai kolēģu, bankās nekādu uzkrājumu viņam nav. Uz “De facto” jautājumu, vai, ja cilvēkam deklarācijā uzrādīti desmit tūkstoši eiro skaidrā naudā, VID pārbauda šo līdzekļu esamību, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores vietniece Ilze Borance atbild noraidoši: "Tāpēc, ka varbūt uz to brīdi, kad es veikšu auditu, tā nauda jau būs iztērēta."

"De facto" izpētījis, ka VID izmeklētāju deklarācijas norāda uz vēl kādu tendenci. 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus. Visbiežāk naudu viņiem dāvina vecāki. Raidījuma veidotāji secina, ka vai nu mātes un tēvi turpina finansiāli atbalstīt savus nu jau pieaugušos bērnus, vai arī šis ir viens no veidiem, kā legalizēt, iespējams, negodīgi iegūtu naudu. Kā piemēru "De facto" min to, ka VID vecākā izmeklētāja pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1200 eiro. Taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2 400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas. Šīs darbinieces māte strādā pašvaldībā. Tomēr viņas amatpersonu deklarācijās šādi dāvinājumi meitai nav atrodami.

Vēl vairāki noziedzības apkarotāji spējuši izsniegt lielus aizdevumus citiem. Tā, piemēram, izmeklētājs, kurš “Facebook” profilā savu nodarbošanos apzīmējis ar vārdu “slaists”, 21 tūkstoti eiro aizdevis kādai ārvalstu fiziskajai personai. Jāpiemin, ka iepriekš šo summu glabājis skaidrā naudā, norāda "De facto" veidotāji.

VID izmeklētāju deklarācijās parādās vēl kāda bīstama tendence, norāda "De facto", – iespējama atkarība no azartspēlēm. “De facto” skaidro, ka var redzēt, cik šīs personas ir vinnējušas, bet nav zināms, cik nācies zaudēt, lai iegūtu kāroto laimestu.

Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no “Latvijas Loto”. Taču tas ir nieks, salīdzinot jau ar tūkstošos eiro mērāmām summām no internetā spēlētām azartspēlēm, norāda raidījuma veidotāji. Piemēram, vecākā izmeklētāja pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro. Savukārt Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām.

Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, “De facto” izanalizēja 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID esošie izmeklētāji. Tur aina bija pretēja. Tikai pieciem procentiem bija skaidras naudas uzkrājumi, no kuriem daļai - pārsimt eiro apmērā. Turklāt ne miņas no laimestiem azartspēlēs, ikgadējiem dāvinājumiem un lieliem aizdevumiem, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā.

"Valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek," secinājusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņasprāt, “nav jēgas pildīt deklarācijas, tās iesniegt, sekot līdzi tam, vai tās ir iesniegtas laikus, vai tās ir aizpildītas atbilstoši formai, ja pietrūkst paša pamata - vai mēs varam paļauties uz to, ka tās ziņas ir patiesas?”.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Viņu galvenais uzdevums - pamanīt, vai strādājošie nav nonākuši interešu konfliktā. Tikai atsevišķos gadījumos sniegtā informācija tiek izmeklēta padziļināti.

"Tad, kad kāda amatpersona nonāk KNAB redzeslokā, tad tiek vērtēta informācija, kas ir norādīta valsts amatpersonu deklarācijā,” norāda KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas Andris Donskis. Tomēr arī šādā gadījumā tālākai izvērtēšanai iegūto informāciju nosūta VID.

Gadskārtējās pārbaudēs VID izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu. Tajā nonāk dati par visiem Latvijā dzīvojošajiem, tostarp pašu darbiniekiem. Taču galvenokārt pamanīti tiek tie, kuru izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Piecu gadu laikā pārbaudītas 33 VID amatpersonas. Piecos gadījumos veikts nodokļu audits. Viņu vidū bijuši arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošie.

"Rezultātā mēs esam noteikuši budžetā nenomaksāto summu - 73 tūkstošus eiro," saka VID Nodokļu kontroles pārvaldes pārstāve Ilze Borance.

Tomēr situācijās, kad amatpersonu, piemēram, izmeklētāju ieņēmumi ar izdevumiem sakrīt, jāsecina, ka pastiprināta uzmanība skaidras naudas uzkrājumiem, dāvinājumiem, mantojumiem un aizdevumiem netiek pievērsta. Šādos gadījumos pārbaudes uzsāk, ja kāds ir uzrakstījis iesniegumu par personu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...