PIETIEK prasa sākt kriminālprocesu par krāpšanu pret Urbanoviču un pagaidām nezināmajiem līdzzinātājiem
L. Lapsa04.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa deputāta Jāņa Urbanoviča viltus atrašanos Saeimas sēdē uzskata tikai par „nepatīkamu gadījumu”, Pietiek pārstāvis ir vērsies ar iesniegumu pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža, saistībā ar šo gadījumu aicinot sākt kriminālprocesu par krāpšanu. Tā pamatojums – gadījumā, ja krāpšanas mēģinājums izdotos, Urbanovičs un viņa pagaidām nezināmie līdzzinātāji no valsts būtu izkrāpuši aptuveni 300 latu.
Kā jau ziņots, Saeimas deputāts Urbanovičs 26. aprīlī bija devies uz kādu pasākumu Maskavā, taču vienlaikus šajā datumā bija reģistrēta viņa līdzdalība Saeimas sēdē un balsojumos.
Ja šī krāpšana nebūtu nākusi gaismā, Urbanovičs par aprīli saņemtu pilnu deputāta atalgojumu, un no viņa algas netiktu atskaitīta soda nauda par Saeimas plenārsēdes neapmeklēšanu – aptuveni 300 latu.
Saskaņā ar Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas uzskatu, ko viņa aizvadītajā nedēļā pauda telekompānijas LNT rīta raidījumā, šis ir tikai „jautājums par ētiku, par uzticību. Viņš par šādu rīcību saņems sodu - par 20% mazāku atalgojumu, kas ir ievērojama summa”.
Taču patiesībā Urbanoviča rīcībā saskatāms ne tikai „jautājums par ētiku”, bet arī noziedzīga nodarījuma pazīmes, - Saeimas deputāts kopā ar savu pagaidām nezināmo līdzzinātāju vai līdzzinātājiem ir iesaistījies krāpšanā, lai no valsts līdzekļiem ar viltu iegūtu minēto summu - 20% no viņa mēneša atalgojuma.
2011. gadā Urbanovičs saskaņā ar viņa amatpersonas deklarāciju algā Saeimā saņēmis gandrīz 21 tūkstoti latu, tātad vidēji 1750 latu mēnesī. 20% no šīs summas ir 350 latu.
Ņemot to vērā, Pietiek pārstāvis ir vērsies pie Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža ar šādu iesniegumu:
„Mediji ziņojuši, ka Saeimas izdrukas liecina, ka Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča vietā kāda persona ar viņa ziņu 26. aprīlī balsojusi pret izmaiņām tautas nobalsošanas likumā un sēdes beigās reģistrējusi Jāni Urbanoviču kā klātesošu, kamēr reāli viņš šajā laikā atradies Maskavā.
Organizējot šādu krāpšanu un tajā tieši piedaloties, Jānis Urbanovičs no valsts līdzekļiem vēlējies izkrāpt 20% no Saeimas deputāta mēnešalgas jeb aptuveni 300 latu, - šāda soda nauda par labu valstij tiktu ieturēta par neattaisnotu Saeimas plenārsēdes neapmeklēšanu.
Līdz ar to aicinu Valsts policiju sākt kriminālprocesu par krāpšanu, kurā iesaistīts Jānis Urbanovičs un minētā nezināmā persona, kā arī, iespējams, dienesta viltojumu un nepatiesu dienesta ziņojumu, ko veikusi minētā nezināmā persona.”
Jau šajā ceturtdienā Ķuzis šo iesniegumu bija saņēmis. Par tā tālāko virzību pagaidām ziņu nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
