PIETIEK lasītājs jau izanalizējis visas 100 VID deklarācijas: ""Sabiedriskie" žurnālisti mēģina jums čakarēt smadzenes"

Pietiek lasītāja secinājumi:

"Google Sheet: https://goo.gl/eDKq2A, filtrs: Izmeklētāji un vecākie izmeklētāji: skatījos tikai laimestus un skaidro naudu, 2014. gadā. Vajadzēja jau vēlreiz "analizēt", bet nudien slinkums :)

Tātad:

1) 8 ierakstos ir, manuprāt, "dīvaini" dati ("dīvains" atalgojums; amats neatbilst VID DB atrodamās personas amatam; persona DB nav atrodama); iekrāsots sarkanīgs

2) 18 ir skaidras naudas uzkrājumi. Par cik neturu LR finanšu iestādēs nevienu centu, kuru būtu žēl zaudēt, un uzskatu, ka turēt naudu vienā vienīgā LR finanšu iestādē būtu vieglprātīgi, neko pārmetamu nesaskatu.

3) laimējuši kaut ko 2014. gadā ir 6 VID FP izmeklētāji, ar ko viņus no sirds apsveicu - īpaši to "veļuku" laimējušo kundzi.:)

4) jā, De Facto pētniecība VID FP ir atklājusi īstu Latloto spēlmaņu, iespējams, grupējumu: veseli 4 izmeklētāji 2014. gadā ir vinnējuši sekojošas summas: €53.88, €39.89, €211, €158.58.

5) VID FP var lepoties ar vienu izmeklētāju, kuram azartspēles šķiet ir "nopietna hobija" līmenī; viņš spēlē Maltā un, pavirši pārskrienot http://www.mga.org.mt/gaming-sectors/remote-gaming/prevention-of-money-laundering/, domāju, ka vismaz par vinnēto viņam nepieciešamības gadījumā atskaitīties vajadzētu varēt līdz pēdējam centam.

6) kā jau šķita, spriežot pēc deklarētā, ko vairāk kā LatLoto VID FP 2014. gadā ir spēlējuši 2 (divi) izmeklētāji.

Šo zinot, aizejiet uz lsm.lv papētīt kā "sabiedriskie" žurnālisti mēģina jums čakarēt smadzenes, dāmas un kungi.

De Facto sižets par tā it kā veikto deklarāciju "analīzi":

"Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izanalizējot 101 izmeklētāju deklarācijas, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi. Šo darbinieku atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro. Skaidrā naudā pērn izmeklētāji kopumā glabājuši 224 986,27 eiro. Turklāt 85% no viņiem nav cita veida uzkrājumu, piemēram, bankā. Skaidrā naudā šie noziedzības apkarotāji tur visdažādākās summas, visbiežāk – ap desmit tūkstošiem eiro. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi, norāda "De facto" veidotāji.

"De facto" min uzskatāmu piemēru - VID Finanšu policijas pārvaldes vecāko izmeklētāju, kurš sociālajos tīklos sevi atrāda pikantās fotogrāfijās. Pēc raidījuma veidotāju domām, interesantāki fakti par internetā atrodamo atklājas viņa ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās. Darbu VID kā jaunākais izziņas inspektors viņš uzsāka 2004. gada oktobrī. Viņa deklarācija bija tukša – nebija ne uzkrājumu, ne īpašumu, nekā. Taču dažus mēnešus vēlāk deklarācijā par 2004. gadu var redzēt, ka nepilnos trīs mēnešos algā inspektors saņēmis ap 700 latu. Tie bija vienīgie viņa uzrādītie ienākumi. Taču nezināmā veidā spējis uzkrāt teju trīs reizes lielāku summu – 1 850 latu. Protams, skaidrā naudā.

Viņa uzkrājumi katru gadu palielinājušies un pērn izmeklētājs sev vien zināmā slēptuvē glabājis jau 11,5 tūkstošus eiro. Līdzīgi kā lielākajai daļai kolēģu, bankās nekādu uzkrājumu viņam nav. Uz “De facto” jautājumu, vai, ja cilvēkam deklarācijā uzrādīti desmit tūkstoši eiro skaidrā naudā, VID pārbauda šo līdzekļu esamību, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores vietniece Ilze Borance atbild noraidoši: "Tāpēc, ka varbūt uz to brīdi, kad es veikšu auditu, tā nauda jau būs iztērēta."

"De facto" izpētījis, ka VID izmeklētāju deklarācijas norāda uz vēl kādu tendenci. 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus. Visbiežāk naudu viņiem dāvina vecāki. Raidījuma veidotāji secina, ka vai nu mātes un tēvi turpina finansiāli atbalstīt savus nu jau pieaugušos bērnus, vai arī šis ir viens no veidiem, kā legalizēt, iespējams, negodīgi iegūtu naudu. Kā piemēru "De facto" min to, ka VID vecākā izmeklētāja pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1200 eiro. Taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2 400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas. Šīs darbinieces māte strādā pašvaldībā. Tomēr viņas amatpersonu deklarācijās šādi dāvinājumi meitai nav atrodami.

Vēl vairāki noziedzības apkarotāji spējuši izsniegt lielus aizdevumus citiem. Tā, piemēram, izmeklētājs, kurš “Facebook” profilā savu nodarbošanos apzīmējis ar vārdu “slaists”, 21 tūkstoti eiro aizdevis kādai ārvalstu fiziskajai personai. Jāpiemin, ka iepriekš šo summu glabājis skaidrā naudā, norāda "De facto" veidotāji.

VID izmeklētāju deklarācijās parādās vēl kāda bīstama tendence, norāda "De facto", – iespējama atkarība no azartspēlēm. “De facto” skaidro, ka var redzēt, cik šīs personas ir vinnējušas, bet nav zināms, cik nācies zaudēt, lai iegūtu kāroto laimestu.

Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no “Latvijas Loto”. Taču tas ir nieks, salīdzinot jau ar tūkstošos eiro mērāmām summām no internetā spēlētām azartspēlēm, norāda raidījuma veidotāji. Piemēram, vecākā izmeklētāja pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro. Savukārt Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām.

Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, “De facto” izanalizēja 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID esošie izmeklētāji. Tur aina bija pretēja. Tikai pieciem procentiem bija skaidras naudas uzkrājumi, no kuriem daļai - pārsimt eiro apmērā. Turklāt ne miņas no laimestiem azartspēlēs, ikgadējiem dāvinājumiem un lieliem aizdevumiem, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā.

"Valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek," secinājusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņasprāt, “nav jēgas pildīt deklarācijas, tās iesniegt, sekot līdzi tam, vai tās ir iesniegtas laikus, vai tās ir aizpildītas atbilstoši formai, ja pietrūkst paša pamata - vai mēs varam paļauties uz to, ka tās ziņas ir patiesas?”.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Viņu galvenais uzdevums - pamanīt, vai strādājošie nav nonākuši interešu konfliktā. Tikai atsevišķos gadījumos sniegtā informācija tiek izmeklēta padziļināti.

"Tad, kad kāda amatpersona nonāk KNAB redzeslokā, tad tiek vērtēta informācija, kas ir norādīta valsts amatpersonu deklarācijā,” norāda KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas Andris Donskis. Tomēr arī šādā gadījumā tālākai izvērtēšanai iegūto informāciju nosūta VID.

Gadskārtējās pārbaudēs VID izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu. Tajā nonāk dati par visiem Latvijā dzīvojošajiem, tostarp pašu darbiniekiem. Taču galvenokārt pamanīti tiek tie, kuru izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Piecu gadu laikā pārbaudītas 33 VID amatpersonas. Piecos gadījumos veikts nodokļu audits. Viņu vidū bijuši arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošie.

"Rezultātā mēs esam noteikuši budžetā nenomaksāto summu - 73 tūkstošus eiro," saka VID Nodokļu kontroles pārvaldes pārstāve Ilze Borance.

Tomēr situācijās, kad amatpersonu, piemēram, izmeklētāju ieņēmumi ar izdevumiem sakrīt, jāsecina, ka pastiprināta uzmanība skaidras naudas uzkrājumiem, dāvinājumiem, mantojumiem un aizdevumiem netiek pievērsta. Šādos gadījumos pārbaudes uzsāk, ja kāds ir uzrakstījis iesniegumu par personu."

Novērtē šo rakstu: