Iesaki rakstu: 
Jūtu pilsonisku pienākumu padalīties domās par netaisnību, kuru īsteno Saeimas deputāti, faktiski izšķērdējot līdzekļus. Runa ir par gūto mantisko labumu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās. Plašākai publikai tas nav zināms, bet bez algas, reprezentācijas izdevumiem, kompensācijas par tālruni, benzīnu un dzīvesvietu līdz pat šim brīdim Saeimas deputāti no darba vietas saņem arī dāvanas izklaidei - piemēram, teātra biļetes par velti.
Minēšu raksturīgu piemēru no Jaunā laika pārstāvju – „Lemberga meitenes” Silvas Bendrātes un veselības ministres Ingrīdas Circenes izklaidēm.
Normatīvie akti nosaka, ka visi deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā gūtie ienākumi, piemēram, darba alga, piemaksas pie darba algas, prēmijas, honorāri, ienākumi no saimnieciskās un komercdarbības, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumi no kustamās un nekustamās mantas realizācijas un nomas (īres), laimesti un dividendes, mantojumi, dāvinājumi un citi ienākumi ir norādāmi valsts amatpersonas deklarācijas 7. sadaļā. Nav nekādas zemākās robežas, par kuru jāuzrāda ienākumi. Ir jāuzrāda visi - arī simt latu dāvinājums no mātes vai meitas, arī procentu maksājumi par depozītnoguldījumu kontā - viss, ko var pārvērst mantiskā naudas izteiksmē.
Piemēram, puķes nevar pārvērst mantiskā naudas izteiksmē, bet teātra biļetes - var gan. Ir zināms, ka biļetes Nacionālās operas pirmajā (beletāžas) stāvā pirmajā rindā vidū maksā no LVL 18 līdz LVL 45, turklāt īpašos pasākumos (kā Birmingemas simfoniskā orķestra Andra Nelsona koncerts, ārvalstu izpildītāju koncerti) biļešu cena var sasniegt arī LVL 100 un pat LVL 500 (Ņujorkas Metropolitēna operdziedātājas Annas Ņetrebko koncerts, piemēram).
Saeima par nodokļu maksātāju naudu īrē vislabāko ložu operā ar aptuveni astoņām vietām - beletāžas stāvā, centrā. Mirstīgie cilvēki tur biļetes nevar iegādāties. Arī Saeimas deputāti biļetes nevar iegādāties - jo tās viņiem acīmredzot dāvina. Strādājot ilgstoši operā, vairāk nevaru noskatīties uz šo kliedzošo netaisnību. Citkārt pensionāri, ģimenes ar maziem bērniem tomēr maksā par operas izrāžu apmeklējumu.
Bet Bendrāte vai Circene - tās skatās operu par velti, Bendrāte gandrīz katru mēnesi. Vai vēl nepietiek nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas? Viņas skatījās operu jau 9. Saeimas laikā, turpināja 10. Saeimas laikā - un visu Saeimas prezidija īrētajā ložā, vienmēr labākajās vietās par velti.
Un pats galvenais - lai gan lauku skolotājas deklarē dāvanu kartes un vinnestus pagasta loterijā, šīs "tautas kalpones" nekad nav deklarējušas valsts amatpersonas deklarācijās ienākumus operas biļešu veidā no nodokļu maksātāju naudas, no Saeimas budžeta.
Biļešu cenas ir skaisti sadalītas kategorijās - http://www.opera.lv/lv/biletes-un-abonomenti/zalu-plani-un-cenu-kategorijas/. Par katru izrādi ir zināms, par cik Bendrāte vai Circene attiecīgi ir saņēmušas dāvanu. Uz katru no dāmām taču sanāk pārsimt latu gadā no nodokļu maksātāju naudas.
Vai par to nepienākas administratīvais sods, ka valsts amatpersona neuzrāda dāvinājumus no Saeimas Kancelejas savā valsts amatpersonas deklarācijā? Un kā ar morālo pusi?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
