Pietiek publisko Dombrovska valdības apstiprināto airBaltic akcionāru līgumu un svarīgākos dokumentus
PIETIEK14.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc Bertolts Fliks var atļauties īpaši neuztraukties par Latvijas valsts viedokli saistībā ar viņa vadīto aviokompāniju airBaltic, kurā valstij pieder kontrolpakete? To viņam nodrošina pašreizējā Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības pagājušā gada aprīlī apstiprinātais uzņēmuma akcionāru līgums, kas savukārt ar nenozīmīgiem grozījumiem ir tas pats kādreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera 2009. gada martā parakstītais līgums. Šodien Pietiek pirmoreiz publisko gan Šlesera parakstīto līgumu, gan pašlaik spēkā esošos līgumus, ko akceptējis Dombrovskis.
Šie dokumenti parāda gan to, kādā tieši formā Latvijas valsts pārstāvji pirms diviem gadiem devuši Flikam faktiski neierobežotas iespējas bloķēt jebkādas tās vēlmes, gan to, kā Šlesera parakstītā dokumenta normas faktiski bez izmaiņām palikušas arī Dombrovska akceptētajā līgumā, gan arī to, kāpēc tas vismaz formāli tā noticis: jau Šlesera parakstītajā līgumā bija noteikts, ka jebkādas izmaiņas tajā var notikt tikai ar abu pušu abpusēju rakstisku vienošanos.
Līdz ar to abi dokumenti rāda, ka pietiekami nopietni pārmetumi izsakāmi kā Šleseram, tā arī Dombrovskim. Šleseram – par to, ka viņš ir piekritis uz šādiem noteikumiem brīdī, kad SAS piederējušās airBaltic kapitāldaļas nonāca Flika uzņēmuma īpašumā. Savukārt Dombrovskim – par to, ka viņš pērn nav panācis nekādas būtiskas pārmaiņas līgumā, kad Flikam bija ļoti nepieciešams, lai valsts ieguldītu airBaltic pamatkapitālā 15,6 miljonus latu.
Droši zināms, ka pirms lēmuma par ieguldījumu Fliks mutiski piekritis priekšlikumam grozīt akcionāru līgumu, paredzot, ka valstij ir tiesības noraidīt uzņēmuma faktiskā vadītāja – valdes locekļa kandidatūru, ko izvirzīt saskaņā ar Šlesera parakstīto līgumu tiesības ir tikai Flika uzņēmumam. Taču Dombrovskis nav spējis vai vēlējies šo nosacījumu iekļaut līgumā, un tā nu Fliks ticis pie valdības atbalsta, no savas puses neko neupurējot.
Tomēr ne viena, ne otra amatpersona nekādu savu vainu tajā, ka šie dokumenti ir tādi, kādi ir, joprojām neatzīst. Šlesers negrib pieminēt to, ka šādu līgumu sākotnēji parakstījis viņš, vēršot uzmanību, ka Dombrovskim bijusi iespēja panākt izmaiņas, nevis piekrist tādam pašam līgumam. Savukārt Dombrovskis savukārt nevēlas ieminēties par šādām iespējām, tā vietā norādot, ka viņam nācies vienkārši pagarināt Šlesera parakstīto līgumu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
