PIETIEK publicēs visu Jēkabpilī nogalinātās sievietes Stukānam adresēto vēstuli - pēdējo izmisuma kliedzienu
PIETIEK11.06.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā ģenerālprokurora Jura Stukāna publiskos pārmetumus Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei, viņa izteikumus gan žurnālā Ieva, gan aizvadītās nedēļas preses konferencē, kam sekoja viņa atvainošanās imitācija „par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt viņa izteikumu patiesos nolūkus”, pietiek.com pirmdien publicēs nogalinātās sievietes pagājušā gada 15. septembra iesniegumu „Par dzīvības apdraudējuma draudiem un tiesisko aizsardzību”.
Septiņus mēnešus pēc šī iesnieguma nosūtīšanas – jau šā gada 16. aprīlī sieviete tika nogalināta. Pietiek.com uzskata, ka situācijā, kad ģenerālprokurors Juris Stukāns, kam saskaņā ar likumu ir uzticēta visas prokuratūras vadība, mēģina izvairīties no atbildības pats un divus mēnešus pēc šaušalīgā nozieguma vēl joprojām nav pat personiski devies uz Jēkabpili un solās to izdarīt „pēc atvaļinājuma”, savukārt informācija par atbildīgajiem joprojām „tiek apkopota”, šī vēstule ir obligāti publicējama.
Tā uzskatāmi demonstrē, tieši cik birokrātiski un vienaldzīgi šo personiski ģenerālprokuroram Jurim Stukānam – kurš tagad saka, ka pats lasot tikai deputātu un ministru vēstules, bet citi lai viņam labāk nerakstot – adresēto izmisuma kliedzienu pēc palīdzības, kurā minēti neskaitāmi fakti, kas jebkuram kaut cik ieinteresētam tiesībsargāšanas iestāžu liktu nekavējoties rīkoties, ir uztvērusi visa J. Stukāna formāli vadītā prokuratūras sistēma.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
