PIETIEK vēršas Valsts policijā saistībā ar Straujumas iecerēto dāvanu "prihvatizāciju"
PIETIEK08.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien ir nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, aicinot sākt kriminālprocesu par nozīmīgu zaudējumu nodarīšanu valstij, dāvanu vērtēšanas komisijai "par kapeikām" novērtējot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas amata pienākumu pildīšanas laikā saņemtās dāvanas, ko demisionējusī valdības vadītāja nu nolēmusi izpirkt. To vidū ir arī glezna, kas novērtēta par 25 eiro, kaut šī darba autora radītās gleznas pasaulē maksā tūkstošus eiro.
Kā rāda Saatchi Art interneta mājas lapa, pašlaik gruzīnu mākslinieces Rusiko Čikvaidzes gleznas tiek piedāvātas par cenu, kas ir no 2000 līdz pat 10 000 ASV dolāru (skat. ekrānšāviņus raksta beigās).
Taču šīs pazīstamās gruzīnu mākslinieces gleznu, kas ir tikusi uzdāvināta Straujumai kā Ministru prezidentei, demisionējušajai valdības vadītājai būs tiesības no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 25 eiro.
Šāda "prihvatizācijas" iespēja Straujumai pavērusies tāpēc, ka par šādu summu gleznu ir novērtējusi oficiāli izveidotā dāvanu novērtēšanas komisija. Valdības noteikumi nosaka, ka dāvanas saņēmējs līdz amata pienākumu pildīšanas beigām vai triju mēnešu laikā pēc amata pienākumu pildīšanas beigām ir tiesīgs iesniegt komisijai iesniegumu par dāvanas vai dāvanu izpirkšanu.
Arī citas dāvanas, ko nolēmusi izpirkt Straujuma, novērtēšanas komisija ir nocenojusi fantastiski lēti: Agneses Zeltiņas rotaslietu kolekcija novērtēta par 60 eiro, zīda šalle - par 30 eiro, Ķīnas zīda somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelāna trauciņš tējai - 30 eiro.
Taču, kamēr šo dāvanu vērtība vēl ir diskutabla, citādi ir ar Čikvaidzes gleznu, jo šīs mākslinieces gleznas, kā to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnīgi citā cenu kategorijā.
Līdz ar to ir pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dāvanu izvērtēšanas komisijas nolaidībai vai arī kādam tai izteiktam "lūgumam", valstij ar šo dāvanu "prihvatizāciju" var tikt nodarīti tūkstošos eiro mērāmi zaudējumi,
Ņemot to vērā, Pietiek jau ir nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu par iecerēto valsts apzagšanas mēģinājumu.
Savukārt Valsts kancelejai Pietiek ir pieprasījis informāciju gan par to, kāds pašlaik ir Valsts kancelejas dāvanu novērtēšanas komisijas pilnais sastāvs, gan par to, kad un kādā sastāvā ir tikušas novērtētas Straujumas saņemtās dāvanas, pildot valdības vadītājas pienākumus. Ir pieprasīts arī šo dāvanu novērtēšanas protokols.
Ne Straujuma, ne viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga pagaidām nav atbildējušas uz Pietiek jautājumu - vai Straujuma ir interesējusies par to, kādas ir gruzīnu mākslinieces Čikvaidzes gleznu tirgus cenas, un vai viņai nav radušies kādi sirdsapziņas pārmetumi, vēloties no valsts par 25 eiro savā īpašumā iegūt šīs mākslinieces gleznu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
