Iesaki rakstu: 
Godātie lasītāji! Mums ļoti jāatvainojas par aizvadītajā nedēļā piedzīvoto jau kārtējo pārtraukumu pietiek.com darbā. Iemesls pēc būtības tas pats iepriekšējais – Islandes hostinga kompānijas serveris, uz kura izvietots pietiek.com, kopš februāra vidus piedzīvo nabaga islandiešu pieredzē vēl nebijušus kiberuzbrukumus, turklāt katrs nākamais ir bijis krietni apjomīgāks un intensīvāks nekā iepriekšējais.
Islandieši neko precīzu par uzbrukumu izcelsmes vietu pateikt nevarēja un joprojām nevar, taču viņiem bija radies iespaids, ka tas varētu būt saistīts ar Krieviju – lielākoties tur arī meklējami pietiekami izmisuši un pietiekami izlēmīgi cilvēki ar pietiekamiem resursiem šādu uzbrukumu pasūtīšanai.
Tiktāl – sliktās ziņas. Kaut, protams, varbūt arī nemaz ne tik sliktās, jo notiekošo mēs viennozīmīgi uztvērām kā atzinību mūsu pūliņiem un sasniegumiem, kuru “labvēļi” pauž ar sava maka saturu: šāda apjoma, ilguma un intensitātes DDoS uzbrukumi, maigi izsakoties, galīgi nav lēts prieks.
Un tagad – labās ziņas (kaut “labvēļi” varbūt būs sarūgtināti). Mēs vairs nedzīvojam Islandē, precīzāk – jau vairākas dienas mēs dzīvojam ne tikai Islandē, bet arī vēl vairākās citās valstīs.
Turklāt mums ir, tā sacīt, ģimenes pieaugums – pietiek.com tagad ir vesels pulciņš “brālīšu” un “māsiņu”. Pietiek.net, pietiek.org, pietiek.info – tie ir tie mūsu “radinieki”, kurus mēs varam nosaukt jau pašlaik. Tuvākajās stundās un dienās tie sāks funkcionēt viens pēc otra.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka pietiek.com vairs neatradīsies uz viena servera vienā valstī un ar vienu adresi. Pietiek.com, protams, joprojām būs pirmais un galvenais, un arī no Islandes mēs vismaz ar dažām kājām paliksim, taču drošības apsvērumu dēļ viss pietiek.com saturs reizi dienā tiks dublēts visos “brālīšos” un “māsiņās”.
Tuvākajās dienās gan uz pietiek.com, gan uz visiem “brālīšiem” un “māsiņām” tiks pārcelts arī viss pietiek.com publikāciju arhīvs kopš 2010. gada oktobra (jā, izrādās, mēs strādājam jau ilgāk nekā septiņus gadus, kas gan to būtu domājies!). Protams, tiks pārcelts arī viss VDK izpētes komisijas pētījumu arhīvs, tāpat tuvākajās dienās atjaunosim arī pietiek.com mobilo versiju.
Kārtējais “labvēlis” atkal ieinvestēs ar pieciem cipariem rakstāmas summas datoruzbrukumā un uz kādu laiku dabūs gar zemi pietiek.com hostingkompānijas serveri vai serverus? Mūsu apklusināšanā tas neko būtisku nedos, - visi lasītāji būs laipni aicināti ar to pašu saturu iepazīties pietiek.org, pietiek.net un pietiek.info. (Vispār jau “brālīšu” un “māsiņu” realitātē mums ir krietni vairāk, bet pagaidām pietiks ar šīm trīm adresēm. Ja vajadzēs, “atdzīvināsim” vēl citus.)
Patiesībā mēs pat esam pateicīgi “labvēļiem”: bez viņu pūlēm un centieniem mēs būtu turpinājuši dzīvot bez bēdu un attaptos ar aizbāztu muti kādā krietni nozīmīgākā brīdī – teiksim, dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām vai kaut kā tamlīdzīgi. Nu tas vairs nebūs iespējams – vai, precīzāk, no potenciālajiem aizbāzējiem prasīs daudz lielāku piepūli un investīcijas.
Grāmatiņā par kapteini Bladu un viņa Odiseju bija pieminēts latīņu teiciens “Praemonibus – praemunibus”. Tulkojumā: brīdināts nozīmē – apbruņots. Mēs savus brīdinājumus esam saņēmuši un ņēmuši vērā. Ņemiet vērā arī Jūs savējos – un dzīvosiet ilgi un laimīgi. Nu, vismaz ilgāk un laimīgāk.
Un vēl – gan jau mūs atkal kaut kā var uz brīdi apklusināt, agri vai vēlu tas tā atkal uz stundu, dienu vai nedēļu atgadīsies. Taču, raugoties ilgtermiņā, muti mums aizbāzt nevar un nevarēs ne guseļņikovi un vietējie naudasmaisi, ne korumpēti specdienestu pārstāvji, ne vēl nezin kas. Vienīgais, kas var piespiest mūs aizvērties uz visiem laikiem, ir – ja Jums sāks šķist, ka nav jēgas tērēt laiku mūs lasīt. Bet tā nu, protams, ir tikai un vienīgi mūsu pašu atbildība.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
