Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Pietiek tērgāt

Mareks Matisons
16.11.2016.
Komentāri (2)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu brīnišķīgajā [bez ironijas] valstī top sociālās uzņēmējdarbības likums. Tā pamatteksts atrodams šeit [aktuālā redakcija]. Atļāvos uzrakstīt savas pārdomas, kas ir absolūti emocionālas un iracionālas savā veidā.

2.novembrī notika Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas rīkotā diskusija „Kāpēc investēt sociālajos uzņēmumos?”, kura iztika bez mediju atspoguļojuma un politikas veidotāju līdzdalības. Lai arī pasākuma mērķis bija runāt par iespējām, kādas Eiropas valsts Latvijas uzņēmējiem paveras, ja izvēlēts sociālās uzņēmējdarbības ceļš, izkristalizējās virkne aizspriedumu pašos uzņēmumos un likumdevēja/valsts pārvaldes pusē.

Pirmā klišeja – sociāls, tātad kusls un mazspējīgs

Sociālās uzņēmējdarbības definīcija ir šķietami vienkārša – darboties komerciāli sekmīgi, līdzās biznesa mērķiem radot pievienoto vērtību – sociālo kapitālu. Par nožēlu klišeja “sociāls” tāpat kā likuma nosaukums, kas definē uzņēmējdarbības lauku, ierēdniecības izpratnē nozīmē “nu ko jūs tur, jums pie Labklājības ministrijas”, un diemžēl tieši tā, spriežot par likumu, veidojusies diskusija Finanšu un pēc būtības likumam piekritīgās Ekonomikas ministrijas vadītāju un pusvadītāju galvās. Sociālā uzņēmējdarbība ierēdniecības izpratnē ir sociālā palīdzība (vai kaut kas aptuvens starp pabalstu mazturīgajiem un medicīnas busa nodrošināšanu attālos provinces reģionos).

Jau 2013.gadā Latvijā Labklājības ministrija veidojusi darba grupu, kuras uzdevums bija apzināt situāciju un veidot likumdošanas bāzi sociālajai uzņēmējdarbībai. Paralēli tiek izstrādāts projekts, kur valsts attīstības bankas funkciju izpildītājs “Altum” sniegs atbalsta finansējumu sociālās uzņēmējdarbības projektiem. Rezultātā nedz likums, ne atbalsta programma nav harmonizēti, un dokumentos paredzamas savstarpējas neatbilstības.

Otrā klišeja – sociāls, tātad lokāls un mazs.

Ja Jūsu uzņēmums piesaista apkaimes seniores, daiļamata meistares un nodarbina tās ar mērķi aust brīnišķīgas sedziņas, tas patiks Latvijas ierēdniecībai. Prievītes, sveces un mājvārītas ziepes – to ierēdniecība saprot, un tas lieliski iekļaujas izpratnē par kuslo un nespējīgo uzņēmumu. Ja Jūs vēlaties iet uzsācējuzņēmuma ceļu, kas pieprasa strauju un globālu izaugsmi, visticamākais, jūs neuzskatīs par sociālo uzņēmēju, lai gan tieši sociālo kvalitāšu pienesums gan Latvijā, gan globāli būs ievērojams un izmērāms.

Nē, nepārprotiet – es nevēlos ne mirkli noniecināt nevienu uzņēmējdarbības iniciatīvu un apzinos, kādu darbu prasa jebkura projekta realizācija un attīstība. Es esmu patiesi nikns, ka 2016.gadā Latvijā top likumdošanas norma, kura ir aizkavējusies tajos gados, kad tapa Civillikums un virkne citu pirmās brīvvalsts likumdošanas iniciatīvu, kuras esam pārmantojuši.

Trešām kārtām – peļņa ir negods

Sociālās uzņēmējdarbības likums, tā pašreizējā darba redakcijā, paredz, ka (ja) uzņēmuma, kurš ieguvis sociālā uzņēmuma statusu, peļņa turpmāk netiek sadalīta, bet reinvestēta uzņēmumā. Principā – sava loģika šajā normā ir, jo Finanšu un Ekonomikas ministriju vadītāji un pusvadītāji visticamāk baidās, ka jebkurš uzņēmējs rada savu biznesu šajā valstī ar mērķi shēmot un tad nu – reizi par visām reizēm tam būs likts punkts.

Neviens. Neviens investors, kuram es prezentēšu savu uzņēmumu un manu vēlmi ideju laist tirgū, nekad nepiekritīs ieguldīt līdzekļus “melnajā caurumā” – sociālās uzņēmējdarbības Latvijas versijas bezdibenī, no kura investīcijas nekad nespēs atgūt. Normālā uzņēmējdarbības vidē uzsācējuzņēmējs tai vai citā gatavības stadijā piesaista XYZ lielu summu, kuras ekvivalents ir procenti no uzņēmuma kapitāldaļām. Investors vēlas konkrētā laikā “atprečot” savu ieguldījumu, un klasiski tā ir akciju pārdošana pēc šī laika.

Atkārtošos – neviens pie labas veselības un veselā saprāta nebūs gatavs investēt uzņēmumā, kurš pēc definīcijas eksistē ar likumā iestrādātu “apgrūtinājumu”.

Normālā uzņēmumā peļņa un komerciāls veiksmīgums ir sasniegums. Sociālās uzņēmējdarbības kontekstā ierēdniecība uzskata, ka peļņa ir daļa no nāves grēkiem. Tas pats attiecas uz uzņēmuma spēju strādāt un attīstīties pašam, izmantojot likumā paredzēto nodokļu atvieglojuma bāzi – nedod, Dievs, kāds shēmos un nopelnīs, nedod, Dievs...

Labklājības ministrija – vērtēs uzņēmējdarbību?

Vai man vienīgajam šajā apgalvojumā šķiet, ka ieskanas neloģiski motīvi? Labklājības ministrijas ekspertīze nav uzņēmējdarbība. Ekonomikas ministrijas – ir. Kādēļ likumā iestrādāta norma, ka, ja (kad) uzņēmums būs aizpildījis virkni anketu, nodevis gada bilanci un tad sagaidījis nākamo gadu un ierēdniecības labvēlību, tā atbilstību sociālā uzņēmuma statusam vērtēs Labklājības ministrija. Lai gan ministriju politiskajā vadībā Latvijā nereti redzam universālus multispeciālistus, atļaušos apšaubīt Labklājības ministrijas spēju sniegt eksperta līmeņa vērtējumu par uzņēmējdarbības veiksmīgumu.

Kādēļ to nav gatava darīt Ekonomikas ministrija – skatīt augšminētos iemeslus. Tie taču ir sociālie…

Grantņēmēji un NVO redzējums, nevis uzņēmējdarbība

Iespējams, viena no lielākajām problēmām ir likumdevēju konsultācijas ar esošajiem sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kuri lielā mērā ir bijuši spiesti balstīt savu eksistenci uz dažādu projektu ietvaros piesaistītu finansējumu. Saņēmi finansējumu, izpildīji formālos kritērijus un atskaitījies – vari paturēt naudu un rakstīt nākamo projektu.

Tā nav sociālā uzņēmējdarbība – tā ir grantņēmība (granterpreneurship – angļu valodā lietots termins, kas citur Eiropā raksturo uzņēmumus, kuri veģetē tikai no projektu un grantu žēlastības). Ja jūs esat uzņēmējs, jums jādarbojas ar peļņu. Ja jūs esat nevaldības organizācija, biedrība vai kopienas fonds, jūsu mērķi ir un var būt citi. Taču tad nav nepieciešams tērēt laiku un resursus apsaucot likumdošanas normu par “Sociālās uzņēmējdarbības likumu”.

Pavelkot svītru

Dāmas un kungi, pietiek tērgāt – jāveicina Latvijas konkurētspēja globālā uzsācējuzņēmumu spēles laukumā un jāveido izpratne, ka komerciāla darbība nozīmē sekmīgu darbu, nomaksātus nodokļus un piesaistītas investīcijas. Jāliek punkti uz “i” un Ekonomikas un ne Labklājības ministrijai jābūt jebkuras uzņēmējdarbības formas virspārraugam un palīgam investīciju piesaistē, un visbeidzot – jāstimulē spējīgi Latvijas uzņēmumi, nevis jārada jauna grantu lūdzēju paaudze.

* – pietiek tērgāt – let’s cut the small talk

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....