PIETIEK publicēs visu Jēkabpilī nogalinātās sievietes Stukānam adresēto vēstuli - pēdējo izmisuma kliedzienu
PIETIEK11.06.2023.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā ģenerālprokurora Jura Stukāna publiskos pārmetumus Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei, viņa izteikumus gan žurnālā Ieva, gan aizvadītās nedēļas preses konferencē, kam sekoja viņa atvainošanās imitācija „par to, ka pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt viņa izteikumu patiesos nolūkus”, pietiek.com pirmdien publicēs nogalinātās sievietes pagājušā gada 15. septembra iesniegumu „Par dzīvības apdraudējuma draudiem un tiesisko aizsardzību”.
Septiņus mēnešus pēc šī iesnieguma nosūtīšanas – jau šā gada 16. aprīlī sieviete tika nogalināta. Pietiek.com uzskata, ka situācijā, kad ģenerālprokurors Juris Stukāns, kam saskaņā ar likumu ir uzticēta visas prokuratūras vadība, mēģina izvairīties no atbildības pats un divus mēnešus pēc šaušalīgā nozieguma vēl joprojām nav pat personiski devies uz Jēkabpili un solās to izdarīt „pēc atvaļinājuma”, savukārt informācija par atbildīgajiem joprojām „tiek apkopota”, šī vēstule ir obligāti publicējama.
Tā uzskatāmi demonstrē, tieši cik birokrātiski un vienaldzīgi šo personiski ģenerālprokuroram Jurim Stukānam – kurš tagad saka, ka pats lasot tikai deputātu un ministru vēstules, bet citi lai viņam labāk nerakstot – adresēto izmisuma kliedzienu pēc palīdzības, kurā minēti neskaitāmi fakti, kas jebkuram kaut cik ieinteresētam tiesībsargāšanas iestāžu liktu nekavējoties rīkoties, ir uztvērusi visa J. Stukāna formāli vadītā prokuratūras sistēma.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
